• Tweet

Saņemot Latvijas Televīzijas (LTV) atbildi uz Ventspils mēra Aivara Lemberga vēstuli, kurā viņš pieprasīja ekspertīzes slēdzienu par to, ka esot piedalījies “Rīdzenes sarunās”, televīzijas pārstāvji informē, ka publicētā informācija ir nevis ziņas, bet LTV žurnālistu un citu personu viedokļi, tādēļ to publicēšanu atsaukt nav iespējams.

“Izrādās tas ir viedoklis! Es biju domājis, ka sarunu atšifrējumi var būt tikai fakti, viedoklis var būt par sarunām, par to saturu, vietu, laiku, personāžiem, utt.. Izrādās LTV un līdz ar to žurnāls “Ir” ir publicējis viedokli. Tad kā viedoklis tas ir? Un tagad Latvijas parlaments pētīs viedokli,” neizpratnē Lembergs.

Interesanti, ka LTV, kas ir valsts televīzija, sabiedrībā potē pašizdomātu viedokli, kuram nav nekāda sakara ar reālo situāciju. Tas vien norāda, ka LTV un visdrīzāk arī žurnāla “Ir” rīcībā nav nekādu pierādījumu par šo sarunu autentiskumu un ar savu atbildi LTV netieši apstiprina, ka visas šīs sarunas pilnībā vai daļēji ir daiļliteratūra vai kāda žurnālista fantāzijas.

“Es jau prasu vai nu pierādīt, ka esmu runājis kaut kādā Rīdzenē – vai tā ir viesnīca, vai apdzīvota vieta, tas tāds plašs jēdziens. Nāksies vēlreiz viņiem rakstīt, ka nav sapratuši manu jautājumu. Man neinteresē viedokļi, mani interesē apgalvojumi, ka Lembergs ir piedalījies Rīdzenes sarunās,” informē Ventspils mērs.

Kā zināms, sabiedrībā plašu rezonansi izsaukušas žurnāla “Ir” atklātībā nodotās viesnīcā “Rīdzene” ierakstītās sarunas, kas pēc medija vārdiem “liecina par Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un Andra Šķēles ietekmi lielākajā Rīgas ostas uzņēmumā – “Rīgas tirdzniecības osta”, viņu slēptajiem plāniem pārņemt nacionālo aviokompāniju “airBaltic”, kā arī saimniekošanas stilu Rīgas pašvaldības uzņēmumos.” Lai arī avotu, no kura sarunas iegūtas, medija galvenā redaktore Nellija Ločmele atklāt negrasās, “Ir” publiskojis vairākus it kā notikušu sarunu fragmentus, norādot, ka tie satur informāciju par iespējamo noziegumu slēpšanu.

Lembergs aicina nolikt viņam uz galda sarunu atšifrējumu un dokumentu, kas pierāda, ka tas ir autentisks, otrkārt, ekspertīzi, ka starp runātājiem ir Aivars Lembergs un tad ļauties viedokļa paušanai.

Tāpat mērs atgādina, ka, kā nosaka, Krimināllikuma (KL) 157. panta pirmā daļa “par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski” paredz piespiedu darbu vai naudas sodu. Minētā panta otrā daļa: “par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī” nosaka īslaicīgu (uz laiku no 15 dienām līdz trim mēnešiem) brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Un ko tagad pētīs parlamentārās izmeklēšanas komisija? Viedokli par daiļdarbu vai kā teātra kritiķi teātrī vērtēs lugas sasniegto efektu skatītājos ar šo “Rīdzenes sarunu” šovu?