Pusgadu pirms pašvaldību vēlēšanām tajās noteikti piedalīties plāno 47% vēlētāju

Nākamā gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanās noteikti piedalīties plāno 47% balsstiesīgo pilsoņu, liecina pētījumu centra SKDS pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pasūtījuma šā gada novembrī veiktā vēlētāju aptauja.
Vēl 28% aptaujāto atzīst, ka ir vairāk ticams, ka pašvaldību vēlēšanās piedalīsies, savukārt 8% norāda, ka vairāk ticams, ka vēlēšanās nepiedalīsies, un tikpat (8%) vēlētāju ir izlēmuši vēlēšanās noteikti nepiedalīties.
Salīdzinot vēlētāju atbildes uz līdzīgu jautājumu pirms 2013.gada pašvaldību vēlēšanām, par 4% ir samazinājies to respondentu skaits, kuri noteikti gatavi piedalīties pašvaldību vēlēšanās. 2013.gada aptaujā to, ka noteikti piedalīsies pašvaldību vēlēšanās, atzina 51% aptaujāto, bet faktiskā vēlētāju aktivitāte bija 45,99%.
Lūgti norādīt, kad viņi parasti pieņem lēmumu, vai piedalīsies vēlēšanās, lielākā daļa jeb 43% aptaujāto norādīja, ka to izlemj agrāk nekā mēnesi pirms vēlēšanām. 12% aptaujāto šādu lēmumu pieņem pēdējā mēneša laikā pirms vēlēšanām, 11% – pēdējās nedēļas laikā, 11% – dažas dienas pirms vēlēšanām, savukārt 9% aptaujāto atzīst, ka lēmumu piedalīties vēlēšanās pieņem tikai vēlēšanu dienā. Lēmumu balsot pēdējā dienā biežāk nekā caurmērā pieņem vēlētāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem, savukārt par dalību vēlēšanās agrāk nekā mēnesi pirms vēlēšanām izlemj vēlētāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem un vēlētāji, kuri vecāki par 55 gadiem.
CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzskata, ka šādas vēlētāju atbildes liecina, ja politikas veidotājiem priekšvēlēšanu laikā neizdosies vēlētājus motivēt dalībai vēlēšanās, arī šajās vēlēšanās varētu turpināties tendence vēlētāju līdzdalībai samazināties. Vēlētāju aktivitāte gan varētu atšķirties pašvaldību griezumos, un atsevišķās pašvaldībās, kur domes darbs, uzturot saikni ar pašvaldības iedzīvotājiem, bijis veiksmīgāks, vai politisko spēku konkurence sīvāka, vēlētāji varētu būt vairāk motivēti piedalīties vēlēšanās.
Gatavojoties pašvaldību vēšanām, CVK atgādina, ka pašvaldību vēlēšanās vēlētāju uzskaitei lieto iepriekš izveidotus vēlētāju sarakstus, un katrs vēlētājs sākotnēji tiks iekļauts noteikta iecirkņa sarakstā atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai. Tāpat jāņem vērā, ka pašvaldību vēlēšanās vēlētājiem ir iespēja vēlēt tās pašvaldības domi, kur ir viņu reģistrētā dzīvesvieta 90 dienas pirms vēlēšanu dienas (5.martā) vai tās pašvaldības domi, kur vēlētājam pieder likumā noteiktā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.
Vēlētāju aptaujas dati liecina, ka aptuveni piektā daļa jeb 20% aptaujāto nedzīvo savā deklarētajā dzīvesvietā, un 38% gadījumu šo vēlētāju faktiskā un deklarētā dzīvesvieta atrodas dažādās pašvaldībās. Šis rādītājs kopš pagājušām pašvaldību vēlēšanām gan ir nedaudz uzlabojies. 2013.gada aptaujā to, ka faktiskā un deklarētā dzīvesvieta atrodas dažādās pašvaldībās, atzina 48% no aptaujātajiem, kuri nedzīvoja savā deklarētajā dzīvesvietā.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk