• Tweet

Valsts vides dienests (VVD), veicot pārbaudi A.Deglava ielas atkritumu kalnā, konstatējis, ka iedzīvotāji ne tikai brīvi var piekļūt aprakto atkritumu kalnam, bet arī uz tā atrodas pārbaudes laikā, par to VVD savā ziņojumā šodien informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards skaidro: “Rīgas dome (RD) pārkāpj ar VARAM kā projektu uzraugošo institūciju noslēgto līgumu, pieļaujot brīvu iedzīvotāju piekļuvi atkritumu kalnam, tādējādi riskējot ar viņu dzīvībām. Tā joprojām ir izgāztuve un uz šī kalna nedrīkst atrasties vismaz piecus gadus vai arī līdz brīdim, kamēr monitorings uzrāda, ka šī vieta vairs nav bīstama iedzīvotāju veselībai un dzīvībai. Neievērojot noteikumus, Rīgas dome riskē arī ar nodokļu maksātāju naudu, kas būs jānovirza, lai atmaksātu Eiropas Savienības struktūrfondu izlietojumu.”

Vide šajā atkritumu kalnā arī pēc izgāztuves rekultivācijas saglabā potenciāli piesārņotas vietas statusu un nav izmantojama nekādām sabiedriskām aktivitātēm, līdz sistemātiski monitoringa rezultāti apliecina, ka iespējamā piesārņojuma izplatība ir novērsta. Šī vieta rada potenciāli lielu risku cilvēkiem un videi. VARAM vairākkārt ir norādījusi RD, ka tās pienākums ir novērst iedzīvotāju piekļuvi rekultivētajai izgāztuvei, atgādinot, ka tieši šim nolūkam, projekta ietvaros tika finansēta arī žoga izbūve, kā ierosinājums tika izteikts arī fiziskās apsardzes posteņa izveide projekta teritorijā.

RD periodiski uzrunājusi VARAM, rosinot atļaut apbērtajā atkritumu kalnā rīkot dažāda veida izklaides: ierīkot soliņus, piknika vietas, ministrija to visos gadījumos ir noraidījusi, jo,veicot būvniecības darbus, piemēram, rotaļlaukumu vai piknika vietu izveidi, pastāv risks nelabvēlīgi mainīt līdzsvaru grunts slāņos, kāds izveidots izgāztuves rekultivācijas laikā. Tādējādi var tikt veicināta piesārņojuma vai emisiju izplatība arī gaisā un tās var būt toksiskas, tāpēc pastāv drošības riski ne tikai videi, bet arī cilvēkiem. Grunts joprojām ir uzskatāma par piesārņotu un nestabilu.

“Apkārt A.Deglava ielas atkritumu kalnam ir jābūt žogam – īstam, taustāmam, nepiederošu personu iekļūšanu ierobežojošam, nevis nano žogam, kas it kā ir un tanī pašā laikā nav. RD uzvedums ir rūpēties par iedzīvotāju drošību, nepieļaujot iespēju piekļūt kalnam,” atzīst ministrs.

Saskaņā ar izgāztuves rekultivācijas līgumu, kam piesaistīts Kohēzijas fonda finansējums gandrīz četru miljonu eiro apmērā, Rīgas domes (RD) uzdevums bija vismaz piecus gadus norobežot kalnu, tā, lai tam nevar nesankcionēti piekļūt, kā arī nodrošināt apsardzi, lai šādus gadījumus operatīvi konstatētu un novērstu. Tanī pašā laikā RD šo vietu turpina pozicionēt kā atrakciju, tādējādi maldinot rīdziniekus un pakļaujot dzīvības riskam.

Kalns vismaz piecus gadus jāsaglabā neskarts, tā noteikts RD un VARAM līgumā, un 20 gadus ir jāveic monitorings, nolūkā garantēt iedzīvotāju drošību.

“Rīgas mērs atkritumu kalnu saukā par savu galvas segu un aktīvi turpina lepoties ar šo “izklaides” objektu. Ja RD nav spējīga apjaust briesmas, kas var skart ikvienu, kurš sper kāju uz šī kalna, mans kā vides un pašvaldību darbu pārraugoša ministra pienākums ir to darīt. Sabiedrībai ir jāzina, ka tā dēvētā “Ušakova kepka” ir bīstama viņu dzīvībai,” paskaidro K.Gerhards.

RD ir nekavējoties jāaptur iespēja iedzīvotājiem iekļūt atkritumu kalna teritorijā, pretējā gadījumā VARAM pieļauj nepieciešamību veikt projekta pārskatīšanu.