• Tweet

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sasteigtā iecere reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), atgādina padomju gadu centienus piecgades plānu izpildīt četros gados vai vēl īsākā termiņā. Šādu pieeju patlaban raksturo izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (Vienotība) nelokāmā vēlēšanās iesniegt Ministru kabinetā RPIVA reorganizācijas plānu pēc iespējas ātrāk — ne vēlāk kā līdz februāra beigām.

Ministrs, no kura izpausmēm tā vien ārā laužas absolūts haoss, arī mūsdienās cenšas īstenot padomju laikiem līdzīgu pieeju, kad republikā viss notika pēc čekas tiešām norādēm, nekādas diskusijas un cita viedokļa paušana nebija iespējama. Neraugoties uz nozares ekspertu iebildumiem un akadēmijas plašajiem protestiem, ministrs ir nolēmis pabeigt RPIVA reorganizāciju līdz 28. februārim un ne dienu vēlāk. Par to liecina ministrijas izveidotā RPIVA Likvidācijas komisija, kurai, atbilstoši IZM iecerēm, jāsāk darbs jau 1. martā un, šķiet, neviens no ministrijas pat neapsver domu, ka Ministru kabinets varētu nobalsot pret RPIVA sasteigto un nepārdomāto reorganizāciju.

Šāds pavērsiens gan būtu apsverams, jo uz doto brīdi pret reorganizāciju iebilst vairums organizāciju un ekspertu, sākot jau no pašiem akadēmijas studentiem un mācībspēkiem. Par procesa sasteigtību deputātiem bažas pauduši arī Latvijas Studentu apvienības pārstāvji. Gan Augstākās izglītības padomes, gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvji uzsvēra nepieciešamību pēc reformām augstākajā izglītībā, taču aicina nesteigties un rūpīgi izvērtēt visus iespējamos variantus. Kā skaidro Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, šī brīža pamatojums RPIVA likvidācijai ir nepietiekams. Vētra norāda, ka ir virkne jautājumi, kuri nav pietiekoši izskaidroti vai argumentēti: “Piemēram, par studiju programmu nodošanu nepieciešami Latvijas Universitātes, Mūzikas akadēmijas senātu lēmumi. Jo Ministru kabinets nevar augstskolā atvērt kādu jaunu programmu.” Padomes ieskatā, ministrijai vēl ir jāatbild vēl uz virkni jautājumu, uz kuriem nav skaidras atbildes. Atbalstu reorganizācijas procesam nav sniegusi arī viena no valdošās koalīcijas partijām — Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Šadurski gan, šķiet, tas neuztrauc un saprātīgam dialogam ministrs nav gatavs. Tā vietā viņš turpina iesākto akadēmijas reorganizāciju, gar ausīm laižot gan ekspertu iebildumus, gan aicinājumus izvērtēt citus iespējamos risinājumus.

Ministra nelokāmā pārliecība, ka reorganizācija jāpaveic pēc iespējas ātrāk, lai vairs nebūtu atpakaļceļa, izpaužas arī paziņojumā, ka Izglītības ministrija jau pirms galīgā lēmuma pieņemšanas izveidojusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Likvidācijas komisiju. Atbilstoši ministrijas iecerēm, komisijai darbs jāsāk 1. martā, un divu mēnešu laikā jātop precīzam likvidācijas plānam, kas jāiesniedz izglītības ministram. Garām gan nepaslīd fakts, ka Ministru kabinets vēl nav nobalsojis par RPIVA reorganizāciju un ir virkne jautājumu, uz kuriem nepieciešams saņemt atbildes. Tas, ka ministrija jau ir izveidojusi Likvidācijas komisiju apliecina vai nu neiedomājamu bezkaunību, vai aizdomīgu steigu. Nav noslēpums, ka publiskajā telpā klīst runas, ka RPIVA reorganizācijas pamatā ir finanses un vēlme ātrāk pabeigt akadēmijas pievienošanu LU, kārtējo reizi apliecina, ka aiz reorganizācijas slēpjas kas daudz nopietnāks kā nepieciešamība parādīt, ka ministrs Šadurskis strādā un darbi raiti rit uz priekšu.

Nespēja ieklausīties RPIVA vadībā, studentos, mācībspēkos un citos sociālajos partneros jau neskaitāmo reizi apliecina, ka Šadurskis tomēr neatrodas savā īstajā vietā un likvidāciju drīzāk vajadzētu sarīkot viņam kā ministram, nevis augstskolai. Cerams, ka vismaz valdība neizliksies neredzam nejēdzības, kuras IZM un Šadurskis rada, un pieņems pārdomātu un izsvērtu lēmumu, jo runa ir par izglītības nākotni un prestižu valstī, nevis viena ministra iegribu apmierināšanu.

Foto: Saeimas kanceleja