• Tweet

Tā vien izskatās, ka šobrīd medijos un sabiedrībā kopumā ir sacelta pamatīga brēka par nepierādītiem, bet politiskajā dzīvē aktuāliem faktiem jeb “oligarhu lietu”, šīs lietas izmeklēšanai ir izveidota īpaša komisija, kas nu vētīs faktus un mēģinās atrast vainīgos un ne tik ļoti vainīgos. Piemēram, tie, kas piespēlēja žurnālam “Ir” valsts noslēpumu saturošu informāciju jau bezmaz tiek pasludināti par svētiem, bet tie, kas šajās sarunās (to autentifikācija nav veikta) it kā iestarpinājuši kādu spēcīgāku vārdu – par visa ļaunuma sakni. Savu nostāju šajā jautājumā iknedēļas preses konferencē pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Jau ziņots, ka, pēc visa spriežot, bijušie Korupcijas un novērošanas biroja (KNAB) darbinieki Juta Strīķe un Juris Jurašs varētu būt tie, kuri izvēlējās kuras tieši sarunas “pamest” medijiem. Viņu rīcībā bija pilnīgi visas sarunas, kas ierakstītas bēdīgi slavenajā viesnīcas “Rīdzene” numurā, tomēr pieļaujams, ka tieši Jurašs izvēlējās, kuras nodot tālāk, un izmeklēšanas nodaļa saņēma tikai tās sarunas, kuras viņiem nodeva Strīķe.

“Strīķe valsti redz caur pistoles stobru, viņa visu mūžu pasauli redzējusi caur pistoles stobru. Jūs iedomājaties, ko cilvēks saprot, skatoties uz pasauli un cilvēkiem caur pistoles stobru. Pie tam, ar piegājienu – tā kā saka mana revolucionārā sirdsapziņa, tā ir pareizi un, ja mana revolucionārā sirdsapziņa kaut kam nepiekrīt, tad taisnība ir revolucionārajai sirdsapziņai, bet visi pārējie ir nošaujami. Ja nošaut aizliegts, tad vismaz represējami,” preses konferencē izteicies Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Turpinot domu par Strīķi, Lembergs saka: “Biedējoši, ka šādus cilvēkus ievēl domē. Lietas pasūtītāji gan jau nokārtos arī to, ka viņi tiks ievēlēti Saeimā. Ja nu viņiem kādu dienu nepatīk kāds no mums? Ja nu mēs darām lietas pēc savas sirdsapziņas un neesam no tiem, kas smaida un piekrītoši māj ar galvu? Mēs varam būt tajā lomā, kad katru dienu kāds mums izteiks draudus un ziņos medijiem pašizdomātus stāstus, kuriem cilvēki, ar ne visai augstu intelekta līmeni, palīdzēs mest akmeņus mūsu virzienā”.

Pret oligarhiem iestājās arī eksprezidents Valdis Zatlers, kurš, pēc Lemberga vārdiem, šajā cīņā iejāja uz balta zirga, ierosinot Saeimas atlaišanu. Uz šis zirgs “aizķēra” arī Strīķi. Kā saka paši žurnālisti: “Acīmredzot, Zatlera gadījumā tas bija tuvredzīgi, jo ar cīņu pret kādu, tālu neaizjāsi.”

Tāpēc Ventspils mērs atkārto, ka cilvēkiem ir jādara tas, kas viņiem padodas un neko vairāk.

“Ne velti Zatleru neatbalstīja. Kāpēc man viņš būtu jāatbalsta? Šausmīga nulle. Iespējams, ka viņam tās rokas kā ķirurgam, es saprotu, ka viņam bija viņas meistarīgas, tas ko tu proti ar rokām – dari! Ko tu lien tur, kur tu neko nesaproti? Es neeju par ķirurgu, es neprotu. Iedomājaties, viņš nāk manā, profesionāļa vietā, bet es eju viņa vietā par ķirurgu. Viņi nez kāpēc uzskata, ka katrs garāmgājējs var būt vadītājs. Tā nav!” skarbs ir Lembergs, rezumējot savu viedokli.

Ņemot vērā, ka Zatlers izgāzās gan ar partijas veidošanu, gan ar prezidentūru, gan ar cerību, ka tiks pārvēlēts, nākas domāt, ka Strīķes un Juraša ambīcijas, kuras, visticamāk, ir daudz augstākas, kritīs vēl zemāk. Kā zināms, lai šautu, ir nepieciešams ne tikai mērķis, bet arī meistarība. Šajā situācijā viņiem ir tikai mērķis, bet meistarībai ir nepieciešams kas vairāk par frāzi “Es šaušu!”