Kā sakrāt naudu lielākiem pirkumiem?

Mūsdienās kredītu ņemšana lielāku pirkumu veikšanai ir visai ierasta prakse. Tikai retais izvēlas krāt naudu laikā, kad īstermiņa kredīti ir tik viegli pieejami. Galu galā, kāpēc gan krāt un gaidīt, ja visu kāroto var iegūt uzreiz? Tomēr kredīti nav nemaz tik lieliski kā sākumā varētu šķist. Pirmkārt, tie sadārdzina pirkumu, jo ir jāatmaksā ne vien aizņemtā summa, bet arī procenti. Otrkārt, kredītu ņemšana ir visai riskanta, jo laikā neatmaksāti kredīti var radīt ļoti nopietnas problēmas, kas var novest pat līdz tiesvedībai. Lai no tā visa izvairītos, naudu dažādiem lielākiem pirkumiem, būtu ieteicams krāt pašam. Šeit būs daži padomi, kas to ļaus izdarīt salīdzinoši ātri un vienkārši.
1. Saprotiet, kas ir jūsu prioritātes
Naudas krāšņas laikā no dažādām lietām nāksies atteikties. Parasti finanšu eksperti iesaka atteikties no visa veida izklaidēm un luksusa precēm, lai varētu iekrāt naudu, taču daudziem tieši atteikšanās no šīm lietām var sagādāt vislielākās grūtības. Pirms sākat krāt naudu, ir jāsaprot, no kā esat gatavas atteikties un no kā nē. Ja jūsu prioritāte ir izklaides, tad neatņemiet sev šo iespēju. Protams, jūs varat mēģināt samazināt izdevumu, ko tam veltāt, taču pilnībā šī izdevumu kategorija jāizslēdz nav. Tā vietā, varat atteikties no kaut kā, kas personīgi jums ir mazāk būtisks. Kādam varbūt vieglāk būs samazināt izdevumu par pārtiku, citam par komunālajiem pakalpojumiem un vēl kādam par apģērbu. Katram ir savas prioritātes, tāpēc nav noteiktu lietu uz kurām obligāti būtu jātaupa.
2. Saskatiet, kur nauda aizplūst nelietderīgi
Tomēr ne vienmēr taupīšana saistās ar atteikšanos no kaut kā. Ļoti bieži var ietaupīt lielas naudas summas, nekādā veidā nepazeminot savas dzīves kvalitāti, jo naudu nereti tērējam nelietderīgi. Veiciet savu izdevumu analīzi, lai saprastu, kas ir tās lietas, uz kurām varat ietaupīt naudu, sevi neierobežojot. Tipiski piemēri ir dažādas komisijas maksas par bankas pakalpojumiem, nelietderīgi izmantoti komunālie pakalpojumi (piemēram, elektronisko ierīču atstāšana gaidīšanas režīmā), pārtikas produktu izmešana laukā, jo tā savlaicīgi netiek patērēta utt. Ja mazliet piedomāsiet pie savas rīcības ikdienā, nauda ietaupīsies pati no sevis.
3. Neļaujiet sev naudu iztērēt
Ja naudu ietaupīt izdodas, tad nākamais pārbaudījums ir atturēšanās no ietaupījumu tērēšanas. Tas bieži vien ir vēl grūtāk par pašu taupīšanu. Daudzus krājējus spēj motivēt doma par mērķi, proti, viņi naudu netērē, jo plānotais pirkums ir pārāk nozīmīgs, taču citiem ar to iet grūtāk. Pat tad, ja pirkums ir tiešām svarīgs, redzot lieku naudu bankas kontā vai naudas makā, rodas nepārvarama vēlme to iztērēt citām lietām. Ja pašam sevi motivēt nekā neizdodas, tad vienīgā iespēja ir liegt fiziski piekļūt savai naudai. Ja vien pirkums nav patiešām liels, tad krājkontu atvērt nebūs izdevīgi, taču jūs varat, piemēram, uzkrāto naudu nodot savi uzticības personai, kas neatdos to līdz brīdim, kamēr nebūsiet sakrājis visu summu, lai iegādātos preci, kam naudu krājāt.
4. Atmaksājiet visus kredītus
Vēl noteikti jāpiemin, ka krāšanai nebūs īpaši lielas jēgas, ja jums būs paņemti īstermiņa kredīti. Ja jums ir nenokārtotas parādsaistības, tad vispirms ir jādomā par to nokārtošanu un tikai pēc tam, par naudas krāšanu kādu lietu iegādei. Ja krāsiet naudu, bet neatmaksāsiet kredītus, tad soda procenti augs un pēc tam jūs vairs nespēsiet izkļūt no parādu jūga. Ja jums ir vairāki īstermiņa aizdevumi, izmantojiet tādu pakalpojumu kā kredītu apvienošana, lai apvienotu visus savus kredītu maksājumus vienā un pagarinātu atmaksas termiņu. Ja jums ir tikai viens kredīts, pilnībā fokusējieties uz tā atmaksu un tikai pēc tam uzstādiet sev nākamos finanšu mērķus.
Sakrāt naudu kārotajām lietām nav nemaz tik grūti, vien jāprot saskatīt, kur iespējams ietaupīt un pēc tam jāparūpējas par savu iekrājumu nosargāšanu līdz brīdim, kad beidzot varat veikt savu ilgi kāroto pirkumu. Neapgrūtiniet sevi lieki ar kredītiem un izmantojiet savu naudu, lai sasniegtu savus mazos dzīves mērķus.
Vēl par tēmu:
Tiek atceltas plānotās izmaiņas Skultes un Siguldas vilcienu kustības grafikā
VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) informē, ka plānotās izmaiņas vilcienu kustības grafikā Skultes un Siguldas virzienā, kurām bija paredzēts stāties spēkā no 4. februāra, netiek ieviestas. LDz...
Lasīt tālākPTAC: patērētāju informētība par zemo cenu grozu ir laba, taču nepieciešams plašāks preču klāsts
61% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par zemo cenu pārtikas produktu groza iniciatīvu, savukārt 47% aptaujāto ir pamanījuši šī groza produktus veikalos. Tas secināts sabiedriskās domas...
Lasīt tālākAptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākPētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē
45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālāk