Polijas prezidents rosina īstenot tiesu sistēmas reformu
Polijā jau vairākus mēnešus turpinās konstitucionālās tiesas krīze. Polijas prezidents Andžejs Duda rosinājis izmaiņas pretrunīgi vērtētajos valsts tiesu sistēmas reformas likumos, par kuriem bažas pauduši gan opozīcijas deputāti, gan Eiropas Komisija (EK).
Izmaiņas likumā par Polijas Konstitucionālo tiesu ir kļuvušas par Briseles un Varšavas nesaskaņu cēloni. Likuma izmaiņas izsaukušas kritiku no opozīcijas puses un neapmierinātību daļā sabiedrības.
EK janvārī sāka izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai pretrunīgi vērtētie likumi nav pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību normām. Diskusijas ar Poliju aizvien turpinās, taču, ja EK neizdosies Poliju atsaukt savas reformas, Brisele ir gatava izvērst pret pasākumus pret Varšavu, tai skaitā sankcijas, kas tostarp aizliegs Polijai balsot par ES tiesību aktiem.
Savas bažas paudušas arī Eiropas Savienība un ASV. Tās kritizējušas, ka jaunie grozījumi apdraud Polijas Konstitucionālā tribunāla spējas darboties kā drošības vai kā pārbaudes mehānismam attiecībā uz valdības pieņemtajiem un īstenotajiem lēmumiem, ierobežojot demokrātijas un brīvības vērtības, kuras ir arī vienas no Eiropas pamatvērtībām.
“Tiesu sistēma ir ļoti nopietna problēma, ir nepieciešamas reformas, bet saprātīgas reformas. Es piekrītu, ka nepieciešams mainīt Nacionālo tiesnešu padomi, un atbalstu izmaiņu galvenos virzienus,” sacīja Duda, piebilstot, ka pārmaiņām jānotiek mierīgi un izsvērti.
Polijas parlaments jau apstiprinājis divus pretrunīgi vērtētus likumprojektus, kas piešķir deputātiem tiesības iecelt apriņķu un apelācijas tiesu tiesnešus, kā arī Nacionālās tiesnešu padomes locekļus. Opozīcija uzskata, ka politiķi cenšas pakļaut savai kontrolei tiesu varu.
Tāpēc prezidents Duda rosinājis izmaiņas, kas ļaus ievēlēt Nacionālās tiesnešu padomes locekļus tikai ar trīs piektdaļu deputātu balsīm.
Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija paziņojusi, ka saredz sistemātiskus draudus tiesiskumam Polijā. No tā izriet arī neveiksmīgais pēdējo mēnešu dialogs starp EK un tiesiskumu partijām Polijā, kas ir pie varas kopš pagājušā gada novembra.
EK viceprezidents Franss Timmermanss atkārtoti aicinājis Poliju ievērot savas saistības, kas ir kopīgas visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. “Tiesnešiem ir jābūt iespējai tiešā veidā piekļūt Eiropas tiesai. Ne jau tāpēc, ka tās ir katra pilsoņa tiesības, bet gan tāpēc, ka uz šiem pamatiem darbojas arī mūsu iekšējais tirgus, ” atgādināja Timmermanss.
Polijā jau vairākus mēnešus turpinās konstitucionālās tiesas krīze. Polijas prezidents Andžejs Duda rosinājis izmaiņas pretrunīgi vērtētajos valsts tiesu sistēmas reformas likumos, par kuriem bažas pauduši gan opozīcijas deputāti, gan Eiropas Komisija (EK).
Izmaiņas likumā par Polijas Konstitucionālo tiesu ir kļuvušas par Briseles un Varšavas nesaskaņu cēloni. Likuma izmaiņas izsaukušas kritiku no opozīcijas puses un neapmierinātību daļā sabiedrības.
EK janvārī sāka izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai pretrunīgi vērtētie likumi nav pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību normām. Diskusijas ar Poliju aizvien turpinās, taču, ja EK neizdosies Poliju atsaukt savas reformas, Brisele ir gatava izvērst pret pasākumus pret Varšavu, tai skaitā sankcijas, kas tostarp aizliegs Polijai balsot par ES tiesību aktiem.
Savas bažas paudušas arī Eiropas Savienība un ASV. Tās kritizējušas, ka jaunie grozījumi apdraud Polijas Konstitucionālā tribunāla spējas darboties kā drošības vai kā pārbaudes mehānismam attiecībā uz valdības pieņemtajiem un īstenotajiem lēmumiem, ierobežojot demokrātijas un brīvības vērtības, kuras ir arī vienas no Eiropas pamatvērtībām.
“Tiesu sistēma ir ļoti nopietna problēma, ir nepieciešamas reformas, bet saprātīgas reformas. Es piekrītu, ka nepieciešams mainīt Nacionālo tiesnešu padomi, un atbalstu izmaiņu galvenos virzienus,” sacīja Duda, piebilstot, ka pārmaiņām jānotiek mierīgi un izsvērti.
