Uzņēmēji: Latvijā ir jāsaglabā īpašs nodokļu režīms mazajiem uzņēmumiem
Mazo uzņēmēju aptaujā 73,9% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem uzskata, ka Latvijā ir jāsaglabā īpašs nodokļu režīms mazajiem uzņēmumiem. No izvērtēšanai piedāvātajiem variantiem lielāko atbalstu – 40,9%, guvis Ekonomikas ministrijas (EM) patlaban piedāvātais modelis “MUN 2.0”. Tas paredz iespēju uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni (šobrīd 50 tkt EUR), nodokļos maksāt 15% no apgrozījuma. Papildu EM rosina nodrošināt iespēju nodokļu nomaksu veikt automātiski no uzņēmuma kopējā bankas konta, un atteikties no nodokļu deklarācijām.
Aicinājums piedalīties aptaujā un izteikt viedokli par vairākiem nodokļu variantiem tika izsūtīts marta vidū teju 46 tūkstošiem mazo uzņēmumu visā Latvijā. Aptauju veica EM un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS. Kopumā aptaujas anketas aizpildījuši 3 986 uzņēmumu, kuri nodarbina ne vairāk kā piecus darbiniekus un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 100 000 eur. Nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto strādā vispārējā nodokļu režīmā, 46,6% aptaujāto – MUN režīmā.
Mazais uzņēmums `17 – pakalpojumu jomā strādājošs rīdzinieks
Aptaujas rezultāti sniedz izsmeļošu informāciju par mazo uzņēmumu sadalījumu ģeogrāfiski un pa darbības jomām, izaugsmes plāniem, peļņas izlietojumu, strādājošo noslogotību un citiem parametriem.
“Mazā uzņēmuma portrets ir tāds – visbiežāk pilsētnieks, konkrēti rīdzinieks (63,5%), strādā pakalpojumu jomā (73,5%). Vispopulārākais uzņēmuma pastāvēšanas mērķis ir palīdzēt uzturēt tā īpašnieku un ģimeni. Lielākoties (33,6%) nodarbina vienu cilvēku. Teju tikpat daudz (34,9%) ir tādu uzņēmumu, kuru īpašniekam ir paralēli arī citi stabili, garantēti ienākumi. Ieņēmumi, starp citu, teju 78% gadījumu tiek saņemti bezskaidrā naudā,” stāsta Arnis Kaktiņš, SKDS vadītājs. “Interesants šķiet fakts, ka uz jautājumu, kas tiek darīts ar uzņēmuma peļņu, visvairāk uzņēmēju – 31%, atbildējuši, ka uzņēmumam peļņas nav bijis. Vienlaikus teju tikpat ir tādu mazo uzņēmumu, kuri peļņu iegulda attīstībā, kā arī tādu, kuri peļņu lieto īpašnieku un citiem ar uzņēmumu nesaistītiem mērķiem. Cits pozitīvs fakts šajā stāstā ir tas, ka 12,7% aptaujāto uzņēmumu dibināti nesen un tiem ir ambīcija strauji augt. Tātad no valsts perspektīvas atbalsts šiem uzņēmumiem ir ar lielāko pievienoto vērtību.”
“MUN 2.0” – jaunas nodokļu kultūras sākums
Lai apstiprināšanai virzītais priekšlikums būtu balstīts kvalitatīvā faktu analīzē, atsākot darbu pie nodokļa režīma mazajiem uzņēmumiem, EM darbu organizēja trīs posmos. Dažādu pētījumu, tostarp, starptautisko, un datu analīzei veltītas vairāk nekā 250 darba stundas. Secināts, ka MUN labvēlīgi ietekmējis tautsaimniecību – mazo uzņēmumu skaits no 25,2 tūkstošiem 2013. gadā pieaudzis līdz teju 51 tūkstotim 2016. gada rudenī. Mazie uzņēmumi ar darbu 2016.gadā nodrošināja vairāk nekā 94 tūkstošus cilvēku. Valsts budžeta ieņēmi no mazo uzņēmumu darbības 2015. gadā sasniedza teju 59 miljonus, un 2016. gadā 63,5 miljonus EUR1. Tāpēc, atrisinot ar MUN saistītos negatīvos faktorus – iespējas optimizēt ar darba spēku saistītos nodokļus un negatīvo ietekmi uz sociālā nodrošinājuma sistēmu, tas ir optimālākais nodokļu modelis mazo uzņēmumu atbalstam.
“Līdz šim daudz viedokļu bija balstīti emocijās. Bija tādi, kas pat pieprasīja pilnībā likvidēt MUN. Faktu analīze saka – nevis revolūcija, bet evolūcija ir pareizais ceļš. Ja nodokļi ir samērīgi un tos var vienkārši samaksāt, tad iedzīvotāji tos labprāt arī maksā. Ar “MUN 2.0″ mēs sākam jaunu nodokļu maksāšanas kultūru. Ir jāsaglabā īpašs nodokļu režīms maziem uzņēmumiem, ļaujot tiem nopelnīt iztiku ģimenēm un attīstīties, vienlaikus ierobežojot negodīgu konkurenci. Savukārt valstij jābūt servisa orientētai, tādēļ nodokļu nomaksu jāveic no uzņēmuma kopējā bankas konta,” uzsver Raimonds Aleksejenko, EM valsts sekretāra vietnieks. “Tas nozīmē, ka valsts ir orientēta uz kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, uzņēmēji savus pienākumus pilda godprātīgi un iedzīvotāji uzņemas atbildību par sevi, t.sk. sociālo iemaksu jomā.”
Jau iepriekš ziņots, ka pie nodokļu risinājuma mazajiem uzņēmējiem EM vadībā strādāja ekspertu grupa, kurā bez EM bija gan stratēģiskie partneri no Labklājības un Finanšu ministrijām, gan eksperti no plaši pārstāvētām uzņēmēju organizācijām. Līdztekus tika veiktas regulāras konsultācijas ar dažādu nozaru un jomu NVO – LTRK, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Mazo un Vidējo uzņēmumu asociāciju, reģiona mazo uzņēmumu NVO, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju, Latvijas nodokļu konsultantu asociāciju, Latvijas nodokļu maksātāju asociāciju, Latvijas Biznesa savienību, Latvijas Tirgotāju asociāciju u.c. Kvantitatīvo un kvalitatīvo informācijas ieguves instrumentu kombinācija kopā ar padziļinātu, tostarp starptautisko pētījumu analīzi un darba grupā strādājošo ekspertu viedokļiem ļāva identificēt vairākuma viedoklī dominējošo nodokļu modeli, kas tiks virzīts tālāk apstiprināšanai valdībā.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk