• Tweet

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 31.janvārī pirms galīgā lasījuma atbalstīja atteikšanos no trīs gadu pieredzes vadošā amatā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata pretendentiem.

Komisijas atbalstu pirmajā lasījumā guva likumprojekts par izmaiņām prasībās KNAB priekšnieka amata pretendentiem.

Jau vēstīts, ka, lai paplašinātu pretendentu skaitu, mainīta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja atlases kārtība un jauna konkursa izsludināšanai nepieciešamās likuma izmaiņas, visticamāk, varētu pieņemt 2017. gada sākumā.

Saeima vienojās atbalstīt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredz paplašināt pretendentu skaitu uz augsto amatu.

Jaunās izmaiņas paredz, ka par biroja priekšnieku var kandidēt persona, kas ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi un pieredzi vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā.

Tāpat kā jau iepriekš plānots Saeima atteicās no prasības par pieredzi liela kolektīva vadīšanā. Kā arī, lai izvairītos no iepriekšējās neveiksmīgās pieredzes, arī konkursā pieteikušies pretendenti netaps publiski zināmi līdz pat brīdim, kad labākais tiek virzīts apstiprināšanai parlamentā.

Šodien gan komisija noraidīja opozīcijas piedāvājumu ļaut premjeram izraudzīties biroja vadītāju. Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš gan komisijā aizstāvēja esošo kārtību, kurā KNAB priekšnieks tiek meklēts konkursā. To atbalstīja arī “Vienotības” deputāts un bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs arī ir pārliecināts, ka konkurss nodrošina lielāku neatkarību KNAB priekšniekam.

Viņaprāt, opozīcijas priekšlikums nepalielinātu premjera atbildību par KNAB, bet gan padarītu KNAB priekšnieku par zināmā mērā atkarīgu un premjera.

Jau ziņots, ka bez rezultāta beidzās sākotnēji izsludinātais konkurss uz KNAB vadītāja amatu.

Foto: Valsts kanceleja