Kučinskis: Lielākais budžeta finansējums 2017. gadā būs prioritārajām nozarēm

2017. gada valsts budžets ir ļoti cieši saistīts ar Valdības deklarācijā noteiktajām prioritātēm. Tādējādi lielākais finansējuma pieaugums ir tieši jomām, kas šajā plānā ir noteiktas kā prioritārās – izglītība, veselības aprūpe, kā arī iekšējā un ārējā drošība, uzsver Ministru prezidents Māris Kučinskis pēc budžeta likumprojekta pieņemšanas Ministru kabinetā ceturtdien, 13. oktobrī.
Izglītības sistēmā tiek īstenota ilgi gaidītā pedagogu algu reforma, tam papildu atvēlot vairāk nekā 30 miljonus eiro. Veselības aprūpei tiek novirzīti papildu 66 miljoni eiro, galveno uzsvaru liekot uz rindu mazināšanu, tādējādi padarot veselības aprūpes pakalpojumus pieejamākus iedzīvotājiem. Savukārt papildu 26 miljoni eiro atvēlēti policistu algu reformas pabeigšanai. Tāpat Latvija turpina pildīt starptautiskās saistības, lielākus līdzekļus atvēlot aizsardzībai.
“Svarīgi, lai, pieņemot un realizējot jaunu valsts budžetu, papildu finanšu līdzekļi tiktu novirzīti dažām valstij un sabiedrībai nozīmīgām prioritātēm, īstenojot nozīmīgas reformas, nevis sadalot salīdzinoši nelielas naudas summas vairākām jaunās politikas iniciatīvām, taču realitātē nereti pat nepietuvojoties nopietnas reformas veikšanai,” uzsver M. Kučinskis.
Pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešanas rezultātā līdz 680 eiro tiek paaugstināta zemākā mēneša darba algas likme pedagogiem. Šim mērķim tiks novirzīts finansējums 47,2 milj. eiro apmērā.
Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai paredzēts papildus finansējums 34,3 milj. eiro apmērā. Rindu mazināšanai uz ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem no 2017. gada ir paredzēts papildu finansējums ik gadu 10 milj. eiro. Tas ļaus valsts apmaksāto ambulatoro apmeklējumu īpatsvaram sasniegt 77,5 %. Speciālistu pieejamība palielināsies par 401 tūkst. pacientu, pieejamība dienas stacionārā pieaugs par 26,9 tūkst. pacientu, savukārt endoprotezēšanā pieejamība pieaugs vēl 1365 pacientiem.
Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavības un Zemessardzes kapacitātes paaugstināšanai, aizsardzības budžets palielināsies līdz 1,7 % no IKP 2017. gadā un līdz 2 % no IKP 2018. gadā, investīcijām plānojot ne mazāk kā 20 %, bet personāla izdevumiem – ne vairāk kā 50 % no budžeta. Tādējādi tiek sekmēta Latvijas atvērtās ekonomikas drošības nostiprināšana un apdraudējumu novēršana, resursu optimāla sadale starp drošības un attīstības prioritātēm. Šim mērķim 2017. gadā novirzīts finansējums 449 milj. eiro apmērā.
Savukārt valsts iekšējās drošības kapacitātes stiprināšanai tiks ieviesta jauna darba samaksas sistēma Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Tādējādi tiek paaugstināta darbinieku motivācija, kā arī sekmēta sabiedrībai sniedzamo pakalpojumu uzlabošana. Šim mērķim ir atbalstīts papildu finansējums 52,2 milj. eiro apmērā.
Valdība apņēmusies arī turpmākos gadus strādāt, stingri ievērojot Valdības rīcības plānu un tajā ietvertās prioritātes.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
“Rail Baltica” projekta tematiskajā komitejā izskatīti “Alvarez & Marsal” veiktā padziļinātā izvērtējuma secinājumi un priekšlikumi
Šodien, 12. augustā, notika pirmā “Rail Baltica” projekta īstenošanas tematiskās komitejas sēde, kurā starptautiskie konsultanti “Alvarez & Marsal Infrastructure & Capital Projects” (Alvarez...
Lasīt tālākFM rosina mazināt birokrātiju un administratīvo slogu sabiedriskā labuma jomā
Otrdien, 11. augusta sēdē, Ministru kabinets plāno izskatīt Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā”, kas paredz vienkāršot administratīvās...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji pirms vēlēšanām aicina partijas sniegt risinājumus par nozares nepietiekamo finansējumu
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina politiskās partijas pirms Saeimas vēlēšanām sniegt konkrētu redzējumu par sabiedriskā transporta nozares ilgtermiņa attīstību un...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākSeptiņos mēnešos Vivi vilcienos pārvadāti 12 miljoni pasažieru; jūlijā 97,4 % reisu izpildīti laikā
Šī gada septiņu mēnešu laikā Vivi pārvadāja 12 miljonus vilcienu pasažieru. Tas ir par 0,6 % jeb 75 tūkstošiem mazāk nekā 2025. gadā. Pirmajos septiņos mēnešos lielākais pasažieru skaita...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas samazinājās par 3,5%
2026. gada jūlijā, salīdzinot ar šī gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai samazinājās par 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākValsts rūpēsies, lai kriminālprocesā arestētā manta nezaudētu vērtību
Ministru kabinets otrdien, 4. augustā, atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tie paredz, ka kriminālprocesā arestēto mantu turpmāk varēs ne tikai glabāt,...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecība pirmajā pusgadā augusi par 4%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada pirmajā pusgadā pieauga par 4%, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Straujākā izaugsme bija...
Lasīt tālākJūlijā uzņēmēju noskaņojums uzlabojies rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada jūlijā uzlabojies apstrādes rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, bet pasliktinājies būvniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālāk