Studenti protesta gājienā prasa adekvātu finansējumu augstākajai izglītībai

Vairāki simti studentu pirmdien no rīta pulcējās Strēlnieku laukumā, Rīgā, lai dotos gājienā, kurā uzstās uz adekvātu finansējumu augstākajai izglītībai. Protests pie Saeimas nama jau pulcē aptuveni 1000 studentu.
Kā intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” norāda Latvijas Studentu apvienības (LSA) vadītāja Maira Belova, gājiena mērķis ir parādīt politiķiem, ka augstākajā izglītībā ir mērķtiecīgi tuvākajos gados jāiegulda. “Līdz šim augstākā izglītība ilgstoši ir atstāta novārtā politiskās gribas trūkuma dēļ un nepietiekoši finansēta no valsts puses, ko ir norādījuši gan OECD, gan Pasaules Bankas eksperti,” sacīja Belova.
LSA iestājas par izglītotu tautu un ka Latvijai nepieciešams virzīties uz valsts dotētu augstāko izglītību, ņemot piemēru no Igaunijas un citām kaimiņvalstīm.
Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība neatbalsta šobrīd sagatavoto valsts budžeta piedāvājumu, kas skar augstāko izglītību un atbalsta Latvijas Studentu padomes izteiktos iebildumus.
Valsts finansēto studiju vietu samazināšana radīs topošo nodokļu maksātāju emigrācijas risku situācijā, kad citās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Igaunijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Skotijā (atsevišķa izglītības sistēma Lielbritānijas ietvaros), Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā un Polijā tiek nodrošināta bezmaksas izglītība visiem studējošajiem no Eiropas Savienības valstīm neatkarīgi no studiju jomas, kā arī daļa no šīm valstīm mērķtiecīgi veido programmas angļu valodā, lai, pretēji demogrāfiskām tendencēm, nodrošinātu savam darba tirgum kvalificētu darbaspēku.
“Emigrējušo jauniešu skaits Latvijā ir teju divreiz augstāks nekā vidēji Eiropā. Lai palēninātu jauniešu izceļošanu, jādomā arī par jauniešu piederības sajūtas veicināšanu. Turklāt jāuzsver nepārtrauktas izglītības nepieciešamība visa mūža garumā, kas ir viens no faktoriem sekmīgai iekļaušanai valsts darba tirgū. Jauniešiem jābūt pārliecinātiem, ka arī Latvijā viņiem ir pilnveidošanās un pašrealizācijas iespējas,” pauž arodbiedrība.
Pēc Labklājības ministrijas datiem 2015. gada 4. ceturksnī Latvijā 47 tūkstoši jeb 14% visu jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nestrādāja un nemācījās (NEET). 2014. gadā nabadzības risks bija 22,4% Latvijas mājsaimniecību, bet nepilnās ģimenēs ar bērniem nabadzības risks sasniedza 37%. Šie dati norāda, ka Latvijā būtisks ir jautājums par izglītības pieejamības, tai skaitā, bezmaksas augstākās izglītības nodrošināšanu. Valdībai un Saeimai ir jālemj un jānodrošina reāli atbalsta mehānismi, lai mazinātu gan jauniešu emigrāciju, gan to jauniešu daļu, kas Latvijā jau šobrīd neiekļaujas ne izglītības sistēmā, ne nodarbinātībā, tādējādi kļūstot par „zudušo paaudzi”.
LBAS norāda, ka nepieciešams saglabāt esošo budžeta vietu skaitu, paaugstināt finansējumu budžeta vietu nodrošināšanai, atcelt rotācijas principu, kā arī palielināt gada attaisnotos izdevumu par izglītību vismaz 500 eiro apmērā, lai sniegtu atbalstu strādājošo iesaistei izglītībā un apmācībā.
Jau vēstīts, ka Ministru kabinetā skatot jautājumu par finansējuma pieaugumu augstākajai izglītībai tuvākajos trīs gados netika panākts kompromiss par fiksētu budžeta palielinājumu 2018. un 2019.gadam.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis gan norāda, ka varot apliecināt, ka nākamajā gadā esam radījuši iespēju nodrošināt papildus teju 5,5 miljonus eiro augstākajai izglītībai.
“Finansējums augstākajai izglītībai ir prioritāri risināms uzdevums, jo citādi runas par ekonomikas izaugsmi, inovācijām, kas rezultējas sabiedrības labklājībā, ir tikai tukšas pļāpas,” pauž ministrs. “Šobrīd varu būt gandarīts tikai par to soli, kas, apstiprinot valsts budžetu 2017.gadam, nodrošinās panākto finansējuma pieaugumu 5,5 miljonu apmērā augstākajai izglītībai,” uzsvēra Šadurskis.
Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Preses centrs
Vēl par tēmu:
Policistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālākZvaigžņu festivālā satiksies poļu romantisms un Parīzes šarms
No 1. līdz 14. martam jau 34. reizi norisināsies Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls – viens no nozīmīgākajiem klasiskās mūzikas notikumiem Latvijā, kas ik gadu pulcē izcilus...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākRīga paplašina atbalstu jaunajiem vecākiem
Rīga turpina atbalstīt jaunos vecākus pirmajā mazuļa dzīves gadā, finansējot programmu “Piedzimstot bērniņam”. Šogad rasta iespēja pakalpojumu nodrošināt plašākam saņēmēju lokam. Programma...
Lasīt tālākPieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Kā to vērtē pasažieri?
Pagājusi nedēļa kopš valstī pieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Pasažieru informētība par cenu kāpumu ir dažāda – daļa par izmaiņām zināja laikus, bet citi...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta stingrākas prasības uzturēšanās atļauju saņēmējiem sabiedriskās drošības vārdā
Saeima ceturtdien, 22. janvārī, konceptuāli atbalstīja Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz stingrākas prasības ārvalstniekiem – termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem –, kuri...
Lasīt tālākParādu piedziņa kļūs ātrāka un vienkāršāka – tiesu resursus izmantos efektīvāk
Valdība 20. janvāra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz būtiski paātrināt parādu piedziņu gadījumos, kad par parādu nav strīda. Vienlaikus...
Lasīt tālākLatvijas pilsonībā uzņemtas 44 personas
20. janvārī Ministru kabinets izdeva rīkojumu naturalizācijas kārtībā uzņemt Latvijas pilsonībā 44 personas. Ministru kabinetam sagatavotajā rīkojuma projektā “Par uzņemšanu Latvijas...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk