• Tweet

Žurnālā “Ir” publiskotās viesnīcā “Rīdzene” ierakstītās sarunas ir falsifikācija un to autentiskums nav pierādīts, līdz ar to Ventspils mērs Aivars Lembergs medijiem izsūtījis vēstuli, kurā pieprasa ekspertīzes slēdzienu par to, ka sarunas notikušas. Ja mediju rīcībā šāda slēdziena nav, tad, visticamāk, varētu sekot tiesas darbi un lūgums atsaukt medijos atrodamās publikācijas, kas nomelno Ventspils mēra vārdu.

Kā zināms, sabiedrībā plašu rezonansi izsaukušas žurnāla “Ir” atklātībā nodotās viesnīcā “Rīdzene” ierakstītās sarunas, kas pēc medija vārdiem “liecina par Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un Andra Šķēles ietekmi lielākajā Rīgas ostas uzņēmumā – “Rīgas tirdzniecības osta” (RTO), viņu slēptajiem plāniem pārņemt nacionālo aviokompāniju “airBaltic”, kā arī saimniekošanas stilu Rīgas pašvaldības uzņēmumos.” Lai arī avotu, no kura sarunas iegūtas, medija galvenā redaktore Nellija Ločmele atklāt negrasās, “Ir” publiskojis vairākus it kā notikušu sarunu fragmentus, norādot, ka tie satur informāciju par iespējamo noziegumu slēpšanu. Sarunu autentiskums gan joprojām nav pierādīts.

To trešdien, 19. jūlijā, preses konferencē apliecināja arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, norādot, ka pēc pašas būtības sarunas publiskotas neatbilstoši kriminālprocesa likuma paredzētajā kārtībā un to saturs ir apšaubāms. Viens no piemēriem, ko Ventspils mērs uzskaitīja ir sarunu atšifrējums – izdevumā publicēti atšifrēti personu vārdi, savukārt kriminālprocesā minēti vien iniciāļi “A.Š”, “A.L” u.c, uzsvēra Lembergs, norādot, ka “Ir” rīcībā nav dokumentu, kuros būtu uzskaitīti iesaistīto vārdi un uzvārdi, līdz ar to tā uzskatāma par falsifikāciju.

“Neviens nevar neko apgalvot par kaut kādam sarunām, ne par autentiskumu vai par personām. Bet Ločmelei nauda nesmird!” sacīja Lembergs.

Sniedzis teju vai ievadkursu kriminālistikā, Ventspils mērs soli pa solim pierādīja, ka nekāda pamata šīm “Rīdzenes sarunām” nav, no kā var secināt, ka tās bijušas medija tukšas fantāzijas. “Kuri ir tie mediji, kas ar to nodarbojas, tas ir redzams un saprotams. Dīvaini, ka ar to nodarbojas politiķi,” sacīja Lembergs, neizprotot Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa aicinājumu skaidrot “Rīdzenes sarunas” sabiedrībai.

Runājot par “Ir” redaktori Nelliju Ločmeli, viņš uzsver, ka Ločmelei ir totalitārā domāšana. “Ja kāds domā savādāk, tad tas ir noziedznieks vai tuvu tam,” norāda Lembergs, vēlreiz atgādinot, ka medija publiskotās “Rīdzenes sarunas” ir viltojums.

Pēc Lemberga sniegtās preses konferences skaidrs, ka “oligarhu lieta” tā arī paliks sena pagātne, jo nav pamata uzsākt izmeklēšanu no jauna – ir tikai viena medija izdomājumi, uz kuriem uzķērušies arī citi žurnālisti, draudot sev sagādāt nepatikšanas. Kā nosaka, Krimināllikuma (KL) 157. panta pirmā daļa “par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski” paredz piespiedu darbu vai naudas sodu. Minētā panta otrā daļa: “par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī” nosaka īslaicīgu (uz laiku no 15 dienām līdz trim mēnešiem) brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Pagaidām nav skaidrs, vai Lembergs pret medijiem vērsīsies tiesā, taču acīmredzams, ka “Ir”, vēlēdamies celt reitingus uz “Oligarhu lietas” rēķina, kā arī gūt no tā materiālu labumu, vācot ziedojumus, ir pamatīgi iegriezis citiem medijiem, kuriem nu varētu draudēt nepatikšanas.