• Tweet

Lielākā daļa medicīnas māsu Latvijā nestrādā savā profesijā vai arī ir aizbraukušas uz ārzemēm. No Latvijā reģistrētajām 18 700 māsām veselības aprūpē strādā vien 8750, intervijā LTV raidījumā „Rīta Panorāma” sacīja Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska.

Viņa norādīja, ka Latvijā ir reģistrētas 18 700 medicīnas māsu, kas būtu pieņemams apmērs. Taču darba vidē ir tikai 8750 māsas. Pārējās Latvijā strādā citās sfērās, piemēram, skaistumkopšanā vai pedagoģijā, vai arī jau devušās uz ārzemēm, kur iespējams nopelnīt vairāk.

“Palielinot atalgojumu, šīm 10 000 māsām būtu iespēja atgriezties, ” ir pārliecināta asociācijas vadītāja. Šādu gatavību esot izteikušas arī pašas māsas.

Pēc viņas sacītā, patlaban māsu vidējā alga Latvijā ir aptuveni 760 eiro, taču tām vajadzētu būt aptuveni 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas līdz 2020.gadam. Viņasprāt, ir jāsamazina pagarinātais darba laiks par 20 stundām un jāpalielina normālas darba laiks, vienlaikus nesamazinot kopējo darba laiku.

“Pēdējo desmit gadu laikā situācija ir bijusi diezgan akūta, bet šī brīža situācija ir kritiska. Māsu skaits Latvijā būtiski samazinās,” uzsvēra Raiska.

Māsu asociācija atbalstītu sociālo iemaksu novirzīšanu par labu veselības aprūpei, ja no tā iegūtu arī māsas, sacīja Raiska.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) padomes sēdē otrdien lems par vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku (PNDL) no šī gada 1. jūlija. Priekšdarbi akcijas sagatavošanai jau ir uzsākti. LVSADA iniciatīvu atbalsta arī Latvijas Māsu asociācija.

LVSADA padome jautājumu par atteikšanos no PNDL sāka izskatīt 21.03.2017, pieņemot attiecīgu rezolūciju, kas tika adresēta Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei. Saeimas priekšsēdētāja uzaicināja LVSADA vadības pārstāvjus uz tikšanos, kas notika 12. aprīlī. Tikšanās laikā, piedaloties Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Aijai Barčai, tika uzklausīts LVSADA viedoklis par to, kas steidzami jāpaveic, lai uzlabotu situāciju veselības aprūpē. Diskusijas rezultātā tikšanās dalībnieki vienojās, ka par konkrētu tālāko rīcību jālemj Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 3. maijā, piedaloties LVSADA pārstāvjiem. Sēdē bija paredzēts kopīgi izskatīt iespēju steidzamības kārtā virzīt apstiprināšanai Saeimā grozījumus Ārstniecības likuma 53.1 pantā, kas paredz jau šogad ar 1. jūliju uzsākt PNDL samazināšanu, vienlaikus ieviešot paaugstinātu koeficientu par darbu PNDL ietvaros.

Minētā komisijas sēde notika 10. maijā. Kaut arī LVSADA pārstāvjiem tika dota iespēja izteikt viedokli, konkrēta konstruktīva rīcība no Saeimas deputātu puses nesekoja. Īpaši neizprotami tas ir tāpēc, ka jautājums par pakāpenisku PNDL samazināšanu jau divas reizes (25. aprīlī un 9. maijā) bija izskatīts Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā. Uz otro apakškomisijas sēdi Veselības ministrija kopīgi ar LVSADA bija sagatavojusi konkrētu likumprojektu, kam bija pievienoti nepieciešamie aprēķini. Iebildumu pret likumprojekta kvalitāti nebija arī Saeimas juridiskajam birojam. Diemžēl tā vietā, lai virzītu likumprojektu izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā, apakškomisija 9. maijā neizprotamu iemeslu dēļ nolēma veidot darba grupu “tālākai likumprojekta uzlabošanai”. Savukārt Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 10. maijā, neraugoties uz LVSADA atkārtotiem aicinājumiem pildīt solījumus, jautājums par paātrinātu attiecīgā likumprojekta virzību pat netika izskatīts.

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ar sarūgtinājumu pauž: “Diemžēl Saeimas koalīcijas deputāti ir parādījuši, ka viņu solījumiem nevar uzticēties. Tā vietā, lai apvienotu spēkus steidzamai veselības aprūpes uzlabošanai un konstruktīvi rīkotos, kārtējo reizi ir notikusi tukšu salmu kulšana un miglas pūšana.”