Vējonis neatbalsta PVN celšanu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis neatbalstīs pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanu, intervijā TV3 raidījumā “Nekā personīga” pauda pats Valsts prezidents.
Runājot par nodokļu reformu, prezidents uzsvēra, ka ne jau visi būs vienmēr apmierināti. “Manuprāt, svarīgākais, lai tajos noliktajos termiņos, kas ir, jūnijā, virzīties jau uz valdību ar konkrētiem likuma projektiem. Tas tad būs arī rādītājs,” uzskata Vējonis.
Vaicāts, vai viņš redz, ka arī šīm konkrētām nodokļu reformām šī nevienlīdzības plaisa mazinās, Vējonis uzsvēra, ka diskusijas par nodokļiem vēl turpinās, arī Eiropas Komisija ir norādījusi, ka šī sociālā nevienlīdzība joprojām pastāv, un, ka nepieciešams meklēt risinājumu, piemēram, progresivitāti ieviest, kur parādīsies atkal apmierinātie un ne tik apmierinātie, bet tas, “manuprāt, mazinās šo sociālo nevienlīdzību. Un arī minimālās algas celšana, neapliekamā minimuma būtiska paaugstināšana – tie ir visi soļi, lai mazinātu.”
“Bet, pats svarīgākais, manuprāt, valstī jābūt stabilai nodokļu politikai, lai uzņēmēji varētu stabili plānot savu biznesu, lai viņi zina, ka valdība, uz katrām budžeta sagatavošanas reizēm nemainīs nodokļus, nepaaugstinās likmes. Un tādējādi viņi var ieguldīt attīstībā, radīt darba vietas. Ja viņiem būs šīs darbavietas mēs, pirmāmkārtām, tie, kas ir strādājošie, varēsim saņemt labākas algas, un, protams, uzņēmēji maksā daudz vairāk nodokļus,” uzskata Vējonis.
Viņš norādīja, ka neatbalstīs PVN celšanu. “Nu PVN celšanu es nekādā gadījumā neatbalstu. Mums vienmēr, pirmāmkārtām, ir jāmeklē iespējas jau esošajās nozarēs, meklēt iespējas ieekonomēt. Un, otrām kārtām, ja arī nauda tiek kāda dota, tad ir nepieciešams saprast, kādiem mērķiem to naudu izmantosim. Šeit, piemēram, runājot par veselības aprūpes sistēmu, ir šī efektivitāte un to, kā mēs to naudu izmantosim,” sacīja Vējonis.
Viņš uzskata, ka kopumā nodokļu reforma dos stabilitāti uzņēmējiem, plānojot savus izdevumus, un arī kopumā uzsāks ceļu nevienlīdzības mazināšanā.
Kā ziņots, valdība 9.maijā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr tika nolemts, ka atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējumam, risinājums vēl tiks meklēts.
Balstoties uz Finanšu ministrijas (FM) nodokļu reformas novērtējumu, vidējā termiņā darba samaksas pieaugums pārsniegs 5%. Darbaspēka nodokļu sloga samazināšana ar pozitīvu ietekmi uz privāto patēriņu vidējā termiņā samazinās arī uzņēmumu izmaksas, palielinot to konkurētspēju un uzlabojot darbaspēka piesaistes iespējas. Tāpat arī darbaspēka izmaksu samazināšanās var stimulēt uzņēmumu investīcijas, atbrīvojot tam papildus pašu līdzekļus.
Paredzētais minimālās mēneša darba algas palielinājums no pašreizējiem 380 uz 430 eiro palielinās iedzīvotāju ienākumus, kā arī mazinās strādājošo ienākumu nevienlīdzību.
Foto: Prezidenta kanceleja
Vēl par tēmu:
Braže: ar ES budžeta komisāru panākta kopīga izpratne par nepieciešamību stiprināt atbalstu Latvijas drošībai
2026. gada 12. jūnijā ārlietu ministre Baiba Braže un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis Rīgā tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes...
Lasīt tālākNo 1. jūlija tiks ieviests trīs eiro muitas nodoklis par precēm zemas vērtības sūtījumos
No 2026. gada 1. jūlija par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības (ES), būs jāmaksā muitas nodoklis. To paredz izmaiņas...
Lasīt tālākLauksaimnieki un mazie uzņēmēji biežāk pāriet no nomas uz savu īpašumu
Pēdējos gados Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi un lauksaimnieki arvien vairāk interesējas par nekustamā īpašuma vai zemes iegādi, nevis nomu. Kā liecina Luminor bankas novērojumi, īpaši...
Lasīt tālākTuvākajās dienās saglabāsies lietains laiks, un karstums nav gaidāms
Nedēļas izskaņā un jaunajā darba nedēļā debesis bieži klās mākoņu sega, kas daudzviet valstī atnesīs lietu un lokāli arī pērkona negaisu. Vējš pārsvarā pūtīs lēni, un maksimālā...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai ieviesīs 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākĪstermiņa īres mītnēm būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem
Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā ceturtdien, 11. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: dronu uzlidojumi lauksaimniekiem un valsts ekonomikai var radīt miljoniem eiro lielus zaudējumus
Dronu uzlidojumi un ar tiem saistītie incidenti rada reālus draudus Latvijas lauksaimniekiem, jo lauksaimniecības objekti un infrastruktūra nereti vizuāli atgādina stratēģiskas vai kritiskās infrastruktūras...
Lasīt tālākAprīlī eksports pieauga, taču izaugsmi būtiski balstīja minerālproduktu reeksports
2026. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji atspoguļoja būtisku uzlabojumu. Preču eksporta vērtība sasniedza 1,94 miljardus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā pirms gada, savukārt...
Lasīt tālākFM: enerģijas cenu spiediens uztur inflāciju virs 3%
Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis šā gada maijā bija par 0,5% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt gada griezumā inflācija sasniedza...
Lasīt tālākValsts ieņēmumu dienests pateicas A reitinga uzņēmumiem par godprātīgu un atbildīgu uzņēmējdarbību
Šonedēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosūtīs pateicības vēstules uzņēmumiem, kuri 2025. gadā saņēmuši augstāko nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu – A. A reitings apliecina...
Lasīt tālāk