“Oligarhu lietas” izmeklēšanas komisijas eksperti kritiski vērtē “Ir” publiskotās sarunas

Tā dēvētajā “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā kā eksperti pieaicināti jurists Aivars Borovkovs, bijušais Augstākās tiesas senators Pāvels Gruziņš un bijusī Latvijas Policijas akadēmijas rektore Ārija Meikališa.
Pieaicinātie eksperti jau iepriekš kritiski izteikušies par aizsākto izmeklēšanu, paužot pārliecību, ka aiz piepeši izgaismotās “oligarhu lietas” stāv politiska rakstura intereses. Atsevišķu ekspertu viedokļi liecina, ka žurnālā “Ir” publiskotās sarunas ir daļa no 13. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas un jauno partiju reitingu celšanas mēģinājums.
Tā, piemēram, nesen intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” Borovkovs kritiski izteicās par publiskotajām “Rīdzenes sarunas”, norādot, ka diez vai tā mērķis ir atrast taisnību. “Kāpēc šī vecā zupa tiek piedāvāta? Nezin kāpēc man ir iespaids, ka tas nav ar mērķi atrast taisnību… Tagad fonā tiek piespēlēta vēl viena zupiņa – 15 gadu veca, kur kāds no žurnālistiem publicē rakstu, ka Šlesers ir ienācis politikā pirms 15 gadiem kopā ar mācītājiem. Problēma ir tajā, ka netiek pateiktas lietas līdz galam. Proti, ka tādas sarunas notiek, notiek nemitīgi un arī šodien, vakar un rīt tās notiks. Tādas sarunas notiek visu laiku.”
Viņš uzsver, ka Latvijas sabiedrība ir sašķelta, un diemžēl to ir arī veicinājuši mediji, kuri paši arī ir sašķelti “labajos” un “sliktajos”, “pareizajos” un “nepareizajos”. Runājot pa “oligarhu sarunām” Borovkovs pauž viedokli, ka šobrīd ir nepieciešams jauns kriminālprocess, kurā tiktu noskaidrots, kā šī lieta tika izmeklēta; kāda ir bijusi darbība un bezdarbība, ja reiz šī lieta ir beigusies ne ar ko un sabiedrībā izsaukusi ļoti pelnītu vilšanos. Otrs, ir vajadzīgs vēl viens šauri specifisks kriminālprocess, lai pētītu, kas notiek Latvijas valstī ar valsts noslēpumiem. Klasificētā informācija, kura ir operatīvās izstrādes lietā, ir valsts noslēpums.
Arī Gruzdiņš nesen izteicās skeptiski par komisijas darbu un pauda pārliecību, ka žurnāls “Ir” tās publiskojis ar kādu noteiktu mērķi, taču ne, lai panāktu taisnību. “Ja runājam par šo sarunu saturu – es tur neko kriminālu neredzu. Viss tas, kas notiek ap šīm sarunām – piedodiet, bet tās ir žurnāla “Ir” sarunas,” intervijā “Neatkarīgajai” izteicās eksperts.
“Es šajā žurnālā nevēlos ieklausīties. Es gan arī nevēlos apvainot žurnālistus, jo katrs dara savu darbiņu. Bet aiz tā žurnāla “Ir” arī kaut kas stāv. Acīmredzot tur varētu būt kādas politiskās intereses. Kādēļ viņi šīs sarunas nepublicēja agrāk? Kādēļ tieši tagad? Tas viss rada daudz jautājumu,” laikrakstam uzsvēris bijušais senators.
Gruziņa vērtējumā, viens no parlamentārās izmeklēšanas komisijas pamatuzdevumiem būtu noskaidrot, kurš šīs sarunas ir noplūdinājis.
Tāpat komisijas darbā piekritusi piedalīties Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore, bijusī Latvijas Policijas akadēmijas rektore Ārija Meikališa un sabiedriskās politikas centra “Providus” pētnieks Valts Kalniņš. Savu viedokli komisijai esot gatavs paust arī bijušais Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta priekšnieks Imants Rūdolfs Pličs. Jau ziņots, ka parlamentārās izmeklēšanas komisiju oficiāli konsultē arī advokāts Aldis Alliks.
Ņemot vērā, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tā arī no “Ir” nav saņēmis audioierakstus, tad, visticamāk, runas par slēptām interesēm, ko īsteno medijs varētu būt patiesas. Tāpat arī kādreizējais “oligarhu lietu” uzraugošais prokurors Māris Leja nesen paudis, ka “Rīdzenes sarunās” noziedzīga nodarījuma sastāvu atrast nav iespējams.
Jau vēstīts, ka darbu jūlija beigās uzsākusi Saeimā izveidotā tā dēvētās “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisija, kura apņēmusies četru mēnešu laikā noskaidrot, kādēļ bez personu saukšanas pie atbildības tika izbeigta skandalozā “oligarhu krimināllieta”.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākNaktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālākLatvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākTiesībsardze: sabiedriskā transporta finansējuma problēmas nedrīkst risināt uz bērnu un cilvēku ar invaliditāti rēķina
Tiesībsardze Karina Palkova iebilst pret ieceri samazināt sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti un uzsver, ka valsts budžeta problēmas nedrīkst...
Lasīt tālākAtsevišķās naktīs gaidāms neliels sals, vietām arī slapjš sniegs
Novembra pirmās nedēļas izskaņā lokāli austrumu rajonos novērotas pirmās slapja sniega pārslas un reģistrēta zemākā gaisa temperatūra novērojumu stacijās šosezon – Skrīveros naktī...
Lasīt tālākBrīvdienās laiks būs mierīgs, jaunnedēļ kļūs mazliet vēsāks
Novembra pirmā nedēļa ir iesākusies ar visai mierīgu laiku - vietām novērojām sīkus nokrišņus, atsevišķas naktis aizvadītas ar nelielu salu, vienīgi darba nedēļas beigās vējš piekrastē...
Lasīt tālākLatvijas parlaments svin 104. dzimšanas dienu
7. novembrī Latvijas parlaments svin dzimšanas dienu – šajā dienā aprit 104. gadi kopš 1. Saeimas sanākšanas. Vienlaikus 1922. gadā šajā dienā stājās spēkā mūsu valsts pamatlikums –...
Lasīt tālākApstiprinātas 15. Saeimas pilnvaras
Pēc svinīgā solījuma došanas parlaments apstiprināja 15. Saeimas deputāta pilnvaras. Mandātus ieguva 41 no kandidātu saraksta “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas...
Lasīt tālāk