Sākas kampaņa pret krāpšanos – #atkrāpies

Lai kopīgi cīnītos pret ēnu ekonomiku, korupciju un citām negodprātīgām darbībām, kas ietekmē valsts budžetu un kopējo sabiedrības labklājību, tiek īstenota valsts pārvaldes sociāli informatīvā kampaņa jeb pretkrāpšanas kustība – #atkrāpies! Kustības ilgtermiņa uzdevums ir panākt iedzīvotāju nulles toleranci pret krāpšanos mūsu valstī.
Kampaņas idejas pamatā ir valsts pārvaldes iestāžu, uzņēmēju, sociālo partneru, kā arī ikviena sabiedrības locekļa apvienošanās kopīgai cīņai pret krāpšanu. Kampaņā īpaša uzmanība tiek pievērsta preventīvajiem pasākumiem, tostarp sabiedrības informētības un izpratnes veicināšanai par ēnu ekonomiku, krāpšanu un negatīvajām sekām, kādas tā atstāj uz katru indivīdu un valsts kopējo labklājības līmeni. Tāpat tiks akcentētas un skaidrotas iespējas vērsties attiecīgajās tiesībsargājošās iestādēs, ja radušās aizdomas vai zināmi konkrēti krāpšanas gadījumi.
“Krāpšana mūsu ikdienā sastopama dažādos veidos un kļuvusi par daļu no ikdienas rutīnas jeb notikumiem, kas mēdz paslīdēt garām bez būtiskas ievērības vai rīcības. Iespējams, tas tāpēc, ka gan valsts, gan Eiropas Savienības (ES) budžets ir šķietami netaustāms, salīdzinot ar personīgo maciņu un tā saturu. Tomēr arī tā ir mūsu nauda, un mums katram jāuzņemas maza daļa atbildības tās aizsargāšanā, skaļi paužot – ja neesi godprātīgs, atkrāpies!,” uzsver Nata Lasmane, Finanšu ministrijas Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta (AFCOS) vadītāja, ES fondu Revīzijas iestādes vadītāja.
VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule norāda : “Krāpšanās, īpaši nodokļu jomā, ir ļoti grūti pakļaujama cīņai, ja sabiedrība pret to izturas kā pret pašsaprotamu parādību. Mums ikvienam ir jāsaprot, ka ar katru preci un katru pakalpojumu, ko saņemam bez čeka, mēs ilgtermiņā aplaupām sevi, savu ģimeni un arī valsti.”
“Godprātīga sabiedrības attieksme un rīcība ir “veiksmes atslēga” ēnu ekonomikas un korupcijas apkarošanai, kā arī valsts labklājības līmeņa celšanai. Tieši tādēļ būtiski, lai ikviena indivīda attieksme pret krāpniecību visās tās izpausmēs būtu nosodoša, jo, tikai mainot domāšanu, šī cīņa var nest pozitīvas pārmaiņas,” uzsver Pēteris Bauska, Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks.
Šā gada martā veiktās aptaujas “Latvijas iedzīvotāju attieksme pret negodīgu rīcību”1 dati liecina, ka krāpšanas problēma Latvijas sabiedrībai ir ļoti aktuāla. 65,8 % aptaujāto atzina, ka, viņuprāt, valstī ir augsts kopējais negodīguma līmenis. Respondenti norāda, ka būtiskākā problēma Latvijā ir kontrabandas alkoholisko dzērienu un cigarešu izplatība – tā domā attiecīgi 50,2 % un 50,9 % aptaujāto. Savukārt 29,6 % respondentu par būtisku problēmu Latvijā uzskata viltotu apģērbu un apavu tirdzniecību. Šīs ir arī jomas, kurās Latvijas iedzīvotāji pēdējo trīs gadu laikā visbiežāk ir saskārušies ar negodīgām darbībām.
Pirmo reizi Latvijā vairāk nekā 20 valsts pārvaldes institūcijas un sadarbības partneri ir apvienojušies kopīgā pretkrāpšanas iniciatīvā #atkrāpies! To starpā – Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, Labklājības ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Konkurences padome, Valsts Robežsardze, Pārtikas un veterinārais dienests, Iepirkumu uzraudzības birojs, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Patentu valde, Latvijas Republikas Prokuratūra, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Lauku atbalsta dienests, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Latvijas Banka, u.c., kā arī biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
Pretkrāpšanas kustība apvieno organizācijas, kurām rūp godīgums mūsu valstī un kuras ir gatavas sadoties rokās, lai par to cīnītos un šajā cīņā iesaistītu visu Latvijas sabiedrību. Šis ir pirmais gads, kad saskaņā ar “ES finanšu interešu aizsardzības koordinācijas dienesta (AFCOS) darbības stratēģiju 2017.-2019.gadam” Latvijā tiek uzsākta tiesībsargājošo iestāžu iniciatīva kopīgi sadarboties krāpšanas apkarošanas un sabiedrības izglītošanas jautājumos.
Foto: Publicitātes
Vēl par tēmu:
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākArodbiedrību iniciatīva apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu
Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas...
Lasīt tālākSomijas ekonomists: 2026. gadā Latvijas ekonomikā gaidāma straujāka izaugsme, balstīta privātajā patēriņā un investīcijās
Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén)....
Lasīt tālākSkaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jānorāda arī kvalifikācija
Valdība otrdien, 3. martā, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos*, kas ievieš lielāku caurskatāmību skaistumkopšanas jomā, prasot pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību,...
Lasīt tālākAr atbalstu sekmēs vietējās pārtikas piegādi skolām, slimnīcām un citām iestādēm
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Ministru kabinets sēdē 3. martā apstiprināja grozījumus atbalsta nosacījumos...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākPalielina mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un mazaizsargātām ģimenēm ar bērniem
Saeima ceturtdien, 26.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem...
Lasīt tālākRēzeknes un Liepājas SEZ darbības termiņu pagarina līdz 2050.gadam
Lai veicinātu uzņēmējdarbību un investīcijas reģionos, Saeima ceturtdien, 26.februārī, pieņēma likumu grozījumus, ar kuriem pagarina Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un Liepājas...
Lasīt tālākEiropas Patērētāju informēšanas centrs brīdina par internetveikala www.iizii.eu komercpraksi
Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) ir saņēmis virkni sūdzību par Igaunijā reģistrēto komersantu, kas pārstāv interneta veikalu iizii.eu. Ņemot vērā, ka sūdzību skaits...
Lasīt tālāk