Tiesībsarga paziņojums minimālās algas saņēmējiem

Tiesībsargs vēlas uzrunāt visus minimālās algas, it īpaši aplokšņu algu saņēmējus, un aicina apzināties, ka valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas tiek maksātas no šāda minimuma, rada tiem potenciālu nabadzības risku nākotnē. Latvijā izveidotā sociālās apdrošināšanas sistēma pamatā tiek balstīta uz individuāli veiktām iemaksām. Minētais nozīmē, ka darbnespējas, invaliditātes, bezdarba, kā arī vecuma iestāšanas gadījumā, šie cilvēki no valsts saņems minimālu sociālo atbalstu, kas nenodrošinās cilvēka cienīgu dzīvi. Līdz ar to šie cilvēki nākotnē būs atkarīgi no pašvaldības un tuvinieku atbalsta.
Satraukumu rada tas, ka 11% no visiem jaunpiešķirto vecuma pensiju saņēmējiem saņem tikai garantēto minimālo vecuma pensiju (70 līdz 109 eiro atkarībā no apdrošināšanas stāža). Tās ir sekas tam, ka daļa cilvēku sociālās iemaksas veic no minimālās algas vai mazākas summas. Apmēram 36% darba ņēmēju un pašnodarbināto iemaksas veic no summas, kas mazāka par minimālo algu.
Tiesībsargs vērš uzmanību, ka Latvijas Republikas Satversme garantē ikvienam tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu jeb taisnīgu atlīdzību par padarīto.
Tiesībsargs aicina iedzīvotājus būt aktīviem savu tiesību aizsardzībā un prasīt savam darba devējam taisnīgu atlīdzību par padarīto, kā arī pilnīgu valstī noteikto nodokļu nomaksu no nopelnītā. Iedzīvotājiem ir jāapzinās, ka, samierinoties ar aplokšņu algu, iedzīvotāji šobrīd apzog savus vecākus, jo pie mazāka sociālā budžeta ieņēmuma, nav iespējams palielināt vecuma pensijas šodienas pensionāriem, kā arī apzog paši sevi nākotnē, jo minimālas sociālās iemaksas nākotnē garantē minimālu pensiju.
Vienlaikus tiesībsargs izprot, ka katram darbiniekam individuāli izvirzot šādu prasību savam darba devējam, ir nepieciešama drosme un pārliecība par sevi. Visticamāk, tas nebūs efektīvi un nesasniegs vēlamo rezultātu. Tādēļ tiesībsargs aicina iedzīvotājus savu interešu aizstāvībai izmantot Satversmē garantēto brīvību un aktīvāk apvienoties arodbiedrībās. Attīstītās rietumu valstu demokrātijās, piemēram, Francijā, Vācijā, tieši arodbiedrības ir tās, kas pieprasa darba devējiem maksāt atbilstošu atalgojumu par padarīto. Tādēļ, savu interešu vārdā, – esiet aktīvi, izmantojiet arodbiedrību spēku un prasiet no darba devēja taisnīgu atlīdzību par padarīto!
Foto:geralt/https://pixabay.com/en/users/geralt-9301/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākIepirkšanās paradumu maiņa svētkos: tas vairs nav pēdējā brīža skrējiens
Kā liecina jaunākie “Maxima Latvija” dati, svētku gaidīšana Latvijā sākas arvien laicīgāk un kļūst apzinātāka - svētki vairs nav tikai dažas intensīvas dienas decembrī, bet gan...
Lasīt tālākUzņēmumi Rīgā ir optimistiskākie, Latgales piesardzīgākie: uzņēmumu prognozes 2026. gadam
Vairāk nekā puse (55 %) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno saglabāt stabilu vai palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, liecina jaunākā...
Lasīt tālākVeiksmīgi sadarbojoties Rīgas un Ropažu pašvaldībām, tiks pagarināts 16. autobusa maršruts
Rīgas un Ropažu pašvaldības un VSIA “Autotransporta direkcija” vienojušās pagarināt 16. autobusa maršrutu līdz Sunīšiem. Izmaiņas stāsies spēkā no 13. decembra brīvdienās un...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālākOktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci
Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...
Lasīt tālāk3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu
2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālāk