Lembergs jau pirms vairākiem gadiem brīdināja par elektrības tirgus brīvlaišanas sekām
Vairākus gadus elektroenerģijas tirgus liberalizācija tika uzskatīta kā lieliska iespēja, kas atvedīs uz Latviju jaunus elektropiegādes uzņēmumus, sakārtos tirgu un konkurences rezultātā samazinās arī tarifus. Taču realitāte liecina par pretējo – izdaudzinātā tirgus liberalizācija sadārdzināja elektrības cenas un deputātu solījumi pasargāt mājsaimniecības no tarifu kāpuma tā arī palika neizpildāmi. Lai arī brīvais elektrības tirgus Latvijā valda jau trīs gadus, tarifi nav samazinājušies, tieši pretēji – turpina pieaugt, kas ikvienam patērētājam liek uzdot jautājumu – vai tiešām par šo situāciju neviens mūs nebrīdināja agrāk? Protams, ka brīdināja, bet vai kāds klausījās?
Tiklīdz tarifu un tirgus liberalizācijas tēma nokļuva ziņu epicentrā tā acumirklī apauga ar solījumiem un slavas dziesmām par tā laika premjera Valda Dombrovska valdības “sasniegumiem” un elektrības tirgus brīvlaišanai, kā rezultātā samazināšoties elektroenerģijas cena. Šķiet, ka nebija neviens, kas iebilstu pretējo. Taču patiesībā esošo situāciju jau laikus paredzēja Ventspils mērs, nosaucot elektroenerģijas tirgus brīvlaišanu par neprofesionalitāti un ekonomisku noziegumu.
Kā pirms trīs gadiem savā iknedēļas preses konferencē, komentējot elektroenerģijas tirgus brīvlaišanu, sacīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, elektrības brīvais tirgus veidojas tikai tad, ja elektrības brīvajā tirgū parādās pietiekamā daudzumā lētas vai lētākas elektroenerģijas piedāvājums, kas balansē ar esošās elektrības cenas piedāvājumu. “Jautājums – kas mainās elektroenerģijas piegādātāju jomā līdz šī gada 1.aprīlim un pēc šī gada 1.aprīļa? Kādi jauni elektroenerģijas piegādātāji parādās Latvijas tirgū? Vai jūs man varat nosaukt? Nevarat. Es arī nevaru nosaukt. Tātad nekādu jaunu piegādātāju, kas izdarītu spiedienu uz tirgu kā papildus piedāvājums, nav. Tad kā jūs varat cerēt, ka, nemainoties piedāvājuma apjomam, kvalitātei un kvantitātei, varētu samazināties cena? Ja jums bija viens maizes veikals un palika viens, tad kā jūs varat cerēt, ka tas dullais pie brīvlaišanas jums pēkšņi pārdos lētāk maizi?” šādi jau pirms trim gadiem vaicāja Lembergs.
Jau toreiz viņš pauda, ka lai palaistu brīvo tirgu, bija jāpanāk jauni elektrosavienojumi Latvijas tirgū, pa kuriem elektrība piegādāt. To nevar piegādāt vagonos vai ar kuģiem. Nepieciešams izveidot jaunus savienojumus ar citiem elektroenerģijas ražotājiem. “Kuri tie būtu? Pirmkārt, Baltijas jūras otrā pusē – Norvēģija, Zviedrija, viņu hidrostacijas. Vai ir izbūvēts šis savienojums? Nav. Tad uz ko jūs varat cerēt?” jau toreiz neizpratnē par šo situāciju bija Ventspils vadītājs, piebilstot, ka par šo jautājumu atbildīga ir Ekonomikas ministrija.
Pēc viņa sacītā, arī esošie elektroenerģijas piegādātāji nebija ieinteresēti konkurences pieaugumā, skaidrojot, ka: “Kam pieder „Latvenergo”? Valstij. Kas maksā valstij lielas dividendes? „Latvenergo”. Tātad, ja „Latvenergo” būs spiests samazināt tarifu sakarā ar konkurenci, kas samazināsies? „Latvenergo” peļņa. Kas saņems mazāk dividendēs? Valsts. Te nu mēs esam klāt,” rezumēja Lembergs.
