• Tweet

Saeima 18.maijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kurā noteiktas augstākas valsts valodas zināšanas prasības ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā. Pieņemtais likums paredz, ka ārzemniekiem būs jāprot valsts valoda vismaz B līmeņa 2.pakāpē. Savukārt iepriekš Saeimā atbalstītajā variantā gan fiziskajām, gan juridiskajām personām tika noteikts prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē un valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā, kā arī atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem. Tikmēr atsevišķas pašvaldības jēgu jaunajām prasībām neredz.

Kā intervijā Latvijas Radio atzīst Jelgavas novada lauksaimniecības zemju darījumu uzraudzības komisijas vadītāja Vaiva Laimīte, vietvarām nav skaidrības, kā zemju pircēju jaunā vērtēšana notiks. Uz atsevišķām pārrunām zemes pircēju, visticamāk, sauks vien tad, ja reģionā ienāks kāds jauns zemnieks. “Tad, kad saskarsimies, tad arī redzēsim, cik vienkāršs vai sarežģīts tas valodas prasību process,” pauž Laimīte, piebilstot, ka zemi lielākoties iegādājas ārzemnieki, kas jau runā latviski.

Savukārt Bauskas novada izvērtēšanas komisijas darījumiem ar lauksaimniecības zemēm pārstāve Aija Fridrihsone norāda, ka cilvēki, kas nerunātu latviešu valodā, darījumus šajā pusē veic reti. Jaunās normas viņa sauc par formālu spēku.

Latgales pusē situācija no iepriekš minētajām pašvaldībām gan atšķiras. Šeit netrūkst ārzemnieku, kas interesējas un arī iegādājas lauksaimniecības zemi. Kopumā mēnesī atbildīgajai komisijai jāskata ap 10 darījumu. Līdzīgi kā Bauskā un Jelgavā arī šeit lauksaimniecības zemi iegādājas ārzemnieki, kas jau labi runā latviski.

Šīs prasības vajadzēja apstiprināt jau vismaz deviņdesmito gadu nogalē, kad tiešām ārzemju iedzīvotāji izpirka šīs zemes,” klāsta Ludzas pašvaldības atbildīgās komisijas locekle Ilona Igovena.

Plānots, ka likumprojekts par latviešu valodas prasībām ārzemniekiem, kas pērk lauksaimniecības zemi, un papildu uzraudzības funkcijām pašvaldību komisijām stāsies spēkā 1.jūlijā.

Papildus valodas zināšanām, izmaiņas paredz nosacījumu, ka zemi nedrīkst iegādāties citu Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas valstu, kā arī Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri pastāvīgi neuzturas Latvijā. Tas pats attieksies uz ārvalstniekiem, kuri ir uzņēmumu īpašnieki. Ja cilvēks nav dzīvojis Latvijā un nav saņēmis Latvijas izsniegtu ES pilsoņa reģistrācijas apliecību, zemi iegādāties nedrīkstēs.

Lai izskaustu fiktīvus pirkšanas un pārdošanas darījumus, noteikts, ka zemes darījumi, kas noslēgti līdz 2014.gada 31.oktobrim, līdz šī gada beigām būs derīgi reģistrēšanai zemesgrāmatā tikai ar pašvaldības komisijas atļauju.

Lai atvieglotu zemes iegādi pašmāju lauksaimniekiem, plānots mainīt pirmpirkuma tiesību kārtību. Ja īpašnieks vēlēsies savu zemi pārdot, pirmpirkuma tiesības uz to būs zemes nomniekam un Latvijas Zemes fonda pārvaldītājam. Patlaban likums paredz šādu normu – ja kopīpašnieks pārdod savu zemes daļu, pirmpirkuma tiesības ir zemes kopīpašniekiem.

Pašvaldības no 2018.gada neapbūvētu lauksaimniecības zemi varēs nomāt ar izpirkuma tiesībām. Zemi varēs nomāt uz laiku līdz 12 gadiem, nosakot nomas maksu gadā 4,5 procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Uz šādu zemes iegādes kārtību varēs pretendēt fiziskā persona, kura gada laikā pēc nomas līguma noslēgšanas sāks zemes apsaimniekošanu. Zemi varēs izpirkt ne agrāk kā ceturtajā gadā.

Lai nepieļautu daudzu tūkstošu hektāru lauksaimniecības zemju koncentrēšanos viena vai cieši saistītu cilvēku rokās, zemes iegādes kārtība papildināta ar jaunu ierobežojumu – saistītās personas turpmāk drīkstēs iegūt īpašumā līdz 4000 hektāru lauksaimniecības zemes. Patlaban viena fiziskā vai juridiskā persona zemi var iegādāties līdz 2000 hektāriem. Pašvaldības, pamatojoties uz attīstības prioritātēm, var noteikt ierobežojumus, kas var būt arī mazāki.
Tāpat precizēta zemes iegādes nosacījumu ievērošanas kontrole. Turpmāk pašvaldībām būs jāpārbauda rakstveida apliecinājumi par zemes izmantošanu lauksaimniecībā izpildi.

Grozījumi paredz no likuma izslēgt nosacījumu, ka zemi drīkst pirkt personas, kas vismaz pēdējo trīs gadu laikā ir saņēmušas ES tiešos maksājumus. Izslēgta arī norma, kas paredz saimniecībām vai uzņēmumiem zemes iegādē nosacījumu par to, ka ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas jāveido vismaz viena trešdaļa no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem pēdējo trīs gadu laikā. Tāpat juridiskām personām vairs neprasīs, lai vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgam darbiniekam ir atbilstoša profesionālā izglītība.

Likuma grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.

Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/