• Tweet

Pirms kāda laika sabiedrībā plašu rezonansi izsauca mediju pārstāvju pārmetumi Valsts Kultūrkapitāla fondam (VKKF) par pusmiljona eiro sadalīšanu medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai. Vairāku Latvijas mediju pārstāvji ar atklātu vēstuli vērsās pie premjera Māra Kučinska un kultūras ministres Daces Melbārdes ar lūgumu anulēt pirmā konkursa “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” rezultātus, apšaubot veidu, kādā 12 medijiem ar 16 projektiem tika sadalīti 490 000 eiro no valsts budžeta, pārējo 40 projektu iesniedzējiem paliekot bešā.

Vēstules autori norādīja uz vairākām nepilnībām konkursa norisē un lūdza anulēt tā rezultātus, izsludināt jaunu konkursu, veikt izmaiņas vērtēšanas komisijas locekļu sastāvā, kā arī atcelt no amata Valsts Kultūrkapitāla fonda vadītājus Edgaru Vērpi un Sigitu Kušneri “kā uzticību zaudējušus, piešķirot 490 000 eiro valsts budžeta finansējumu šaurai pietuvināto pretendentu grupai”. Jāatzīst gan, ka šis nav pirmais gadījums, kad nākas apšaubīt VKKF darbību un tās patiesās rīcības iemeslus.

Pirms četriem gadiem virkne filmu nozares profesionāļu izteica sašutumu par veidu, kā tika piešķirts finansējums šī brīža aktuālajai SIA Studija F.O.R.M.A spēlfilmai “Dvēseļu putenis”. Apejot konkursa kārtību, filma saņēma finansējumu 25 000 latu apmērā, kas radīja neskaidrību par to, kāda turpmāk būs filmu projektu nākotne un no kā tā būs atkarīga – no filmu finansēšanas likuma vai atsevišķas partijas interesēm? Toreiz nācās pārliecināties, ka šāda sistēma ne tikai degradē labas pārvaldības praksi un sistēmu, bet rada iespaidu, ka konkursa rezultātus nosaka personīgās intereses.

Par interešu konflikta klātesamību liecina arī fakts, ka pērn Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF) pērnruden piešķīra teju 20 000 eiro pētījumiem par valsts īstenoto kultūrpolitiku, tostarp arī par kultūras periodikas finansējumu. Daļu šīs naudas saņēma VKKF direktora Edgara Vērpes dēls Kārlis Vērpe, kurš savā pētījumā norāda, ka valstij ir jāfinansē kultūras periodika.

Ticamību VKKF darbībai mazina arī iespaidīgie skaitļi, kas liecina, ka viena publikācija kultūras portālam izmaksā 500,00 eiro, savukārt pētnieciskais raksts 600,00 eiro. Ne mazākas summas izdalītas vadošajiem Latvijas medijiem – līdz pat 58 000 eiro apmērā. Sadalītās summas atsevišķiem masu medijiem, lielākoties šauru politisku interešu grupu pārstāvjiem, un to projektiem ir milzīgas un nereti prāta iezogas doma, vai tiešām šo summu nevarēja atvēlēt vairāk nekā tikai 16 projektiem? It īpaši, kad pati Kultūras ministrija nereti uzsver nelielās finansiālās iespējas, liekot noprast, ka tiem projektiem, kuriem tiek piešķirta nauda, vajadzētu būt sevišķi skaidriem un nepārprotamiem. Pašlaik esošais projektu saraksts par to neliecina.

VKKF rīcība kļūst arvien neizprotamāka un necaurspīdīgāka, kas rada bažas, ka patiesībā Valsts Kultūrkapitāla fonds ir barotava sev pietuvinātām personām un politiķiem. Lai nerastos jautājumi par to, kā interesēs darbojas VKKF, vērtīgi būtu mainīt līdzšinējo praksi, ļaujot sabiedrībai iepazīties ar to, kur nonāk tās nodokļos samaksātā nauda.

Kā to panākt? Sabiedrībai būtu jāsniedz iespēja iepazīties ar projektiem, gan tiem, kas ieguvuši finansējumu, gan tie, kuri palikuši aiz svītras, tai skaitā ar finansējuma tāmi. Beigās projekta veidotājiem būtu vērtīgi iesniegt arī atskaiti, lai būtu redzams, cik lietderīgi izmantots katrs eiro centrs. Tas mazinātu ne tikai korupcijas risku, bet arī situācijas, kad neskaidra paliek VKKF motivācija atbalstīt konkrēto projektu. Tāpat arī katram projektam – teātra izrādei, filmai, pētījumam vai publikācijai vajadzētu ietver norādi, ka ne tikai tas atbalstīts ar VKKF finansējumu, bet arī pievienojot precīzu saņemtā finansējuma summu.