Polijas parlaments jau apstiprinājis divus pretrunīgi vērtētus likumprojektus, kas piešķir deputātiem tiesības iecelt apriņķu un apelācijas tiesu tiesnešus, kā arī Nacionālās tiesnešu padomes locekļus. Opozīcija uzskata, ka politiķi cenšas pakļaut savai kontrolei tiesu varu.
Tāpēc prezidents Duda rosinājis izmaiņas, kas ļaus ievēlēt Nacionālās tiesnešu padomes locekļus tikai ar trīs piektdaļu deputātu balsīm.
Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija paziņojusi, ka saredz sistemātiskus draudus tiesiskumam Polijā. No tā izriet arī neveiksmīgais pēdējo mēnešu dialogs starp EK un tiesiskumu partijām Polijā, kas ir pie varas kopš pagājušā gada novembra.
EK viceprezidents Franss Timmermanss atkārtoti aicinājis Poliju ievērot savas saistības, kas ir kopīgas visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. “Tiesnešiem ir jābūt iespējai tiešā veidā piekļūt Eiropas tiesai. Ne jau tāpēc, ka tās ir katra pilsoņa tiesības, bet gan tāpēc, ka uz šiem pamatiem darbojas arī mūsu iekšējais tirgus, ” atgādināja Timmermanss.
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Siliņa: Baltijas un Ziemeļvalstis ir vienotas atbalstā Ukrainai
Trešdien, 3. septembrī, Ministru prezidente Evika Siliņa piedalījās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu (NB8) līderu sanāksmē, kas notika Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā. Sanāksmē kopā...
Lasīt tālākLatvija un Turcija stiprina sadarbību dronu industrijā un aizsardzības tehnoloģijās
Šonedēļ Ankarā, Turcijā aizsardzības ministrs Andris Sprūds tikās ar Turcijas aizsardzības ministru Jašāru Gileru (Yaşar Güler) un Turcijas aizsardzības industrijas pārstāvjiem, lai...
Lasīt tālākSiliņa pēc labas gribas koalīcijas sarunas: mūsu spēja būt vienotiem izšķir Ukrainas nākotni
Ministru prezidente Evika Siliņa trešdien, 13. augustā, piedalījās labas gribas koalīcijas sanāksmē, kurā Eiropas līderi, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Amerikas Savienoto Valstu...
Lasīt tālākValsts prezidents: jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu ķīlniekus, kā arī novērstu cilvēku ciešanas Gazas joslā
5. augustā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Izraēlas Valsts prezidentu Īzaku Hercogu (Isaac Herzog), kurš ieradies oficiālā vizītē Latvijā visu trīs Baltijas valstu...
Lasīt tālākBraže Prāgā: bez drošības nav labklājības – ar Čehiju esam vienotas pret draudiem un par izaugsmi
Čehijas ieguldījums Latvijas un NATO Austrumu flanga drošībā, atbalsts Ukrainai un Krievijas ierobežošana, ES un NATO atturēšanas un aizsardzības spējas, divpusējā sadarbība drošībā...
Lasīt tālākBraže NATO samitā Hāgā: sabiedroto vienošanās novirzīt aizsardzībai 5% no valstu IKP ir vēsturiska
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vadītās Latvijas delegācijas sastāvā ārlietu ministre Baiba Braže 24. un 25. jūnijā piedalījās NATO samitā Hāgā, Nīderlandē. ”NATO samitā Hāgā...
Lasīt tālākInformācija Latvijas valstspiederīgajiem par situāciju Izraēlā
Ņemot vērā šī brīža nopietno drošības situācijas eskalāciju Tuvo Austrumu reģionā, Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos Izraēlā uzturēties bumbu patvertņu tuvumā...
Lasīt tālākMieriņa par ES nākotni: esam vienā laivā, kas kopīgiem spēkiem jāstūrē uz priekšu
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa pirmdien, 12.maijā, Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā uzrunājot klātesošos Eiropas Savienības (ES) parlamentu priekšsēdētāju konferences panelī...
Lasīt tālākValdība atļauj veikt stratēģiskas investīcijas Ukrainas dronu industrijā 10 miljonu eiro apmērā
Otrdien, 4. martā, Ministru kabinets slēgtajā sēdē izskatīja Aizsardzības ministrijas informatīvo ziņojumu par Dronu koalīcijas ietvaros īstenotajām iegādēm Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām...
Lasīt tālākLembergs: Tramps sarunās ar Zelenski neko nepareizu nepateica
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir jāizbeidz un to var panākt tikai ar miera sarunām, uzskata politiķis Aivars Lembergs. Pēc Lemberga teiktā, Latvijas mediji izplata viltus informāciju...
Lasīt tālāk