Saeima konceptuāli atbalsta CETA ratificēšanu
Saeima ceturtdien, 9.februārī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm, no otras puses.
CETA ir modernākais ES tirdzniecības nolīgums, un līdz ar tā ratificēšanu tiks atcelti 99,5 procenti muitas nodokļu. Līdz šim ik gadu ievedmuita Latvijas preču eksportam uz Kanādu bija mērāma vairākos miljonos eiro. Visizdevīgākos noteikumus nolīgums paredz pakalpojumu jomā – piekļuve Kanādas tirgum tiks nodrošināta gan federālajā, gan provinču līmenī, tostarp tādās jomās kā finanses, telekomunikācijas, jūras transports un vides pakalpojumi, iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgo Ārlietu komisiju informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Pēc nolīguma stāšanās spēkā ES uzņēmumi varēs piedalīties publiskā iepirkuma konkursos gan federālā līmenī, gan Kanādas provincēs un pašvaldībās. Tāpat paredzēta vienkāršota profesionālo kvalifikāciju savstarpējās atzīšanas sistēma un uzlaboti investīciju aizsardzības noteikumi.
Nolīgumā precīzi definēti ieguldījumu aizsardzības standarti un noteikts, ka darbosies pastāvīga tiesa ieguldījumu strīdu izšķiršanai. Tajā strādās 15 neatkarīgi tiesneši – pa pieciem no ES, Kanādas un trešajām valstīm.
CETA negrozīs, nesamazinās un neatcels ES standartus nevienā no regulētajām jomām, tostarp attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu, produktu drošību, patērētāju aizsardzību un veselību.
Nolīgumā paredzēta virkne atrunu Latvijas interešu aizstāvībai, piemēram, attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi, plašsaziņas līdzekļu izdošanu, kā arī veterināro, apsardzes, farmaceitu, juridisko un pasažieru, un kravu autopārvadājumu pakalpojumu sniegšanu. Nolīgumā iekļauta arī virkne ES atrunu.
ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līgums spēkā stāsies pēc tam, kad to būs ratificējušas abas puses. Nolīgums jāratificē Kanādas parlamentā, visu ES dalībvalstu parlamentos, kā arī par to jābalso Eiropas Parlamentam, kur balsojums paredzēts 15.februārī.
Foto:evisionmedia/https://pixabay.com/en/users/evisionmedia-101164//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk