• Tweet

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) acīmredzot no kļūdām nemācas – neraugoties uz iebildumiem un skaļajiem protestiem pret Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) reorganizāciju, ministrija uz tuvāko valdības sēdi 28. februārī gatavo lēmuma projektu par RPIVA likvidāciju. Nozarē strādājošie gan joprojām iebilst pret tik steidzīgu augstskolas slēgšanu un ministrijas argumentu trūkumu par labu tieši šāda modeļa izvēlei.

Pašreizējā situācija aizdomīgi atgādina laiku, kad tika lemts par Policijas akadēmijas likvidāciju. Runas par finanšu taupīšanu, par trīs paliekošām koledžām: ugunsdzēsējiem, robežsargiem un policistiem, un nomelnojoša informācija par akadēmiju arī toreiz atdūrās pret ekspertu iebildumiem un norādēm, ka akadēmijas likvidēšanai nav pamata un tas neapšaubāmi būs zaudējums augstākās izglītības sistēmai Latvijai. Arī toreiz IZM neieklausījās reorganizācijas pretiniekos un šobrīd mēs varam redzēt sekas – lai gan pēc sešu mēnešu kursu iziešanas par policistu var kļūt teju jebkurš, Latvijā būtiski trūkst likumu kalpu un vietas, kur sagatavot augsta līmeņa policistus. Situācijas nopietnību iezīmē arī statistika, kas rāda, ka pērn no policijas aizgāja vairāk darbinieku nekā atnāca. Kadru trūkums licis ķerties pie radikālām metodēm – par policistu iespējams izmācīties sešu mēnešu laikā, taču tas neuzlabo to, ka līdz ar Policijas akadēmijas likvidēšanu policijas darba kvalitāte ir kritusies. Eksperti atzīst, ka viens no iemesliem, kas apgrūtina kvalitatīvu policistu sagatavošanu, ir haoss izglītības nozarē. Pēc tam, kad 2010. gadā likvidēja Policijas akadēmiju, policistu apmācību nodeva Latvijas Universitātes (LU) Juridiskajai fakultātei. Dažus gadus vēlāk to pārņēma Stradiņu universitātē. Galu galā eksperimenti vairāku gadu garumā ir bijuši neveiksmīgi un policistu apmācību kvalitāte esot zema. Tas licis apsvērt arī Policijas akadēmijas atjaunošanu, bet diemžēl pagaidām šis variants ir pārāk dārgs un nepaceļams.

Līdzīgā situācijā pašlaik atrodas arī RPIVA. Neskatoties uz akadēmijas sasniegumiem un faktu, ka augstskola sagatavo vairāk skolotāju, nekā visas pārējās Latvijas augstskolas kopā; tai ir filiāles astoņās Latvijas pilsētās, un tieši tajās, kurās nav reģionālo augstskolu, kas realizētu tādas pašas vai līdzīgas studiju programmas, ministrija ir nepiekāpīga un turpina valdībā virzīt RPIVA reorganizācijas projektu. IZM un ministru Šadurski, šķiet, neuztrauc arī tas, ka neizpratni par sasteigtību, diskusiju trūkumu, lēmuma tiesisko un citu aspektu neizvērtēšanu pauž arī Latvijas Studentu apvienība, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Augstākās izglītības padome un citas institūcijas. Vēl vairāk – (IZM) līdz pat šim brīdim nav izrādījusi interesi par konstruktīvu dialogu ar RPIVA darbiniekiem un studentiem, kaut arī RPIVA mutiski un rakstiski vienmēr paudusi gatavību sadarboties un aicināja ministriju uzsākt diskusiju.

Sekojot līdzi notikumu attīstībai nākas secināt, ka IZM nav mācījusies no pieļautajām kļūdām un draud atkārtot Policijas akadēmijas likvidācijas sekas, tikai šoreiz Latvija var palikt bez profesionāliem skolotājiem. Ministra Šadurska aizbildinājumi, ka līdz ar akadēmijas pievienošanu Latvijas Universitātei, galvenie ieguvēji būs RPIVA studenti, ir kārtējie skaistie solījumi, jo fakti gan liecina pretējo – LU nav tik spēcīga pedagoģijas jomā kā RPIVA. Varētu teikt, ka LU pedagoģija atrodas pabērnu lomā – lai arī pedagoģijas fakultāte universitātē pastāv jau 35 gadus, desmit gadu laikā tajā ir novērojams pamatīgs kritums. Arī ministra apgalvojumi, ka akadēmijas vidējais izcilības rādītājs ir zemāks par LU nav patiess un būtībā apmelo akadēmijas sasniegumus.

Pašreiz nākotne bez RPIVA izskatās drūma un jāpiekrīt tiem apgalvojumiem, kuros pausts, ka augstskolas reorganizācija sagrauj sasniegto pedagoģijas izglītībā Latvijā. Arī ministrs Šadurskis var necerēt uz spožu politisko nākotni, jo atļaujas demonstrēt pilnīgu nozares ekspertu ignoranci. Jāpiezīmē, ka šī nav pirmā reize, kad ministrs uzvedas neizprotami – gada sākumā krustcelēs nokļuva arī Rīgas Ekonomikas augstskolas (“SSE Riga”) rektors Anderss Pālzovs, kura virzīšanu atkārtotai apstiprināšanai amatā izglītības ministrs sākotnēji neatbalstīja, liekot noprast, ka latviešu valodas zināšanu apliecinoša dokumenta dēļ ilggadējais rektors augstskolā vairs nevar strādāt. Pēcāk gan viņš savu lēmumu mainīja, iespējams, pakļaujoties sabiedrības spiedienam un neapmierinātībai. Bet pavisam iespējams personīgā ieinteresētība šajā jautājumā neizrādījās tik liela, kā runājot par RPIVA reorganizāciju. Arī partijas “Vienotība” izredzes nākamajās vēlēšanās nav tās labākās un ņemot vēra šī brīža situāciju izglītības nozarē, uz vietu valdībā tai vairs nav ko cerēt.

Varbūt viss būtu savādāk, ja RPIVA klusējot ļautu sevi iznīcināt, taču akadēmija nav gatava padoties un parādās arī tiesvedības riski. Nav saprotams, ko ministrs Šadurskis cenšas panākt, rodas pārliecība, ka reformām, kuras virza IZM, absolūti nav nekādas saistības ar augstskolu un akadēmiju, iespējams pat ne ar izglītības jomu. Ja agrāk amatpersonu vārdos nosauca ielas, vietas, pieminekļus, tad ministrs Šadurskis šobrīd gatavo vietu sev vēsturē – viņa vārdā nākotnē nosauks grābekļus. Acīmredzot ministrs necenšas mācīties no pieļautajām kļūdām un tā vietā, lai izdarītu secinājumus, no jauna kāpj uz vecajiem grābekļiem.