VK: VARAM vēl daudz darāmā mērķtiecīgas klimata politikas īstenošanā
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav izstrādājusi kvalitatīvu rīcībpolitiku klimata pārmaiņu samazināšanai. Šim nolūkam pieejamie līdzekļi tiek tērēti citām vajadzībām, kā arī ieguldīti arvien neefektīvākos projektos, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā “Vai klimata pārmaiņu samazināšanai paredzētie līdzekļi tiek plānoti un izlietoti efektīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām?”.
Cilvēku darbības dēļ atmosfērā nonāk siltumnīcefekta gāzes, kas izraisa globālo sasilšanu un var atstāt postošas sekas sabiedrībā, ekonomikā un vidē. Lai samazinātu gāzu emisijas, Latvija ir iesaistījusies divās gāzu emisijas tirdzniecības sistēmās, kurās tai ir iespēja pārdot “liekās” emisiju kvotas vai vienības. Starptautiski uzņemtās saistības un likumā noteiktā kārtība liek Latvijai šādi iegūtos līdzekļus novirzīt klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes samazināšanai, un par to atbildīga ir VARAM.
Laikā no 2009. līdz 2016. gadam Latvija šādi ir ieguvusi finansējumu vairāk nekā 250 milj. euro apmērā. Ap 200 milj. euro ir tikuši novirzīti Klimata pārmaiņu finanšu instrumentam (KPFI). Savukārt ap 50 milj. euro ir novirzīti Emisijas kvotu izsolīšanas instrumentam (EKII). Abi finansējumi bija/ir jāizmanto projektiem, kas mazina klimata pārmaiņas. Finansējums projektiem tiek piešķirts konkursa kārtībā.
VK revīzijā secināts, ka VARAM kā koordinējošā ministrija klimata politikas jomā nav izstrādājusi klimata pārmaiņu samazināšanas rīcībpolitiku, kurā būtu noteikti efektīvākie finansējuma izlietošanas principi un sasniedzamie klimata politikas rezultāti katrā tautsaimniecības nozarē un tam nepieciešamais finansējums, tai skaitā arī pašas VARAM pārraudzībā esošajā atkritumu apsaimniekošanas nozarē.
Rīcībpolitikas neesamība principā liedza iespēju organizēt EKII projektu konkursus, jo nebija noteikti uz aprēķiniem balstīti prioritāri atbalstāmie pasākumi.
Tomēr finansējums ikgadējos valsts budžetos tika plānots, bet, piemēram, EKII gadījumā laika posmā no 2013. līdz 2016. gadam – sistemātiski pārdalīts arī citiem, ar klimata pārmaiņu mazināšanu nesaistītiem, mērķiem (VARAM darbinieku atalgojumam, datorprogrammu licenču iegādei, lietotāju apmācībai u. c.). Šādi pārdalot finansējumu, VARAM ir palielinājusi savu budžetu vismaz par 4 miljoniem euro gadā. Lai kompensētu šādas rīcības sekas un pildītu uzņemtās saistības, nākotnē valsts budžetā kopumā būs nepieciešams rast papildu līdzekļus klimata pārmaiņu mazināšanai 35,5 miljonu euro apmērā.
Valsts kontrole neatbalsta šādu pieeju finanšu vadībai un vērš uzmanību, ka Eiropas Savienības fondu gadījumā šādas pārdales netiek pieļautas.
Valsts kontrole atzīmē, ka no 2009. līdz 2015. gadam īstenotie KPFI projekti kopumā ir sasnieguši paredzētos mērķus, jo kopējais plānotais emisiju samazinājums ir pārsniegts par 13 procentiem. Tomēr kopējais rezultāts ir sasniegts veiksmīgo projektu dēļ. Vērtējot katru projektu atsevišķi, var secināt, ka 19 % projektu nav sasnieguši pat minimālo plānoto emisiju samazinājumu. Šiem projektiem novirzītie 3,8 milj. euro būtu jāatgūst, lai tos tālāk ieguldītu klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumos, taču VARAM jau divus gadus kavējas ar šīs problēmas risinājumu, un pastāv risks, ka šis finansējums tiks zaudēts.
