• Tweet

Saistībā ar “oligarhu sarunām” politiskā partija “Progresīvie” iesniegusi pieteikumu 13. jūlijā plkst. 8:30 iepretī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai organizēt publisku pasākumu – piketu, lai pieprasītu ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atkāpšanos.

Šī partija uzskata, ka tieši Kalnmeieram ir jāuzņemas personiska atbildība un nekavējoties jāatkāpjas no amata, ļaujot prokuratūrai atsākt izmeklēšanas procesu ar jaunu iestādes vadītāju priekšgalā. “Ja Kalnmeiers vada iestādi arī turpmāk, ir apdraudēta sabiedrības uzticēšanās tam, ka “oligarhu lieta” tiks izmeklēta valsts un sabiedrības interesēs. Pašlaik ģenerālprokurors ar savu rīcību, un publiski paužot “oligarhu sarunu” izvērtējumu, apliecina savu neieinteresētību taisnīguma uzvarā,” pauž partija, kura izveidota šī gada sākumā.

Partija “Progresīvie” zem ceļa ruļļa pametusi Ģenerālprokuratūru, lai gan “oligarhu lietas” izmeklēšana bijusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ziņā. Pirms vairākiem gadiem bijusī KNAB darbiniece Juta Strīķe apgalvoja, ka pierādījumu pret oligarhiem ir ļoti daudz, taču vārdiem nonākot pie darbiem, rīcība no Strīķes puses nesekoja. Šodien Jaunā Konservatīvā partija ir viena no tām, kas aizsākusi cīņu pret tā saucamajiem oligarhiem. Viņiem seko partija “Progresīvie” un abām ir kas kopīgs – populistiski solījumi un piedāvājums atlaist negodprātīgos deputātus, sasēdināt noziedzniekus cietumā un iznīcināt korupciju. Izklausās skaisti, bet kādi ir šo partiju patiesie motīvi?

Pavisam iespējams, un viss par to liecina, aiz atjaunotās “oligarhu lietas”, kas kā reiz uzpeldējusi pirms Saeimas vēlēšanām, slēpjas savtīgas intereses un vēlme nokļūt pie varas. Lai to panāktu sabiedrībā tiek sētas šaubas un rīkoti naida pilni mītiņi. Kā saldais ēdiens tiem, kas noguruši no esošās valdības, tiek piedāvāts upurēt ģenerālprokuroru Kalnmeieru, kuram ar “oligarhu lietu” bijis daudz mazāk sakars kā, piemēram, KNAB vai tajā laikā pie varas esošajai “Vienotībai”.

Pieņemot, ka Kalnmeiers tiek atbrīvots no amata, kurš var garantēt, ka viņa vietā netiks ielikts kāds, kurš darbosies atsevišķu personu vai to grupu interesēs, pakļaujot mūsu valsti daudz lielākiem draudiem kā vecas, sen aizmirstas “oligarhu sarunas”?

Savukārt runājot par pašu “oligarhu lietu”, tā jārisina tiesiskā ceļā nevis ar mītiņiem un valdības šūpošanu, kā rezultātā tik vien kā tiek izgāztas sabiedrības dusmas un apmierinātas partiju savtīgās intereses pēc politiskajiem reitingiem.