Sākas kampaņa pret krāpšanos – #atkrāpies
Lai kopīgi cīnītos pret ēnu ekonomiku, korupciju un citām negodprātīgām darbībām, kas ietekmē valsts budžetu un kopējo sabiedrības labklājību, tiek īstenota valsts pārvaldes sociāli informatīvā kampaņa jeb pretkrāpšanas kustība – #atkrāpies! Kustības ilgtermiņa uzdevums ir panākt iedzīvotāju nulles toleranci pret krāpšanos mūsu valstī.
Kampaņas idejas pamatā ir valsts pārvaldes iestāžu, uzņēmēju, sociālo partneru, kā arī ikviena sabiedrības locekļa apvienošanās kopīgai cīņai pret krāpšanu. Kampaņā īpaša uzmanība tiek pievērsta preventīvajiem pasākumiem, tostarp sabiedrības informētības un izpratnes veicināšanai par ēnu ekonomiku, krāpšanu un negatīvajām sekām, kādas tā atstāj uz katru indivīdu un valsts kopējo labklājības līmeni. Tāpat tiks akcentētas un skaidrotas iespējas vērsties attiecīgajās tiesībsargājošās iestādēs, ja radušās aizdomas vai zināmi konkrēti krāpšanas gadījumi.
“Krāpšana mūsu ikdienā sastopama dažādos veidos un kļuvusi par daļu no ikdienas rutīnas jeb notikumiem, kas mēdz paslīdēt garām bez būtiskas ievērības vai rīcības. Iespējams, tas tāpēc, ka gan valsts, gan Eiropas Savienības (ES) budžets ir šķietami netaustāms, salīdzinot ar personīgo maciņu un tā saturu. Tomēr arī tā ir mūsu nauda, un mums katram jāuzņemas maza daļa atbildības tās aizsargāšanā, skaļi paužot – ja neesi godprātīgs, atkrāpies!,” uzsver Nata Lasmane, Finanšu ministrijas Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta (AFCOS) vadītāja, ES fondu Revīzijas iestādes vadītāja.
VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule norāda : “Krāpšanās, īpaši nodokļu jomā, ir ļoti grūti pakļaujama cīņai, ja sabiedrība pret to izturas kā pret pašsaprotamu parādību. Mums ikvienam ir jāsaprot, ka ar katru preci un katru pakalpojumu, ko saņemam bez čeka, mēs ilgtermiņā aplaupām sevi, savu ģimeni un arī valsti.”
“Godprātīga sabiedrības attieksme un rīcība ir “veiksmes atslēga” ēnu ekonomikas un korupcijas apkarošanai, kā arī valsts labklājības līmeņa celšanai. Tieši tādēļ būtiski, lai ikviena indivīda attieksme pret krāpniecību visās tās izpausmēs būtu nosodoša, jo, tikai mainot domāšanu, šī cīņa var nest pozitīvas pārmaiņas,” uzsver Pēteris Bauska, Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks.
Šā gada martā veiktās aptaujas “Latvijas iedzīvotāju attieksme pret negodīgu rīcību”1 dati liecina, ka krāpšanas problēma Latvijas sabiedrībai ir ļoti aktuāla. 65,8 % aptaujāto atzina, ka, viņuprāt, valstī ir augsts kopējais negodīguma līmenis. Respondenti norāda, ka būtiskākā problēma Latvijā ir kontrabandas alkoholisko dzērienu un cigarešu izplatība – tā domā attiecīgi 50,2 % un 50,9 % aptaujāto. Savukārt 29,6 % respondentu par būtisku problēmu Latvijā uzskata viltotu apģērbu un apavu tirdzniecību. Šīs ir arī jomas, kurās Latvijas iedzīvotāji pēdējo trīs gadu laikā visbiežāk ir saskārušies ar negodīgām darbībām.
Pirmo reizi Latvijā vairāk nekā 20 valsts pārvaldes institūcijas un sadarbības partneri ir apvienojušies kopīgā pretkrāpšanas iniciatīvā #atkrāpies! To starpā – Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, Labklājības ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Konkurences padome, Valsts Robežsardze, Pārtikas un veterinārais dienests, Iepirkumu uzraudzības birojs, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Patentu valde, Latvijas Republikas Prokuratūra, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Lauku atbalsta dienests, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Latvijas Banka, u.c., kā arī biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
Pretkrāpšanas kustība apvieno organizācijas, kurām rūp godīgums mūsu valstī un kuras ir gatavas sadoties rokās, lai par to cīnītos un šajā cīņā iesaistītu visu Latvijas sabiedrību. Šis ir pirmais gads, kad saskaņā ar “ES finanšu interešu aizsardzības koordinācijas dienesta (AFCOS) darbības stratēģiju 2017.-2019.gadam” Latvijā tiek uzsākta tiesībsargājošo iestāžu iniciatīva kopīgi sadarboties krāpšanas apkarošanas un sabiedrības izglītošanas jautājumos.
Foto: Publicitātes
Vēl par tēmu:
LDDK: Problēmas Latvijas ekonomikā ir īstas, risinājumi – neskaidri
Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami...
Lasīt tālākMācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālāk