• Tweet

Lai arī Valsts kontroles ziņojums, kurā secināts, ka valdība varēja pārdot “Citadeles” banku izdevīgāk, iegūstot 25 līdz pat 75 miljonus eiro vairāk, ir jau otrais līdzīgais – to pašu secināja arī parlamentārās izmeklēšanas komisija –, atbildīgos par šo iznākumu neviens nemeklēs. Savu vainu neatzīst arī iesaistītie.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, 2009.gads sākās drūmi. Tikko bija sabrucis Parex. Latvijā ieradās starptautiskie aizdevēji. Premjers Ivars Godmanis Jaungada uzrunā aicināja iedzīvotājus mācīties grūtības pārvarēt no pingvīniem. Valsts kasē naudas nebija. Nebija arī ideju, ko darīt ar pārņemto Parex. Vispirms to atdeva Hipotēku bankai. Tad Privatizācijas aģentūrai. Bet aģentūra atbildību par Parex uzņemties negribēja, tāpēc 2009.gada martā noalgoja konsultantu – japāņu “Nomura International”. Tai deva uzdevumu pārdot banku par pēc iespējas augstāku summu.

Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs kā vainīgo nosauc Ministru kabinetu. Savukārt Privatizācijas aģentūras atbildību viņš nesaredz.

Latvijas Banka iesaka nevilcināties un pārdot nesadalītu Parex pēc iespējas ātrāk. Tikmēr Godmaņa valdība krīt un vietā stājas Valdis Dombrovskis. Viņa valdība pretēji Latvijas bankas ieteikumam Parex sadala labajā un sliktajā bankā. Latvijas bankas vēstules ar grifu “slepeni”, kurās ieteikts nevilcināties, Valdība turpmāk saņem vairākas reizes gadu no gada. Bet bankas viedoklis nav ņemts vērā.

“To mēs redzējām gandrīz visās būtiskajās situācijās. Ļoti svarīgs posms ir 2011.gads, kad tiek pieņemts lēmums banku sākt pārdot. Tiek apstiprināta pārdošanas stratēģija. 2011.gada beigās tiek lemts par bankas pārdošanas atlikšanu. 2012.gads. Tiek lemts vai jāatsāk pārdošana, vai nav. 2013.gads. tiek apstiprināta jaunā pārdošanas stratēģija. Šie mūsuprāt ir tie posmi, kas ir ārkārtīgi būtiski, kur tiek pieņemti būtiski stratēģiski lēmumi un visos šajos posmos mēs redzam, ka ir pretējs Latvijas bankas,” stāsta Valsts kontroles 2.Revīzijas departamenta direktore Ilze Grīnhofa.

Valdība apkaro krīzi un par Parex tirgošanu nedomā. Arī konsultants nav ieinteresēts banku strauji notirgot, jo katru mēnesi saņem atlīdzību no valsts. 2011.gadā Valsst prezidents Valdis Zatlers atlaiž Saeimu. Visi gatavojas ārkārtas vēlēšanām. Priekšvēlēšanu gaisotnē Privatizacijas aģentūra stāsta, ka interese par Citadeli ir ļoti liela. Rindā stāvot vismaz 100 investori. Amatpersonas sola, ka daļu no ieguldītā miljarda Latvija noteikti atgūs.

“Ja valsts nesaņem kādu ļoti interesantu piedāvājumu no investoriem, mēs varam atļauties arī gaidīt un ļaut bankai attīstīties. Tā nav steidzīga pārošana, ka par katru cenu jātiek vaļā no bankas, bet tieši otrādi – tā ir vērtīga prece valsts rokās, ko mēs varam arī veiksmīgi realizēt,” tā 2011.gada augusta sola Loginovs.

Vēlēšanas paiet, bet solītie investori neuzrodas. Tā vietā 2011.gada nogalē konsultants iesaka Citadeles pārdošanu atlikt. Neklausot Latvijas Banku, Valdība piekrīt. Pat līdz galam nesagaidot atbildes no visiem investoriem, kuri izrādīja interesi par bankas pirkšanu.

“Tas, ko teica Latvijas Banka, ka nevajag atlikt – tas ir pārsteidzīgi. Tāpēc, ka ir daži investori, kuri vēl nav atsaukuši savu dalību bankas pirkšanas procesā, jo pēc visiem nosacījumiem, ja investors nevēlas un viņam vairs nav interese, viņš uzraksta atteikumu un pasaka – nē, mūs tas neinteresē. Šajā gadījumā mēs redzam, ka bija investori, kas to nebija izdarījuši. Bet mēs pieņēmām lēmumu pirms tika sagaidīti atteikumi,” uzsver Valsts kontroles pārstāve.

“Domas ir sagaidīt to brīdi tad, kad par labo banku mēs varētu saņemt atbilstošu cenu tad, kad starp investoriem atkal varētu parādīties konkurence,” 2011.gada decembrī sacīja Loginovs.

Arī 2012.gadā finanšu tirgi stagnē un valdība konsultantu mudināta joprojām nerīkojas.

“Banku sektors Eiropā piedzīvo ļoti smagus laikus un ir ļoti maza investoru interese,” 2012. gada novembri skaidro Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

2013.gadā valdība un Privatizācijas aģentūra piesaista jaunu konsultantu no Francijas un cer uz veiksmi 2014.gadā. Tad Latvija būs ieviesusi eiro un valstij kāps kredītreitings.

2014.gadā Valda Dombrovska vietā nāk Laimdota Straujuma un uzreiz nonāk bezizejas situācijā – ir jāpilda iepriekšējo valdību apsolītais Eiropas Komisijai, ka Citadeli šajā gadā pārdos.

“Es jau saņēmu ar pārkāpumu procedūru, kas beidzās jūlijā un tad arī tika fiksēts datums – 30.septembris. protams, tas datums bija ļoti slikts datums. Jo kā jau zināt bija vēlēšanas un visa tā kopējā nervozitāte. Protams, ja laiks būtu bezgalīgs, tad varētu plānot nezin cik miljonus vairāk. Bet, ja laiks ir terminēts, visi to zina. Un arī piedāvātājs zina šos piedāvājuma nosacījumus,” stāsta Straujuma.

Tas nozīmēja pārdošanu par katru cenu. Turklāt bija jāņem vērā vēl 2009.gadā noslēgtā vienošanās ar Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banku. ERAB Citadelē bija ieguldījusi 93 miljonus eiro un bija noslēgusi sev ļoti izdevīgu līgumu, kas ļāva pilnībā kontrolēt pārdošanas procesu. Kad Latvija izvēlējās starp pieciem iespējamiem pēdējā brīža pircējiem, Citadeli pārdeva tam, kurš solīja vismazāko summu. Neoficiāli zināms, ka uz darījuma slēgšanu ar ASV fondu “Ripplewood Holdings” uzstāja tieši ERABs.

Īsi pirms bija jāparaksta līgums ar jauno investoru, no Privatizācijas aģentūras valdes aizgāja divi tās locekļi Guntis Lauska un Ansis Spridzāns. Viņi paziņoja, ka aģentūras valde nevarot uzņemties atbildību par pārdošanas gala lēmumu. Bet tikai par tehniskiem procesiem.

“Bet jūsuprāt nav tā, ka ir kolektīva bezatbildība? Ka ir tas mehānisms Citadeles pārdošanā izveidojies, ka neviens ne par ko neatbild? Un visi balstās uz ekspertiem. Un ja kaut kas nesanāk, tad var pateikt: “Eksperti ieteica. Nu, piedodiet!” Nu, ja pareizi lasīju presē par šo atzinumu, ko veikusi VK, tad viens no viņu secinājumiem arī ir, ka lēmumu pieņemšanas process un veids kā tiek pamatots lēmums un kas ir lēmuma autors arī ir zināma problēma valstī, ka iespējams īsti atbildīgs nav neviens,” stāsta bijušais Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.

Valsts kontroles gala secinājums – par 2,2 miljardus izmaksājušās bankas pārdošanu vairākās valdībās nav atbildējis neviens.

“Runājiet ar Straujumu! Ko jūs ar mani runājat? Visi lēmumi – Dombrovskis un Straujuma. Es tur vispār klāt neesmu bijis!” norāda bijušais Ministru prezidents Ivars Godmanis.

“Atcerieties – tad, kad Parex tika pārņemts, es vēl nebiju valdībā. Tā bija Godmaņa valdība. Un tad, kad Citadele tika pārdota, es vairs nebiju valdībā. Līdz ar to par tiem aktuālajiem jautājumiem neko daudz nevaru komentēt,” atturīgs ir arī bijušais finanšu ministrs Einārs Repše.

“Nu, es, ja godīgi, nezinu, par ko mēs varam runāt? Jo man pašam nav noteikti nekāda viedokļa. Ne es esmu bijis ne “pircējs, ne pārdevējs,” no jautājumiem izvairās arī bijušais finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

“Nu, jā. Es jau tur tajās darīšanās tikai tik daudz, cik darbības plānotas. Tās reālās darīšanas jau citi pēc tam saimniekoja,” uzsver bijušais Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

“Kas nu tur bija tajā darba grupā. Tur bija tie konsultanti, Latvijas bankas vadītājs, premjers Dombrovskis un tā tālāk. Man tiešām būs grūti komentēt, jo es tiešām nezinu. Es tur biju pa gabalu. Stipri, stipri pa gabalu,” norāda bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars.

“Es negribu. Es jums par šo tēmu esmu pateicis jau pietiekami daudz iepriekš un neredzu jēgu šo tēmu cilāt vēlreiz, vēlreiz un vēlreiz,” no komentāriem atsakās arī bijušais Ekonomikas ministrs Vlačeslavs Dombrovskis.

Tika pieļauts, ka process ieilga un ka mēs neredzam, ka notiktu cīņa visā procesā par Latvijas interesēm, uzsver Valsts kontrole.

Jau vēstīts, ka Valsts kontrole ir noslēgusi revīziju “Vai akciju sabiedrības “Citadele banka” valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanas process ir bijis tāds, lai valsts iegūtu maksimāli iespējamo līdzekļu apjomu?”. Kā Latvijas Radio skaidro Krūmiņa, valdība “Citadeles” akcijas pārdeva “Ripplewood” un divpadsmit starptautisku investoru grupai. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro, bet valdība varēja iegūt vairāk.

Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/