Mūrniece: Latvijas aizstāvībai nepieciešams visas sabiedrības atbalsts

Latvijas ārpolitikas prioritāšu centrā ir valsts drošība un sadarbība ar NATO partneriem. Drošība un ekonomiskā izaugsme ir galvenie jautājumi Eiropas Savienībā. Ārpolitika iet roku rokā ar iekšpolitiku, “mājas darbiem” – likumiem, budžetu, reformām. Nemaz nerunājot par sabiedrības atbalstu. Ja kaut ko ir vērts aizstāvēt, tad tas jāaizstāv visiem kopā,” norādīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, ceturtdien, 26.janvārī, uzrunājot klātesošos ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka ģeopolitiskā revanšisma un krīžu laikā cieš Rietumu demokrātiskās institūcijas. Ātrās taktiskās uzvaras un “darījumi” draud mainīt un diktēt pasaules kārtību. Izaicinājumi ir lieli, sacīja Mūrniece uzsvēra, lai nosargātu to, ko esam uzbūvējuši, mūsu ārpolitikai jābūt vēl ciešāk integrētai ar valsts iekšpolitiku.
Aizvadītais gads bija pagrieziena punkts Latvijas drošībai – Varšavas samitā pieņemts lēmums par reālu NATO sabiedroto militāro klātbūtni reģionā, sacīja Saeimas priekšsēdētāja un pateicās Kanādai, kas ir vadošā valsts Latvijā izvietotajā kaujas grupā. Mūrniece teica, ka Latvija ļoti nopietni izturas pret savām saistībām starptautiskajās organizācijās, tostarp NATO. Nākamgad sasniegsim divus procentus no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai.
Akcentējot, ka visas Eiropas interesēs ir ciešas attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), Mūrniece pauda, ka Latvija ir apņēmības pilna turpināt stratēģisko partnerību ar jaunā ASV prezidenta administrāciju, padziļināt stratēģisko partnerību un turpināt aktīvās attiecības ar ASV Kongresu, kurā ir spēcīgs atbalsts Baltijas valstu drošībai.
Nozīmīgs pamats Latvijas labklājībai un drošībai ir Eiropas Savienība (ES), sacīja Mūrniece. “Tā ir labākais instruments pašreizējo pārbaudījumu pārvarēšanai. Kaut arī Apvienotās Karalistes aiziešana ievieš korekcijas, nav jāšaubās par Eiropas Savienības nozīmi,” teica Mūrniece un uzsvēra – mēs Latvijā un Baltijā labāk nekā virknē citu dalībvalstu apzināmies, kas ir likts uz spēles un ko varam zaudēt.
Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka ļoti svarīgi strādāt kopā ar Vāciju ES krīžu pārvarēšanā. Mūsu drošības priekšnoteikums ir arī efektīva Baltijas valstu sadarbība. Kā vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem Saeimas priekšsēdētāja minēja hibrīdapdraudējumu. “Šeit ar politiķu un ierēdņu darbu vien būs par maz – visai sabiedrībai jāiet vienkopus. Visiem jāspēj daudz kritiskāk analizēt informāciju, lai atšifrētu pret mūsu valsti un Rietumu vērtībām vērstos uzbrukumus. Šajā ziņā paldies sakām profesionālajiem medijiem.”
“Kremļa slēptais karš Ukrainā turpinās. Mēs esam spējuši būt vienoti, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu. Šī stingrā pieeja jāsaglabā. Minskas vienošanās šobrīd ir vienīgais risinājuma piedāvājums – tās atbalstam jādara viss, ko vien spējam,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Kā svarīgu ārpolitikas uzdevumu Mūrniece nosauca arī atbalstu uzņēmējiem. “Mums jāturpina uzlabojumi tiesu sistēmā, jāvēršas pret korupciju, izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Ļoti būtisks solis ir arī Saeimā nesen pieņemtais likums stingrākai maksātnespējas administratoru uzraudzībai. Tomēr ļoti daudz darba vēl priekšā,” sacīja parlamenta priekšsēdētāja. Ekonomiskās izaugsmes sekmēšanai svarīgi iesaistīt mūsu tautiešus ārvalstīs.
Noslēgumā Mūrniece uzsvēra, ka mums ir jābūt gataviem iestāties par spēcīgu un vienotu Eiropu, jābūt gataviem nosargāt to Latvijas valsti, kura tika nodibināta 1918.gadā. “Mēs visi kopā esam tie, kas veido Latviju, ceļ tās labklājību. Ārpolitika iet roku rokā ar tām prioritātēm, kādas ir sabiedrībai un ko Saeima kā vēlētāju pārstāvniecība stingri atbalsta.”
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Apliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālākOperācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru
Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...
Lasīt tālākRīga sagaida 825. jubileju ar atjaunotiem pieminekļiem un jaunu orientēšanās spēli
Sagaidot Rīgas 825. jubileju, Rīgas pieminekļu aģentūra sakārtojusi un atjaunojusi vairākus pieminekļus, memoriālus un vides objektus, kas veido būtisku pilsētas kultūras mantojuma daļu. Valsts...
Lasīt tālākVARAM ministrs E. Tavars uzsāk patstāvīgas iestādes statusa atjaunošanu Nacionālajam botāniskajam dārzam
Lai stiprinātu Latvijas Nacionālā botāniskā dārza (LNBD) zinātnisko darbību, augu kolekciju saglabāšanu un sabiedrības izglītošanu, iestādi no 2026. gada 1. oktobra plānots atjaunot kā...
Lasīt tālākDabas muzejā varēs apskatīt simtiem krāšņu tomātu un garšaugu
No 19. līdz 23. augustam simtiem krāšņu tomātu un aromātisku garšaugu ikviens interesents varēs apskatīt un sasmaržot Latvijas Nacionālajā dabas muzejā. Izstāde “Tomāti un garšaugi 2026”,...
Lasīt tālākRīga sāks īstenot pilotprojektu pasažieru kuģu satiksmei starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi
Rīgas pašvaldība sāks īstenot pilotprojektu pasažieru kuģu pārvadājumiem starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un pilsētas centru, un plānots, ka pirmie reisi tiks uzsākti nākamā gada pavasarī. Rīgas...
Lasīt tālākRīga ZOO piedzimis Grevi zebru mazulis
Rīga ZOO saimi papildinājusi īpaša iemītniece – 27. jūnija vakarā Grevi zebru mātītei Gretai piedzimis mazulis – mātīte Mia. Lai gan zebru mazuļi Rīgas zooloģiskajā dārzā pasaulē...
Lasīt tālākVDD aiztur personu par Krievijas bruņoto spēku finansēšanu
Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 5. augustā aizturēja personu aizdomās par finansējuma nodrošināšanu Krievijas bruņotajiem spēkiem, lai tie turpinātu karadarbību pret Ukrainu. Kriminālprocess...
Lasīt tālākPuntulis: Latvijā jau sen nevajadzētu būt Pionieru, Oktobra vai Maskavas ielu nosaukumiem
Kultūras ministrs Nauris Puntulis rosina Saeimā aktualizēt jau 2023. gada 19. jūnijā bijušā Valsts prezidenta Egila Levita Satversmes 47. panta kārtībā izteikto priekšlikumu pieņemt likumu...
Lasīt tālākValsts autoceļu bojājumu novēršana Talsu apkārtnē izmaksās pusmiljonu eiro
Lai novērstu visus bojājumus valsts autoceļu tīklā Talsu apkārtnē būs nepieciešams gandrīz pusmiljons eiro. Reģionālā autoceļa Sloka–Talsi (P128) posmu plānots atjaunot četru līdz piecu...
Lasīt tālāk