• Tweet

Jaunā konservatīvā partija (JKP) saistībā ar publiskotajām “oligarhu lietas” sarunām ir iesniegusi pieteikumu Rīgas domē par tautas sapulces organizēšanu par tiesiskumu 13.jūlijā no plkst.18 laukumā pie Rīgas pils.

Tā dēvētais “oligarhu kriminālprocess” pēc vairāku gadu pārtraukumu atkal nokļuvis uzmanības centrā pateicoties žurnālam “Ir”, kas atklātībā nodevis viesnīcā “Rīdzene” ierakstītās sarunas. Pēc medija vārdiem tās “liecinot par Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un Andra Šķēles ietekmi lielākajā Rīgas ostas uzņēmumā – “Rīgas tirdzniecības osta” (RTO), viņu slēptajiem plāniem pārņemt nacionālo aviokompāniju “airBaltic”, kā arī saimniekošanas stilu Rīgas pašvaldības uzņēmumos.”

Lai arī avotu, no kura sarunas iegūtas, medija galvenā redaktore Nellija Ločmele atklāt negrasās, “Ir” publiskojis vairākus it kā notikušu sarunu fragmentus, norādot, ka tie satur informāciju par iespējamo noziegumu slēpšanu. Sarunu autentiskums gan joprojām nav pierādīts.

Tas gan netraucē šī gada sākumā dibinātajai partijai “Progresīvie” aicināt no amata atkāpties ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, kuram it kā esot jāuzņemas atbildība par kriminālprocesa pārtraukšanu. Tautas sapulci pie prezidenta pils organizēs arī Jaunā konservatīvā partija, kuras rindās, kā zināms ir Juta Strīķe, kas “oligarhu lietas” laikā pati strādāja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Nevar izslēgt, ka “oligarhu sarunas” varētu kļūt par valdības krišanas iemeslu un Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), kura līdz šim ir demonstrējusi apskaužamu politisku noturīgumu, nākotnē valdībā varētu aizstāt kāds Kremlim pietuvināts politiskais spēks. Tā, piemēram, ministru portfeļus varētu saņemt Saskaņa, uz kādu vietu varētu pretendēt arī No sirds Latvijai vai Latvijas Reģionu apvienība.

Iespējams, tautas sapulces dalībnieki netieši ar savu rīcību veicinātu prokremlisku partiju nonākšanu pie varas. Kā zināms, Saskaņai joprojām ir līgums ar Putina partiju “Vienotā Krievija”, kā arī der atcerēties, ka Saskaņa savulaik neatbalstīja Saeimas rezolūciju Krimas aneksijas jautājumā. Tiesa, lielāku ietekmi valdībā gūtu arī “Vienotība”, kura līdz valdību šūpojusi ne vienu vien reizi, izvirzot savas prasības un nostājoties pret koalīcijas vairākumu.

Pat, ja šobrīd “Ir”, kas pēkšņi gaismā cēlis “oligarhu sarunas”, iet “Vienotības” pavadā un ir kļuvis par politiskās spēles dalībnieku, tas nebūt nenozīmē, kā tautai uz tā jāuzķeras un jāatbalsta centienus tiesiskuma aizsegā graut valsts pamatus, tādējādi stiprinot draudus nonākt Maskavas ēnā. Mēģinājumi stiprināt likumību ar liekulību nav pieļaujami!