VK: VARAM vēl daudz darāmā mērķtiecīgas klimata politikas īstenošanā
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav izstrādājusi kvalitatīvu rīcībpolitiku klimata pārmaiņu samazināšanai. Šim nolūkam pieejamie līdzekļi tiek tērēti citām vajadzībām, kā arī ieguldīti arvien neefektīvākos projektos, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā “Vai klimata pārmaiņu samazināšanai paredzētie līdzekļi tiek plānoti un izlietoti efektīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām?”.
Cilvēku darbības dēļ atmosfērā nonāk siltumnīcefekta gāzes, kas izraisa globālo sasilšanu un var atstāt postošas sekas sabiedrībā, ekonomikā un vidē. Lai samazinātu gāzu emisijas, Latvija ir iesaistījusies divās gāzu emisijas tirdzniecības sistēmās, kurās tai ir iespēja pārdot “liekās” emisiju kvotas vai vienības. Starptautiski uzņemtās saistības un likumā noteiktā kārtība liek Latvijai šādi iegūtos līdzekļus novirzīt klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes samazināšanai, un par to atbildīga ir VARAM.
Laikā no 2009. līdz 2016. gadam Latvija šādi ir ieguvusi finansējumu vairāk nekā 250 milj. euro apmērā. Ap 200 milj. euro ir tikuši novirzīti Klimata pārmaiņu finanšu instrumentam (KPFI). Savukārt ap 50 milj. euro ir novirzīti Emisijas kvotu izsolīšanas instrumentam (EKII). Abi finansējumi bija/ir jāizmanto projektiem, kas mazina klimata pārmaiņas. Finansējums projektiem tiek piešķirts konkursa kārtībā.
VK revīzijā secināts, ka VARAM kā koordinējošā ministrija klimata politikas jomā nav izstrādājusi klimata pārmaiņu samazināšanas rīcībpolitiku, kurā būtu noteikti efektīvākie finansējuma izlietošanas principi un sasniedzamie klimata politikas rezultāti katrā tautsaimniecības nozarē un tam nepieciešamais finansējums, tai skaitā arī pašas VARAM pārraudzībā esošajā atkritumu apsaimniekošanas nozarē.
Rīcībpolitikas neesamība principā liedza iespēju organizēt EKII projektu konkursus, jo nebija noteikti uz aprēķiniem balstīti prioritāri atbalstāmie pasākumi.
Tomēr finansējums ikgadējos valsts budžetos tika plānots, bet, piemēram, EKII gadījumā laika posmā no 2013. līdz 2016. gadam – sistemātiski pārdalīts arī citiem, ar klimata pārmaiņu mazināšanu nesaistītiem, mērķiem (VARAM darbinieku atalgojumam, datorprogrammu licenču iegādei, lietotāju apmācībai u. c.). Šādi pārdalot finansējumu, VARAM ir palielinājusi savu budžetu vismaz par 4 miljoniem euro gadā. Lai kompensētu šādas rīcības sekas un pildītu uzņemtās saistības, nākotnē valsts budžetā kopumā būs nepieciešams rast papildu līdzekļus klimata pārmaiņu mazināšanai 35,5 miljonu euro apmērā.
Valsts kontrole neatbalsta šādu pieeju finanšu vadībai un vērš uzmanību, ka Eiropas Savienības fondu gadījumā šādas pārdales netiek pieļautas.
Valsts kontrole atzīmē, ka no 2009. līdz 2015. gadam īstenotie KPFI projekti kopumā ir sasnieguši paredzētos mērķus, jo kopējais plānotais emisiju samazinājums ir pārsniegts par 13 procentiem. Tomēr kopējais rezultāts ir sasniegts veiksmīgo projektu dēļ. Vērtējot katru projektu atsevišķi, var secināt, ka 19 % projektu nav sasnieguši pat minimālo plānoto emisiju samazinājumu. Šiem projektiem novirzītie 3,8 milj. euro būtu jāatgūst, lai tos tālāk ieguldītu klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumos, taču VARAM jau divus gadus kavējas ar šīs problēmas risinājumu, un pastāv risks, ka šis finansējums tiks zaudēts.
Savukārt EKII projektu konkursus VARAM ir plānojusi jau no 2012. gada, bet faktiski projektu īstenošana ir uzsākta tikai 2016. gadā. VK revidenti ir secinājuši, ka finansējums ieguldīts projektos, kuriem ir līdz pat 35 reizēm zemāki efektivitātes rādītāji nekā KPFI finansējums. EKII finansēto projektu ietekme uz emisiju mazināšanu ir niecīga. Viens no iemesliem ir VARAM izstrādāto EKII konkursu nolikumu prasības, – VARAM nav noteikusi emisiju samazinājumu kā vienu no nozīmīgākajiem projektu atlases kritērijiem. Līdz ar to izvēlēto un atbalstīto projektu ietekme uz emisiju samazinājumu ir niecīga. Valsts kontrole norāda, ka līdzekļu ieguldīšana neefektīvos pasākumos var apdraudēt ES kopējā mērķa sasniegšanu – līdz 2030. gadam samazināt kopējo emisiju apjomu par 40 %, salīdzinot ar 1990. gadu.
Valsts kontrole ir sniegusi VARAM virkni ieteikumu, lai veicinātu mērķtiecīgu klimata politikas plānošanu un nepieļautu līdzekļu izlietošanu tam neparedzētiem mērķiem. VARAM laikus jāizstrādā rīcībpolitika klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes samazināšanai. Organizējot EKII finansējuma konkursus, ir jānosaka uz aprēķiniem balstīti prioritāri atbalstāmie pasākumi un minimālie emisijas samazinājuma efektivitātes rādītāji.
Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Pilnībā “atslēgties” no darbiem vai daļēji būt pieejamam – par ko liecina mūsu atvaļinājuma paradumi?
[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Vasara ir atvaļinājumu...
Lasīt tālākEkonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākPartnerības pirmais gads Latvijā – simtiem pāru reģistrējuši attiecības ar juridisku spēku
Šodien, 2025. gada 1. jūlijā, aprit gads kopš Latvijā ieviests Partnerības institūts. Tas piešķir tiesības divām pilngadīgām personām - neatkarīgi no dzimuma - juridiski nostiprināt...
Lasīt tālākFM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts
Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...
Lasīt tālākNedēļas vidū termometra stabiņš vietām varētu pietuvoties +30°
Jūnijā Latvijas laika apstākļus noteica vairāku ciklonu darbība – daudzas dienas bija mākoņainas, lietainas, vēsas un vējš bija brāzmains. Jaunās nedēļas sākumā aizejošais ciklons...
Lasīt tālākMazumtirdzniecībā maijā aug pieprasījums pēc IT iekārtām un elektroprecēm
2025. gada maijā, salīdzinot ar 2024. gada maiju, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati...
Lasīt tālākBrīdinājums par jaunu krāpniecību: kibernoziedznieki vilina ar veselības solījumiem
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” dati liecina, ka kibernoziedznieki arvien biežāk izmanto cilvēku vēlmi uzlabot savu veselību. Proti, ir aktivizējušās dažādas viltus interneta vietnes,...
Lasīt tālākBrīvdienās laiks būs mākoņains un bieži līs, tomēr jaunnedēļ vairāk varēsim baudīt saulainu laiku
Nedēļas izskaņā laika apstākļus aizvien ietekmēs ciklona darbība, līdz ar to gaidāms lielākoties mākoņains laiks, valsti šķērsos jaunas nokrišņu zonas, nesot lietu. Tomēr brīžiem...
Lasīt tālākLux Express izskata iespēju vērsties tiesā pret valsti
Baltijas reģionā lielākais autobusu pārvadājumu uzņēmums Lux Express izskata iespēju vērsties tiesā pret valsti, jo pretēji Satiksmes ministrijas (SM) vēlmei atrisināt ieilgušo problēmu...
Lasīt tālākLDDK: sabiedrība neizjūt valdības centienus mazināt birokrātiju
83% iedzīvotāju bieži novēro birokrātijas negatīvās izpausmes un uzskata, ka pēdējā gada laikā situācija ar birokrātiju valsts un pašvaldību iestādēs nav mainījusies (53%) vai ir...
Lasīt tālāk