• Tweet

Pedagogu atalgojums nedrīkst būt atkarīgs no tā, cik sekmīgi valdība un pašvaldības tiek galā ar skolu tīkla reorganizāciju, intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns.

Viņš norādīja, ka par skolu tīkla sakārtošanu atbildīgai jābūt valdībai un pašvaldībām un to nevar saitīt kopā ar pedagogu atalgojumu.

“Mēs jau nekad neesam iebilduši pret to, ka valdībai jāpilda savi pienākumi, bet mēs vienmēr esam iebilduši pret to, ka mums saka: ja valdība nebūs veikusi skolu reformu, tad skolotāji nekādu algu pieaugumu var negaidīt,” uzsvēra Baldzēns.

“Nedrīkst būt tā, kā izdarīja Izglītības ministrija ar valdību kopumā, ka it kā paaugstina algu, bet realitātē pie tās pašas slodzes skolotājs saņem zemāku algu,” uzsvēra Baldzēns, piebilstot, ka Latvijas izglītības sistēma ir pārfinansēta.

Jau vēstīts, ka neveicot skolu tīkla sakārtošanu, algas skolotājiem nevarēs palielināt, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” atzinis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Viņš norādīja, ka ministrija šobrīd ir grūtā saskaņošanas procesā ar visām iesaistītajām institūcijām par algu paaugstinājuma tālāko grafiku. Ir iebildumi gan no Finanšu ministrijas, gan arodbiedrības, un tie ir diametrāli pretēji.

“Mēs iesim ar nesaskaņotu ziņojumu uz valdību. Iespējams, mēs nevarēsim ievērot to algu pieauguma grafiku, kas ir ierakstīts mūsu plānos, jo viens no ietekmējošiem faktoriem ir saistīts ar skolu tīkla sakārtošanu un to, cik veiksmīgi mums norisināsies sarunas ar pašvaldībām, kas ir vispārizglītojošo skolu dibinātājas. Ja sarunas būs nesekmīgas, finanšu avota algu paaugstināšanai nebūs. Nav papildu naudas, nav lielāku algu,” skaidro ministrs.

Otrs resurss ir tautsaimniecības tālāka attīstība, kur mūsu koncepcija ir šāda: tam procentam, kas no publiskā finansējuma šobrīd tiek novirzīts izglītībai, augot mūsu tautsaimniecībai, ir jāsaglabājas. Viņš skaidroja, ka pedagogu atalgojuma modelis ietver arī pasniedzēju minimālā atalgojuma palielinājumu trīs gadu laikā – katru gadu pieaugums par 10%. 2017. gada budžetā mums ir vajadzīgā summa. Valdība sola, ka arī 2018. un 2019. gadā vajadzīgā summa 3,7 miljoni un 7,3 miljoni tiks atrasti.

Foto:Alexas Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/