• Tweet

Pēdējās nedēļas plašu rezonansi sabiedrībā izsaukušas žurnālā “Ir” publicētās viesnīcā “Rīdzene” ierakstītās sarunas, kas pēc medija vārdiem “liecina par Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un Andra Šķēles ietekmi lielākajā Rīgas ostas uzņēmumā – “Rīgas tirdzniecības osta”, viņu slēptajiem plāniem pārņemt nacionālo aviokompāniju “airBaltic”, kā arī saimniekošanas stilu Rīgas pašvaldības uzņēmumos.” Lai arī avotu, no kura sarunas iegūtas, medija galvenā redaktore Nellija Ločmele atklāt negrasās, “Ir” publiskojis vairākus it kā notikušu sarunu fragmentus, norādot, ka tie satur informāciju par iespējamo noziegumu slēpšanu. Sarunu autentiskums gan joprojām nav pierādīts. Tikmēr cīņas par tiesiskumu aizsegā pie varas raujas partijas, kas ne mazāk atbildīgas par valsts pamatu graušanu.

Neraugoties uz to, ka sarunas satur valsts noslēpumu, “Ir” ne tikai atļāvies tās publiskot, bet arī mētāties ar dažādiem pārmetumiem, tā apšaubot likumsargu darba kvalitāti, principā izdarot netiešu spiedienu uz prokuratūru un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), lai tiktu atjaunota lietas izmeklēšana, neskatoties uz to, ka KNAB vadītājs Jēkabs Straume norādījis, ka “lēmums izbeigt lietu tomēr bija pamatots”. Sarunu autentiskumu gan medijs netaisās analizēt, uzskatot, ka pietiek vien ar redaktores pieņēmumu par to patiesumu.

Arī pati “Ir” redaktore Nellija Ločmele demonstrējusi dzelžainu pārliecību, ka “oligarhu lieta” jāturpina. Pat neraugoties uz acīmredzamiem apdraudējumiem, kas saistās ar šajā brīdī absolūti nevajadzīgo valdības šūpošanu, Ločmele uzsver, ka sagaida izlēmīgu rīcību no Valsts prezidenta un Ministru prezidenta, norādot, ka “viņi nāk no šīs partijas, kuru Lembergs rausta aiz striķiem”.

Ločmele, šķiet, aizmirsusi, ka medija darbs nav kādu tiesāt, sodīt vai saukt pie kriminālatbildības, kas būtu uzticams likuma varu pārstāvošajām valsts institūcijām. Žurnāla simpātijas pret partiju “Vienotība” liek apšaubīt, ka “Ir” t.s. “oligarhu sarunas” publicējis ar nodomu cīnīties par tiesiskumu. Ar pārsteidzošu regularitāti medijs publisko “Vienotības” politiķu aicinājumus saukt pie atbildības “Rīdzenes” sarunā iesaistītos. Kā zināms, tieši Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) šobrīd atrodas zem vislielākā mediju sitiena un, ja partija krīt, tad tās vietā, visticamāk, nāktu partija “Saskaņa” kopā ar visu Kremļa sadarbības līgumu. Protams, lielāku ietekmi gūtu arī pati “Vienotība”, kura, šķiet, būtu gatava sadarboties ar jebkuru politisko spēku, lai tikai atgūtu savas pozīcijas. Žurnāls sācis publicēt arī intervijas ar eksprezidentu Valdi Zatleru, kurš kā reiz pats savulaik ir centies valdībā iebīdīt “Saskaņu”. Kā zināms, Zatlera Reformu partija 2011. gadā nāca klajā ar stingru uzstādījumu par “Saskaņu” valdībā un kā toreiz izteicās partijas līderis Valdis Zatlers, tikai ar tankiem iespējams mainīt šo lēmumu.

Uz “oligarhu sarunu” skandāla fona gan slēptās varas sagrābšanas spēlītes nav tik acīmredzamas. Tās piesedz arī Ločmele, kas, iespējams, plāno gūt kādu labumu no šīs situācijas, kurā uzticību zaudē gan tiesībaizsardzības iestādes, gan valdība, gan arī Valsts prezidents. Ja kampaņā pret maksātnespējas administroriem vismaz varēja skaidri nojaust viņas ģimeniskās saites ar šī rūpala pārstāvjiem, tad šoreiz viss nav tik viegli samanāmi. Taču, lai kā arī nebūtu, samērā maz ticams, ka Ločmele plāno būt nākamā prezidente vai premjere, tāpēc atliek vien domāt, ka visa šī “oligarhu sāga” ir tikpat bērnišķīgi neapdomīgs politiskais pasūtījums kā kādreiz mazās Nellijas rotaļas ar lellēm smilšu kastē. Tikai šoreiz tā nav smilšu kaste un iesaistītās personas nav lelles…

Un, ja nu saceļas vējš?