“Tāpēc es tā klausos un domāju – vai nu viņi ir idioti vai par tādiem izliekas? Nekādi nevaru saprast. Savukārt, ja viņi uzskata 2 miljonus iedzīvotāju par idiotiem, tas ir tā ļoti nepieklājīgi,” sacīja Lembergs.
Ieskatoties ikmēneša elektrības rēķinos, skaidrs, ka jau toreiz Ventspils mēram bija taisnība, taču tā laika Vienotības vadītās valdības izskaistinātie solījumi, kas paredzēti, lai sabiedrība pieņemtu gaidāmās izmaiņas, tam nepadevās. Jāatzīst, ka Lembergs joprojām ir gandrīz vienīgais politiķis Latvijā, kurš var atļauties teikt patiesību. Un varbūt tieši tāpēc viņš tik neērts un tik neieredzēts Latvijas sabiedriskajos u.c. medijos. Šķiet, ka patiesību mūsdienās spēj novērtēt tikai tie cilvēki, kuriem nākas ciest no mūsu valsts nepārdomātajiem lēmumiem. Cerēsim, ka Latvijā vēl būs politiķi, kas uzdrīkstēsies teikt taisnību, lai arī cik tā dažkārt būtu neglaimojoša.
Vēl par tēmu:
Turpmākajos mēnešos paredzama pozitīva eksporta izaugsme
Paredzams, ka turpmākajos mēnešos Latvijā saglabāsies pozitīva eksporta izaugsme, lai arī to turpinās ierobežot ģeopolitiskā nenoteiktība un ASV ieviestie tirdzniecības tarifi. Tāpēc...
Lasīt tālākFM: Inflācijas pieaugumu nosaka arvien straujākais pārtikas cenu kāpums
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā aprīlī ir paātrinājies līdz 3,9% gada griezumā, bet mēneša laikā cenas ir augušas par 1,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gandrīz...
Lasīt tālākŠonedēļ laiks kļūs nedaudz siltāks
Jaunnedēļ Latvijas teritorijā ieplūdīs nedaudz siltāka gaisa masa un gaisa temperatūra nedaudz paaugstināsies, daudzviet sasniedzot +10…+15°. Lai gan nedēļas sākumā būtiski nokrišņi...
Lasīt tālākNoderīga informācija par darbu vasaras brīvlaikā skolēniem un viņu vecākiem
Tuvojoties vasaras brīvlaikam, atgādinām, ka vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērniem, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā, ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās,...
Lasīt tālākTurpmākajās naktīs vēl aizvien gaidāma salna, jaunnedēļ pakāpeniski kļūs siltāks
Šonedēļ Latvijā ir ieplūdusi auksta gaisa masa, līdz ar to naktis bija dzestras – termometra stabiņam noslīdot zem 0° atzīmes, daudzviet sagaidījām salnu, atsevišķos rajonos arī slapju...
Lasīt tālākPētījums: tuvākajā piecgadē elektroenerģijas patēriņš Latvijā varētu pieaugt par vairāk nekā 40%
Elektroenerģijas patēriņš Latvijā tuvākajā piecgadē varētu pieaugt par vairāk nekā 40%, 2030. gadā sasniedzot 10 teravatstundas (TWh), tā liecina Eiropas energouzņēmumu asociācijas...
Lasīt tālākLDDK: Problēmas Latvijas ekonomikā ir īstas, risinājumi – neskaidri
Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami...
Lasīt tālākŠonedēļ vēl sagaidāms drēgns laiks
Jaunajā darba nedēļā būtiska gaisa masu nomaiņa mūsu teritorijā nav gaidāma, līdz ar to laiks saglabāsies vēss, un atsevišķās dienās arī gaidāms lietus. Vietām naktīs gaiss atdzisīs...
Lasīt tālākMācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālāk