• Tweet

Lai arī vairāk nekā puse (54%) jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem plāno turpināt mācības pēc vidusskolas absolvēšanas, tomēr trešdaļa (33%) vēl šaubās. To vidū arī 23% šā gada 12.klases absolventi, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja. Visbiežāk (47%) jaunieši plāno turpināt studijas kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, kamēr studijas ārvalstīs apsver 7%. Interesanti, ka divreiz vairāk skolēnu jeb 13% domā par darba gaitu uzsākšanu uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas.

Kopumā, salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem, šogad ir vērojams mazāks studēt gribētāju skaits (no 63% 2015.gadā līdz 54% šogad), turklāt tas lielākoties samazinājies tieši uz to vidusskolēnu rēķina, kuri pēc skolas absolvēšanas drīzāk raugās strādāšanas virzienā, vismaz uz laiku ar mācībām “iepauzējot” (8% 2015.gadā pretstatā 13% šogad).

“Lēmums pēc skolas absolvēšanas uzsākt darba gaitas, lai arī sākotnēji varētu šķist neapdomīgs vai pat riskants, tomēr nebūt nav nevēlams, ja tiek rūpīgi pārdomāts, un laiks pavadīts lietderīgi. Iespēja gūt jaunu pieredzi, paplašināt savu redzesloku un vairāk izprast studiju virziena vēlmes būs galvenie šādas izvēles ieguvumi. Tāpēc no šāda notikumu pavērsiena nebūtu jābaidās nedz jauniešiem, nedz viņu vecākiem. Vecākiem drīzāk būtu vēlams savas atvases atbalstīt – pieteikties praksē, izmēģināt spēkus konkrētā darbā vai arī iesaistīties brīvprātīgajā darbā. Tās šobrīd ir tikai dažas no iespējām, kas varētu būt piemērotas nelielas pauzes aizpildīšanai īstā aicinājuma meklējumos,” norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Studiju virziena izvēlē dominē patiesa interese, tad peļņas iespējas

Patiesa interese par apgūstamo profesiju ir galvenais kritērijs, kas nosaka turpmākā̄ studiju virziena izvēli (68%). Īpaši svarīgi tas ir tieši šī gada divpadsmito klašu absolventiem, kuri norāda – izvēlētajam studiju virzienam jābūt interesantam un saistošam (80% pret 68% vidēji). Būtiski retāk (49%) topošie studenti izvērtē pelņas perspektīvas izvelētajā profesijā. Savukārt ceturtdaļai izvēli nosaka iespēja apgūt profesiju par valsts budžeta līdzekļiem (26%), un pieprasījums pēc attiecīgās jomas speciālistiem darba tirgū (25%). Jāpiebilst, ka tuvojoties skolas absolvēšanai, budžeta vietām ir daudz izšķirošāka nozīme – teju puse (47%) divpadsmito klašu skolēni atzīst, ka šis kritērijs viņiem ir nozīmīgs. Tāpat interesanti, ka Rīgas un Pierīgas reģionā dzīvojošie jaunieši salīdzinoši lielāku uzmanību pievērš iespējai nākotnes profesijā labi nopelnīt (svarīgi 63% rīdzinieku pretstatā 49% skolēnu vidēji).

Lai arī paredzams, ka līdz ar tehnoloģiju attīstību un automatizāciju, kas pārņem dažādu nozaru ikdienas darbu, jau tuvākajā laikā izzudīs vairākas tradicionālās profesijas, novērtējot tehnoloģiju attīstības laikmeta ietekmi uz studiju virziena izvēli un plānoto nodarbošanos, teju katrs ceturtais jaunietis (23%) atzīst, ka par to vispār nav domājis. Savukārt 41% skolēnu norāda, ka šim aspektam ir niecīga vai maznozīmīga ietekme.

“Jaunieši ir tehnoloģiju sniegto iespēju atvērtākā sabiedrības grupa, tomēr satraucoši šķiet, ka tikai 37% jeb mazākā daļa skolēnu apzinās tehnoloģiju un automatizācijas ietekmi uz darba vidi, domājot, ka šīs nākotnē sagaidāmās pārmaiņas neietekmē viņu šī brīža studiju izvēli. Tehnoloģijas attīstās arvien straujāk, kas nozīmē – iedzīvotājiem gan šobrīd, gan arī tuvākajā nākotnē būs jāspēj mainīt kvalifikāciju uz citu profesiju, iespējams, pat vairākas reizes dzīves laikā. Šādos mainīgos apstākļos īpaši svarīgi attīstīt prasmes un iemaņas, kas nav saistītas tikai ar vienu noteiktu profesiju, bet gan personības īpašībām kopumā, kā, piemēram, radošumu, kritisko domāšanu, empātiju, sociālās prasmes, kas ļaus vieglāk piemēroties pārmaiņām. Ir svarīgi, ka jaunieši to izvērtē un ņem vērā studiju virziena un augstskolas izvēles brīdī,” uzsver Evija Kropa.

Pozitīvi vērtējams, ka par svarīgākajiem priekšnoteikumiem labi apmaksāta darba iegūšanai, vidusskolēni līdztekus profesionālajām iemaņām (25%) izvirza arī personības īpašības (25%). Izteikti mainīgas vides apstākļos, kāda tā ir šobrīd, personības īpašības veido būtisku daļu no 21.gadsmita prasmēm, kas būs augsti novērtētas no teju jebkura darba devēja puses. Savukārt labai izglītībai un darba pieredzei jaunieši piešķir mazāk izšķirošu nozīmi (attiecīgi 19% uzskata to par būtisku). Zīmīgi, ka viszemāko ticību labai izglītībai kā drošākajam ceļam uz labi apmaksātu darbu demonstrē šā gada 12.klašu absolventi (3% pretstatā 19% vidēji), tā vietā daudz lielāku akcentu liekot uz personības īpašību (33% pretstatā 25% vidēji) un darba pieredzes ietekmi (26% pretstatā 19% vidēji).

Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0