Sudraba aicina “izbeigt klaušu laikus” Latvijā

Frakcija “No sirds Latvijai” nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, kurā aicina izmantot Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības un atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un Izglītības likumā. “No sirds Latvijai” uzskata, ka Saeimas pozīcija, pieņemot grozījumus šajos likumus, ir klaji ignorējusi sabiedrības viedokli.
“Ar nožēlu jākonstatē, ka arvien biežāk Latvijā vērojamas klaušu attiecības, kad zemes kungu funkcijas pilda Saeimas pozīcijas deputāti un uzblīdusī ierēdniecība, kas faktiski par vergiem padarījuši Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus. Tā vietā, lai domātu par cilvēkiem, par valsts pārvaldes efektivitātes palielināšanu un tēriņu samazināšanu, par atbalstu uzņēmējdarbībai, kā galvenais tiek noteiks, ka jāsavāc pēc iespējas vairāk meslu un jāsoda par brīvdomību. Tāpēc aicinājām Valsts prezidentu patiesi iedziļināties Mikrouzņēmumu nodokļa likuma un Izglītības likuma grozījumos, atdot tos Saeimai otrreizējai caurlūkošanai un cilvēkiem dot cerību, ka Latvijai patiesi ir nepieciešams ikviens iedzīvotājs, uzņēmējs, pedagogs,” uzsver “No sirds Latvijai” priekšsēdētāja Inguna Sudraba.
Neraugoties uz mazo un vidējo uzņēmēju iebildumiem un pat publiskiem protestiem vara nolēmusi, ka ar 2019.gada 1.janvāri likvidējams mikrouzņēmumu režīms, pagaidām nepiedāvājot vietā neko jaunu. “No sirds Latvijai” ieskatā Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumi ne tikai neatbilst labai valsts pārvaldībai un vairo sabiedrības neuzticēšanos varai, bet ir arī pretrunā ar Satversmes 90.pantā noteiktajām cilvēka pamattiesībām, ka “ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības”.
Savukārt Izglītības likumā ietvertais regulējums rada plašas interpretācijas iespējas un pieļauj subjektīvu un pat negodprātīgu rīcību, atļaujot jebkurā brīdī atlaist no darba nevēlamu izglītības iestādes vadītāju un/vai pedagogu, jo nav noteikts, kā darba devējs izvērtēs to, ka izglītības iestādes vadītājs vai pedagogs, piemēram, audzinās krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus, stiprinās piederību Latvijas Republikai. “Pedagogiem mēs uzticam savu lielāko dārgumu – mūsu bērnus, tajā pašā laikā ar minētajiem grozījumiem mēs radām šaubas, ka tieši šobrīd, pēkšņi, Latvijas skolās ir radies liels skaits nelojālu, neprofesionālu pedagogu, jo grozījumi ir jāpieņem steidzami divos lasījumos. “No sirds Latvijai” arī uzskata, ka ir jāizvērtē, vai likuma turpmākā piemērošana būs samērojama ar Satversmes 100.pantu, kas nosaka, ka “ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju un paust savus uzskatus”,” saka I.Sudraba.
Vēstulē valsts prezidentam, “No sirds Latvijai” norāda, ka vēl joprojām nav izstrādi pārdomāti risinājumi internātskolu tālākai pastāvēšanai, bet likumā jau ir paredzēts pārtraukt šo skolu finansēšanu no valsts budžeta ar 2018.gada 1.janvāri. Šāds valdības piedāvājums ir īslaicīgs risinājums finansējuma atrašanai pedagogu atlīdzības reformai, neuzklausot un nerēķinoties ar speciālistu un profesionāļu viedokli, turklāt nezinot kāds būs 3000 bērnu liktenis, kuri šobrīd mācās internātskolās.
Kā jau ziņots iepriekš, “No sirds Latvijai” 23.novembrī vērsās pie Valsts prezidenta ar aicinājumu atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas būtiski maina bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai kārtību.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Saeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālāk