• Tweet

Līdz šim sarunas ar streikojošajiem ģimenes ārstiem konstruktīvi virzījās uz priekšu, bet šobrīd tās draud ieiet zināmā strupceļā. Tā intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja veselības ministre Anda Čakša.

Veselības ministrija Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai iesniegusi priekšlikumus kapitācijas naudas pieaugumam ģimenes ārstiem no 2018.gada 1.janvāra, paredzot pieaugumu no 1,25 līdz 1,60 par vienu praksē reģistrētu pacientu jeb par vidēji 553 eiro mēnesī.

Latvijas ģimenes ārstu asociācija paziņojusi, ka ir gatava atbalstīt Veselības ministrijas piedāvāto kapitācijas naudas pieaugums par 28%, taču iecerētie kritēriji to ļautu saņemt vien trešdaļai ģimenes ārstu, līdz ar to pārējie kolēģi varētu nesaņemt plānoto palielinājumu. Arodbiedrība ir gatava lemt par jauniem streikiem, ko veselības ministre uzskata par šantāžu.

“Streikojošo ģimenes ārstu rīcība ir šantāža pret iedzīvotājiem, ne tik daudz pret Veselības ministriju,” uzskata ministre, skaidrojot, ka no ģimenes ārstu arodbiedrības saņemta apzināta un skaidra ziņa, ka “kapitācijas naudai ir jānāk par neko”.

Komentējot ieceri par koplīgumu starp valsti un ģimenes ārstiem, ministre sacīja, ka šis jautājums ir izskatāms. Viņa arī norāda uz juridiskiem jautājumiem, kas vēl ir jāatrisina.

Pēc ministres vārdiem, ja netiks panākta vienošanās ar ģimenes ārstiem, būšot jāmeklē citi risinājumi, kā nodrošināt primārās veselības aprūpes pieejamību.

Jau ziņots, ka ģimenes ārsti streiku sāka 3.jūlijā, atsakoties sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus, izrakstīt darba nespējas lapas un receptes.

Dažas dienas pirms streika izskanēja aicinājums to atlikt līdz 22.jūlijam, taču ģimenes ārsti atteicās. Vēlāk gan mediķi paziņoja, ka turpina akciju, mainot tās formu – turpmāk pieņems līdz 20 pacientiem dienā.

Streika prasības ir palielināt pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu ģimenes ārstam 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus (2018., 2019. un 2020. gadā), palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018. gadā, kā arī palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs nākamo gadu laikā.

Tāpat ārsti prasa atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp no jauna atveramo ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu un nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu (e-DNL, e-recepte utt.) ģimenes ārstam obligāti ir jāsāk lietot tikai 12 mēnešus pēc tam, kad asociācija ir saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu pacientu tiesību un datu aizsardzību.

Foto: Valsts kanceleja