• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
18/10/2016, Kategorija: Bizness, Finanses, bankas

Eiropas Komisijas (EK) noteiktajā termiņā un konkrētajā tirgus situācijā banka “Citadele” tika pārdota par labāko iespējamo cenu, norāda Privatizācijas aģentūra (PA), reaģējot uz Valsts kontroles secinājumiem par bankas pārdošanu.

Valsts kontrole (VK) ziņojumā par AS “Citadele banka” (Citadele) pārdošanas procesa izvērtējumu konstatējusi, ka pārdošanas process ir noticis atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ziņojumā ir uzsvērts, ka Eiropas Komisijas noteiktais valsts atbalsta izbeigšanas termiņš būtiski ietekmēja bankas pārdošanas cenu, kas noteica nepieciešamību banku pārdot nelabvēlīgā tirgus situācijā. VAS “Privatizācijas aģentūra” (PA) nevar piekrist VK izteiktajam pieņēmumam, ka bankas pirmā pārdošanas mēģinājuma turpināšana, iespējams, būtu nodrošinājusi lielākus ieņēmumus. Saņemto piedāvājumu izvērtējums apliecina, ka ieņēmumi būtu bijuši mazāki, nekā atliekot bankas pārdošanas procesu. Līdz ar to PA uzskata, ka banka pārdota par cenu, kas atbilst konkrētai tirgus situācijai, valsts atbalsta izbeigšanas nosacījumiem un MK iepriekš apstiprinātiem pārdošanas mērķiem.

Ziņojumā VK kā būtiskus faktorus, kas ietekmēja pārdošanas procesu, atzina EK noteiktos termiņus valsts atbalsta izbeigšanai un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) līdzdalības izbeigšanas nosacījumus. VK ir atzinusi, ka nav bijis iespējams mainīt iepriekš EK noteiktos bankas pārdošanas gala termiņus. Līdz ar to bankas pārdošanas process notika nelabvēlīgas tirgus situācijas apstākļos, kad pirmā pārdošanas mēģinājuma laikā negatīvu ietekmi atstāja Latvijas Krājbankas maksātnespēja, bet vēlāk ģeopolitiskie apstākļi un ieilgusī krīze finanšu tirgos.

PA nevar piekrist, ka ERAB līdzdalības nosacījumi netika ņemti vērā bankas akciju pārdošanas procesa gaitā un tikai noslēguma posmā to ietekme tika analizēta. Līdzdalības nosacījumi bija zināmi, bet precīza ERAB rīcība būtu skaidra tikai, kad būtu zināms konkrēts bankas pircējs un darījuma cena. Katrā no pārdošanas etapiem potenciālajiem bankas pircējiem bija arī jānorāda turpmākā vēlamā ERAB līdzdalība bankā. Līdz ar to iespējamie scenāriji tika analizēti. VK apgalvojums, ka bankas pārdošana konkrētam pircējam bija atkarīga tikai no ERAB pozīcijas, nav pamatots. Pircēja izvēli noteica iepriekš MK apstiprinātie mērķi un vērtēšanas kritēriji. Jāuzsver, ka bankas pārdošanas procesā valsts finanšu situācija bija stabila un pat, ja ERAB nolemtu izbeigt līdzdalību restrukturizācijas procesā, darījumu būtu iespējams noslēgt un veikt norēķinus ar ERAB, vienlaikus pārdodot no ERAB atpirktās Citadeles akcijas investoram.

VK ziņojumā ir izteikts pieņēmums, ka, iespējams, turpinot bankas Citadele pirmo pārdošanas mēģinājumu, būtu sasniegts labāks rezultāts. PA uzskata, ka šādam pieņēmumam nav pamatojuma, jo pēc nesaistošo piedāvājumu saņemšanas tika konstatēts, ka vairāki pretendenti izlēma neturpināt līdzdalību negatīvu ārējo faktoru dēļ. No atlikušajiem diviem pretendentiem, pretendents, kas izteica labāko piedāvājumu, neuzsāka bankas padziļinātu izpēti, un 2013. gadā bankrotēja. Atlikušā pretendenta nesaistošais piedāvājums ietvēra zemāku summu, nekā bankas akcijas vēlāk tika pārdotas. Ņemot vērā, ka pretendentu starpā nebija paredzama konkurence, bija skaidrs, ka piedāvājums cenas izteiksmē būtiski neuzlabosies, līdz ar to nebija lietderīgi turpināt pārdošanas procesu, un tika pieņemts lēmums pārdošanu atlikt.

Pretēji VK apgalvotajam, ka augstākā cena bija vienīgais pārdošanas mērķis, PA uzsver, ka jau 2013. gada 17. decembrī MK definēja investoru piesaistes procesa pamatmērķus, kas paredz bankā Citadele ieguldīto līdzekļu atgūšanu maksimāli efektīvā veidā, atbilstību EK apstiprinātajam valsts atbalsta restrukturizācijas plānam u.c. Kopumā MK noteica astoņus bankas pārdošanas mērķus.

