• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
05/10/2017, Kategorija: Bizness, Ekonomika, Svarīgākais

Šī gada septembrī, salīdzinājumā ar jūniju, būtiski pieaugušas cenas lielākajai daļai piena produktu un apelsīniem, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Vislielākais cenu pieaugums šī gada trešajā ceturksnī bija sviestam ar tauku saturu 82-82,5% par 23% no 8,27 eiro kilogramā līdz 10,16 eiro kilogramā, skābajam krējumam ar tauku saturu 25% un apelsīniem par 16% attiecīgi no 3, 01 eiro kilogramā līdz 3,49 eiro kilogramā un no 1, 52 eiro kilogramā līdz 1,77 eiro kilogramā, skābajam krējumam ar 15% tauku saturu par 13% no 2.86 eiro kilogramā līdz 3,23 eiro kilogramā, vietējiem gurķiem par 12% no 1,55 eiro kilogramā līdz 1,72 eiro kilogramā, cūkgaļas karbonādei bez kaula par 11% no 5,90 eiro kilogramā līdz 6,53 eiro kilogramā, sviestam ar tauku saturu 72-73% un saldajam krējumam “Kārums” 10% tauku saturu par 10% attiecīgi no 4,63 eiro kilogramā līdz 5,12 eiro kilogramā un no 1, 02 eiro kilogramā līdz 1,13 eiro kilogramā.

Savukārt vislielākais cenu samazinājums trešajā ceturksnī ir bijis zaļajām vīnogām par 54% no 4.14 eiro kilogramā līdz 1,90 eiro kilogramā, plūmēm par 47% no 2,58 eiro kilogramā līdz 1,37 eiro kilogramā, vietējiem tomātiem un galviņkāpostiem par 42% attiecīgi no 2,56 eiro kilogramā līdz 1, 47 eiro kilogramā un no 0,68 eiro kilogramā līdz 0,39 eiro kilogramā, galda bietēm par 37% no 0,64 eiro kilogramā līdz 0,41 eiro kilogramā un sarkanajai paprikai par 24% no 3,06 eiro kilogramā līdz 2,32 eiro kilogramā.

Sviesta pirkšanas bums ir atstājis ietekmi uz sviesta cenu veikalos. “Daļēji cenu kāpumu izsauca piena tauku cenas pieaugums pasaules tirgos, bet daļēji arī mūsu pašu saceltā ažiotāža. Kaut gan vasaras beigās dažos veikalos bija iespējams nopirkt lētāku sviestu, nekā tas bija vasaras vidū. Piemēram, “Maxima” tirdzniecības centrā Ulmaņa gatvē septembra pirmajā nedēļā lētākais 82% fasētais sviests maksāja 7.59 eiro kilogramā. Arī krējuma un cūkgaļas cenas kāpums ir skaidrojams ar pasaules tirgus tendencēm, kur cenas ir pieaugušas,” atzīmē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Gulbe arī pauž, ka kopš rudens dārzeņu, augļu un ogu ražas nokļūšanas veikalā, to cenas pamatā ir būtiski samazinājušās.

“Apelsīniem vienkārši vēl nav sezona. Žēl ka dažādu ekonomisko apsvērumu dēļ lielā daļā veikalu ķēžu jūnija sākumā nebija nopērkami Latvijā audzēti kartupeļi, burkāni, kāposti un sīpoli. Kad ražotāji brīdināja, ka drīz beigsies vietējās bietes un varbūt varētu palielināt nedaudz to cenu, tad tirgotāji tam nepiekrita, jo viņi rūpējoties par mazturīgajiem pircējiem. Bet kad mūsu bietes bija beigušās, tad ievestās importa gan maksāja gandrīz divas reizes vairāk, un rūpes par iedzīvotājiem bija aizmirsušās. Neskatoties uz to, salīdzinoši jauna pozitīva tendence ir rudens sezonā nopērkamie vietējie augļi un ogas lielveikalu ķēdēs. Pat “Sky” veikalā septembrī bija salīdzinoši lētās plūmes no Moldovas un nedaudz dārgākas plūmes no Pūres,” norādīja Gulbe.

Foto: uroburos/https://pixabay.com/en/users/uroburos-325152/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

787 skatījumi




Video

Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem

30/04/2025

Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...

Lasīt tālāk
Video

FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem

30/04/2025

Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...

Lasīt tālāk
Video

Pārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu

29/04/2025

2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...

Lasīt tālāk
Video

Radīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu

29/04/2025

Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība

28/04/2025

Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...

Lasīt tālāk
Video

LBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem

28/04/2025

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...

Lasīt tālāk
Video

Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem

25/04/2025

Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...

Lasīt tālāk
Video

“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām

25/04/2025

Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna

25/04/2025

Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...

Lasīt tālāk
Video

Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību

24/04/2025

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...

Lasīt tālāk