Savukārt EKII projektu konkursus VARAM ir plānojusi jau no 2012. gada, bet faktiski projektu īstenošana ir uzsākta tikai 2016. gadā. VK revidenti ir secinājuši, ka finansējums ieguldīts projektos, kuriem ir līdz pat 35 reizēm zemāki efektivitātes rādītāji nekā KPFI finansējums. EKII finansēto projektu ietekme uz emisiju mazināšanu ir niecīga. Viens no iemesliem ir VARAM izstrādāto EKII konkursu nolikumu prasības, – VARAM nav noteikusi emisiju samazinājumu kā vienu no nozīmīgākajiem projektu atlases kritērijiem. Līdz ar to izvēlēto un atbalstīto projektu ietekme uz emisiju samazinājumu ir niecīga. Valsts kontrole norāda, ka līdzekļu ieguldīšana neefektīvos pasākumos var apdraudēt ES kopējā mērķa sasniegšanu – līdz 2030. gadam samazināt kopējo emisiju apjomu par 40 %, salīdzinot ar 1990. gadu.
Valsts kontrole ir sniegusi VARAM virkni ieteikumu, lai veicinātu mērķtiecīgu klimata politikas plānošanu un nepieļautu līdzekļu izlietošanu tam neparedzētiem mērķiem. VARAM laikus jāizstrādā rīcībpolitika klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes samazināšanai. Organizējot EKII finansējuma konkursus, ir jānosaka uz aprēķiniem balstīti prioritāri atbalstāmie pasākumi un minimālie emisijas samazinājuma efektivitātes rādītāji.
Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Bergmanis: aizsardzības nozarei jāapzinās atbildība par tai uzticēto budžetu mūsu drošības stiprināšanai
Aizsardzības nozare uzņemas lielu atbildību par tai uzticēto budžetu nākamajos gados mūsu valsts drošības un aizsardzības stiprināšanai, to uzsvēra Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un...
Lasīt tālākŠonedēļ laiks kļūs siltāks, tomēr ciklona ietekmē daudzviet līs
Vēl nedēļas sākumā, sevišķi naktīs, Latvijā saglabāsies vēss laiks, un tikai vietām gaidāms neliels lietus, tomēr, mūsu reģionam no rietumiem pietuvojoties ciklonam, vējš piekrastē...
Lasīt tālākNo Rēzeknes tehnikuma budžeta, iespējams, izkrāpti vismaz 54 000 eiro
Veicot revīzijas procedūras Rēzeknes tehnikumā par norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem, Valsts kontrole konstatējusi iespējamas krāpnieciskas darbības – maksājumu dokumentu tīšu sagrozīšanu...
Lasīt tālākLPPA: pāreja uz īstermiņa līgumiem sekmēs pārvadātāju atgriešanos pie vecākiem autobusiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija iebilst pret nosacījumu maiņu valsts izsludinātājos iepirkumos Cēsu, Limbažu un Siguldas lotēs, kas paredz līguma darbību vairs tikai uz 3 gadiem,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis septembrī samazinājies par 0,2 procentpunktiem
2025. gada septembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,2%, un kopš augusta tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākBudžeta komisija nākamnedēļ sāks darbu pie 2026. gada valsts budžeta projekta
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamnedēļ plānojusi sanākt uz vairākām sēdēm, lai iepazītos ar katras ministrijas bāzes finansējumu, un vērtēt to, kas iekļauts 2026....
Lasīt tālākTuvākajās dienās nokrišņu daudzums mazināsies
Nedēļas nogalē biežāk uzspīdēs saule, un nokrišņu daudzums pakāpeniski samazināsies. Pūtīs lēns vējš, kā ietekmē atsevišķos rajonos iespējama migla. Latvijā ieplūstot aukstākai...
Lasīt tālākUzkrājumu apjoms nākotnē atkarīgs no rīcības šodien
Mūsu uzkrājumi nākotnē būs atkarīgi ne tikai no tā, cik aktīvi uzkrājumus veidojam paši, bet arī lielā mērā no tā, cik savlaicīgi un atbilstoši vecumam tiek izvēlēts pensiju plāns....
Lasīt tālākAugustā tūristu mītnēs apkalpots par 3,1% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada augustā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 392,9 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 3,1% pieaugumu pret 2024. gada augustu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati,...
Lasīt tālākSaeimā iesniegts 2026. gada valsts budžeta projekts
“Šodien Saeimā iesniegto budžeta projektu patiešām var dēvēt par drošības budžetu, un tā sagatavošanas process bijis īpaši izaicinošs, ņemot vērā paaugstināto ģeopolitisko spriedzi...
Lasīt tālāk