Komentējot VK pieņēmumus, ka bankas Citadele akcijas tika pārdotas zem to tirgus vērtības, PA uzskata, ka VK ekspertu veiktais bankas Citadele tirgus vērtības aprēķins ir teorētisks pieņēmums, jo eksperti nav veikuši bankas padziļinātu izpēti un nav piedalījušies pārdošanas procesā. PA informēja VK, ka bankas akciju pārdošanas cena bija atbilstoša konsultantu norādītajiem indikatīvajiem vērtības diapazoniem un faktiskajai ģeopolitiskajai situācijai 2014. gadā. PA un pārdošanas konsultanta Societe Generale apkopotā tirgus situācijas informācija liecināja, ka vidējais salīdzināmu darījumu vērtības koeficients bija pat zemāks (cena pret pašu kapitālu), nekā bankas Citadele pārdošanas darījumā 0,62. Līdz ar to bankas Citadele akcijas tika pārdotas par salīdzinoši augstāku cenu, nekā līdzīgos darījumos. PA uzsvēra, ka bankas Citadele akciju pārdošanas rezultātā pēc subordinētā aizdevuma atmaksas 2017. gadā, valsts būs atguvusi vairāk, nekā tika ieguldīts bankā Citadele.

Jāatzīmē, ka akciju pirkšanas pretendentu iesniegtie piedāvājumi tika vērtēti pēc atbilstības četrām kritēriju grupām – cena, darījuma nosacījumi, investora kvalitāte un bankas attīstības redzējums. Minētie kritēriji tika izvirzīti atbildoši MK apstiprinātajiem akciju pārdošanas mērķiem, lai akciju pārdošanas darījums nodrošinātu turpmāku finanšu sistēmas stabilitāti, dažādotu banku nozares finansējuma avotus un nodrošinātu bankas attīstībai labākos nosacījumus.

Valsts ieguldījumi Parex bankas restrukturizācijas procesā aprēķināti atbilstoši valsts atbalsta uzskaites principiem

VK ziņojumā nepareizi minēts, ka A/S “Parex banka” (Parex banka) restrukturizācijas pārvaldības process kopumā ir izmaksājis 6,5 miljonus eiro. PA iepriekš bija sniegusi MK informāciju attiecībā uz indikatīvām izmaksu aplēsēm, bet faktiskās izmaksas ir 5,5 miljoni eiro. Līdz ar to procesa izmaksas bija mazākas, nekā sākotnēji indikatīvi bija paredzēts.

PA ir uzskaitījusi ieguldījumus Parex banka restrukturizācijas procesā atbilstoši valsts atbalsta uzskaites principiem (valsts atbalsta atlikumi gada beigās), un tie atbilst EK noteiktajiem valsts atbalsta nosacījumiem. Veikto ieguldījumu aprēķins ir saskaņots ar Valsts kasi un nosūtīts EK. Līdz 2015. gada 31. decembrim valsts atbalsts ir sarucis par 980,85 milj. eiro (Citadele bankai un Reverta kopā), un uz 2015. gada 31. decembri valsts atbalsta atlikums bija 753,02 milj. eiro (attiecīgi Citadele bankā 34,72 milj. eiro (subordinētais kapitāls) un Reverta – 718,30 milj. eiro (attiecīgi 424,6 milj. eiro obligācijas un 293,64 milj. eiro ieguldījums pamatkapitālā)). Līdz 2015. gada beigām no Citadeles un Reverta procentos un citos maksājumos valsts papildus ir saņēmusi 309,09 milj. eiro.

VK ir veikusi Parex bankas restrukturizācijā ieguldīto valsts līdzekļu aprēķinu atbilstoši naudas plūsmas metodei, kas nozīmē restrukturizācijas procesa laikā veikto naudas līdzekļu apgrozījuma aprēķinu. Ziņojumā atzīmēts, ka valsts ir ievērojusi EK noteiktos valsts atbalsta ierobežojumus, un valsts maksimālais atbalsts, kas 2009. gadā bija 1 733,9 milj. eiro, nepārsniedza EK noteiktos atbalsta griestus. Jāuzsver, ka Parex restrukturizācijas process šobrīd vēl nav noslēdzies. Banka Citadele līdz 2017. gadam beigām atmaksās subordinēto aizdevumu 34,72 milj. eiro un papildus veiks procentu maksājumus. Savukārt Reverta 2016. gada 9 mēnešos valstij ir atmaksājusi 42,73 milj. eiro. EK apstiprinātais Parex bankas restrukturizācijas plāns paredz, ka Revertas darbība tiek izbeigta 2017. gada beigās.

Kopumā konsultanti, ERAB un pretendenti novērtēja akciju pārdošanas procesu kā profesionālu un starptautiskiem standartiem atbilstošu. Procesa gaitā konsultanti uzsvēra, ka starptautiskos finanšu darījumos konfidencialitāte ir būtisks priekšnoteikums. Komentējot ziņojumu, PA uzsvēra, ka viens no būtiskiem pārdošanas procesu negatīvi ietekmējušiem faktoriem bija konfidenciālas informācijas publiskošana un nonākšana pretendentu rīcībā. Procesa gaitā PA vairākas reizes vērsās Drošības policijā ar lūgumu izmeklēt ierobežotas informācijas publicēšanu.

Foto: Publicitātes

1,235 skatījumi




Video

Aptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus

29/01/2026

40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...

Lasīt tālāk
Video

Pasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari

29/01/2026

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...

Lasīt tālāk
Video

Apmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?

28/01/2026

Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...

Lasīt tālāk
Video

Pēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi

26/01/2026

Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...

Lasīt tālāk
Video

Pasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku

23/01/2026

Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē

23/01/2026

45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...

Lasīt tālāk
Video

Pensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās

22/01/2026

Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Faktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %

20/01/2026

2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...

Lasīt tālāk
Video

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli

19/01/2026

Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...

Lasīt tālāk
Video

Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu

19/01/2026

2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...

Lasīt tālāk