Kučinskis: Lielākais budžeta finansējums 2017. gadā būs prioritārajām nozarēm

2017. gada valsts budžets ir ļoti cieši saistīts ar Valdības deklarācijā noteiktajām prioritātēm. Tādējādi lielākais finansējuma pieaugums ir tieši jomām, kas šajā plānā ir noteiktas kā prioritārās – izglītība, veselības aprūpe, kā arī iekšējā un ārējā drošība, uzsver Ministru prezidents Māris Kučinskis pēc budžeta likumprojekta pieņemšanas Ministru kabinetā ceturtdien, 13. oktobrī.
Izglītības sistēmā tiek īstenota ilgi gaidītā pedagogu algu reforma, tam papildu atvēlot vairāk nekā 30 miljonus eiro. Veselības aprūpei tiek novirzīti papildu 66 miljoni eiro, galveno uzsvaru liekot uz rindu mazināšanu, tādējādi padarot veselības aprūpes pakalpojumus pieejamākus iedzīvotājiem. Savukārt papildu 26 miljoni eiro atvēlēti policistu algu reformas pabeigšanai. Tāpat Latvija turpina pildīt starptautiskās saistības, lielākus līdzekļus atvēlot aizsardzībai.
“Svarīgi, lai, pieņemot un realizējot jaunu valsts budžetu, papildu finanšu līdzekļi tiktu novirzīti dažām valstij un sabiedrībai nozīmīgām prioritātēm, īstenojot nozīmīgas reformas, nevis sadalot salīdzinoši nelielas naudas summas vairākām jaunās politikas iniciatīvām, taču realitātē nereti pat nepietuvojoties nopietnas reformas veikšanai,” uzsver M. Kučinskis.
Pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešanas rezultātā līdz 680 eiro tiek paaugstināta zemākā mēneša darba algas likme pedagogiem. Šim mērķim tiks novirzīts finansējums 47,2 milj. eiro apmērā.
Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai paredzēts papildus finansējums 34,3 milj. eiro apmērā. Rindu mazināšanai uz ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem no 2017. gada ir paredzēts papildu finansējums ik gadu 10 milj. eiro. Tas ļaus valsts apmaksāto ambulatoro apmeklējumu īpatsvaram sasniegt 77,5 %. Speciālistu pieejamība palielināsies par 401 tūkst. pacientu, pieejamība dienas stacionārā pieaugs par 26,9 tūkst. pacientu, savukārt endoprotezēšanā pieejamība pieaugs vēl 1365 pacientiem.
Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavības un Zemessardzes kapacitātes paaugstināšanai, aizsardzības budžets palielināsies līdz 1,7 % no IKP 2017. gadā un līdz 2 % no IKP 2018. gadā, investīcijām plānojot ne mazāk kā 20 %, bet personāla izdevumiem – ne vairāk kā 50 % no budžeta. Tādējādi tiek sekmēta Latvijas atvērtās ekonomikas drošības nostiprināšana un apdraudējumu novēršana, resursu optimāla sadale starp drošības un attīstības prioritātēm. Šim mērķim 2017. gadā novirzīts finansējums 449 milj. eiro apmērā.
Savukārt valsts iekšējās drošības kapacitātes stiprināšanai tiks ieviesta jauna darba samaksas sistēma Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Tādējādi tiek paaugstināta darbinieku motivācija, kā arī sekmēta sabiedrībai sniedzamo pakalpojumu uzlabošana. Šim mērķim ir atbalstīts papildu finansējums 52,2 milj. eiro apmērā.
Valdība apņēmusies arī turpmākos gadus strādāt, stingri ievērojot Valdības rīcības plānu un tajā ietvertās prioritātes.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Plāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākLAKRS atbalsta jaunatnes organizācijas “Protests” rīkoto protesta akciju par darbinieku tiesībām
Saeimas deputāti ir spēruši izšķirošus soļus Darba likuma grozījumos, kas tūkstošiem darba ņēmēju Latvijā samazina darba samaksu. Plānotie grozījumi paredz būtiski samazināt piemaksas...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākVAS “Latvijas Pasts” ievieš drošu ID pārbaudi visos pakomātos
VAS “Latvijas Pasts”, kas pārvalda plašāko un pieejamāko pakomātu tīklu Latvijā, paziņo par unikālu pakalpojumu – personas identifikāciju pie pakomāta. Tas paredz iespēju adresātam...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālākSaeimas Sociālo un darba lietu komisija nobalso par 100% piemaksu par darbu svētku dienā
Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti laboja vienu savu kļūdu un nobalsoja "par" to, ka darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā...
Lasīt tālāk2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākArodbiedrību iniciatīva apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu
Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas...
Lasīt tālākSomijas ekonomists: 2026. gadā Latvijas ekonomikā gaidāma straujāka izaugsme, balstīta privātajā patēriņā un investīcijās
Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén)....
Lasīt tālāk