Mūrniece: Latvijas aizstāvībai nepieciešams visas sabiedrības atbalsts

Latvijas ārpolitikas prioritāšu centrā ir valsts drošība un sadarbība ar NATO partneriem. Drošība un ekonomiskā izaugsme ir galvenie jautājumi Eiropas Savienībā. Ārpolitika iet roku rokā ar iekšpolitiku, “mājas darbiem” – likumiem, budžetu, reformām. Nemaz nerunājot par sabiedrības atbalstu. Ja kaut ko ir vērts aizstāvēt, tad tas jāaizstāv visiem kopā,” norādīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, ceturtdien, 26.janvārī, uzrunājot klātesošos ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka ģeopolitiskā revanšisma un krīžu laikā cieš Rietumu demokrātiskās institūcijas. Ātrās taktiskās uzvaras un “darījumi” draud mainīt un diktēt pasaules kārtību. Izaicinājumi ir lieli, sacīja Mūrniece uzsvēra, lai nosargātu to, ko esam uzbūvējuši, mūsu ārpolitikai jābūt vēl ciešāk integrētai ar valsts iekšpolitiku.
Aizvadītais gads bija pagrieziena punkts Latvijas drošībai – Varšavas samitā pieņemts lēmums par reālu NATO sabiedroto militāro klātbūtni reģionā, sacīja Saeimas priekšsēdētāja un pateicās Kanādai, kas ir vadošā valsts Latvijā izvietotajā kaujas grupā. Mūrniece teica, ka Latvija ļoti nopietni izturas pret savām saistībām starptautiskajās organizācijās, tostarp NATO. Nākamgad sasniegsim divus procentus no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai.
Akcentējot, ka visas Eiropas interesēs ir ciešas attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), Mūrniece pauda, ka Latvija ir apņēmības pilna turpināt stratēģisko partnerību ar jaunā ASV prezidenta administrāciju, padziļināt stratēģisko partnerību un turpināt aktīvās attiecības ar ASV Kongresu, kurā ir spēcīgs atbalsts Baltijas valstu drošībai.
Nozīmīgs pamats Latvijas labklājībai un drošībai ir Eiropas Savienība (ES), sacīja Mūrniece. “Tā ir labākais instruments pašreizējo pārbaudījumu pārvarēšanai. Kaut arī Apvienotās Karalistes aiziešana ievieš korekcijas, nav jāšaubās par Eiropas Savienības nozīmi,” teica Mūrniece un uzsvēra – mēs Latvijā un Baltijā labāk nekā virknē citu dalībvalstu apzināmies, kas ir likts uz spēles un ko varam zaudēt.
Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka ļoti svarīgi strādāt kopā ar Vāciju ES krīžu pārvarēšanā. Mūsu drošības priekšnoteikums ir arī efektīva Baltijas valstu sadarbība. Kā vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem Saeimas priekšsēdētāja minēja hibrīdapdraudējumu. “Šeit ar politiķu un ierēdņu darbu vien būs par maz – visai sabiedrībai jāiet vienkopus. Visiem jāspēj daudz kritiskāk analizēt informāciju, lai atšifrētu pret mūsu valsti un Rietumu vērtībām vērstos uzbrukumus. Šajā ziņā paldies sakām profesionālajiem medijiem.”
“Kremļa slēptais karš Ukrainā turpinās. Mēs esam spējuši būt vienoti, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu. Šī stingrā pieeja jāsaglabā. Minskas vienošanās šobrīd ir vienīgais risinājuma piedāvājums – tās atbalstam jādara viss, ko vien spējam,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Kā svarīgu ārpolitikas uzdevumu Mūrniece nosauca arī atbalstu uzņēmējiem. “Mums jāturpina uzlabojumi tiesu sistēmā, jāvēršas pret korupciju, izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Ļoti būtisks solis ir arī Saeimā nesen pieņemtais likums stingrākai maksātnespējas administratoru uzraudzībai. Tomēr ļoti daudz darba vēl priekšā,” sacīja parlamenta priekšsēdētāja. Ekonomiskās izaugsmes sekmēšanai svarīgi iesaistīt mūsu tautiešus ārvalstīs.
Noslēgumā Mūrniece uzsvēra, ka mums ir jābūt gataviem iestāties par spēcīgu un vienotu Eiropu, jābūt gataviem nosargāt to Latvijas valsti, kura tika nodibināta 1918.gadā. “Mēs visi kopā esam tie, kas veido Latviju, ceļ tās labklājību. Ārpolitika iet roku rokā ar tām prioritātēm, kādas ir sabiedrībai un ko Saeima kā vēlētāju pārstāvniecība stingri atbalsta.”
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Pārceltajā darba dienā 2. janvārī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika, savukārt sestdienā 17. janvārī – pēc darba dienu grafika
Sestdiena, 17. janvāris, ir pārceltā darba diena, jo piektdiena, 2. janvāris, noteikta kā brīvdiena. Tāpēc 2. janvārī sabiedriskais transports kursēs kā brīvdienās, bet 17. janvārī...
Lasīt tālākBiežākie nelaimes gadījumi Jaungada pirmajās dienās: kā no tiem izvairīties?
Pirmās Jaungada dienas daudziem asociējas ar garāku svētku atpūtu, taču apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia dati liecina, ka šajā laikā ievērojami pieaug arī nelaimes gadījumu...
Lasīt tālākPopulārākā Jaungada apņemšanās – vairāk sportot. Par ko vēl sapņo Latvijas iedzīvotāji?
Astoņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem izbauda svētku sezonu un paši iesaistās svētku noskaņas radīšanā. Trešdaļai (32 %) svētki vispirms asociējas ar Ziemassvētku eglīti, savukārt...
Lasīt tālākLatvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija: pretēji publiski solītajam maršrutu tīkls tiek samazināts – Cēsu, Siguldas un Limbažu lotēs līdz pat 16%
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) norāda, ka Satiksmes ministrijas un SIA “Autotransporta direkcija” (ATD) publiski paustais, ka reģionālās nozīmes maršruta tīkla būtiskā...
Lasīt tālākTurpmāk saskaņoto paziņojumu iespējams aizpildīt lietotnē “Whatsapp”
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (turpmāk – LTAB) pabeidzis darbu pie jauna saskaņotā paziņojuma risinājuma izstrādes. No šodienas autovadītājiem iespējams fiksēt...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta izmaiņas cietušo kompensāciju taisnīgākai sadalei
Saeima ceturtdien, 11.decembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību personām,...
Lasīt tālākRasols būs uz katra otrā svētku galda
Rasols Latvijā joprojām ir neatņemama svētku sastāvdaļa, un jaunākā “Lidl Latvija” un pētījumu aģentūras “Norstat” aptauja* rāda, ka 53% jeb katrs otrais iedzīvotājs gatavo rasolu...
Lasīt tālākVNĪ: žoga izbūve gar Latvijas–Krievijas robežu noslēgsies gadumijā
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā gar Latvijas–Krievijas robežu šogad atlicis izbūvēt aptuveni sešus kilometrus žoga purvainajos apvidos un grūti sasniedzamās vietās. Žoga...
Lasīt tālākStiprinās atbalstu priekšlaicīgi dzimušo bērnu vecākiem
Lai nodrošinātu skaidrību paternitātes un vecāku pabalsta piešķiršanā, stiprinātu atbalstu priekšlaicīgi dzimušo bērnu vecākiem un precizētu pabalstu piešķiršanas kritērijus, tai...
Lasīt tālākEiropas Parlaments: pieeja sociālajiem medijiem jāļauj tikai no 16 gadiem
EP deputāti vēlas vērienīgu ES rīcību, lai aizsargātu nepilngadīgos internetā, visā ES atļaujot lietot sociālos medijus tikai no 16 gadiem un aizliedzot atkarību izraisošu praksi. Trešdien...
Lasīt tālāk