“No sirds Latvijai”: Iekšlietu sistēmā svarīgs ir darbinieku atalgojums un materiāltehniskais nodrošinājums
Trešdien frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti iztaujāja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri Ilzi Pētersoni-Godmani par iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojumu, materiāltehnisko nodrošinājumu, robežas ar Krieviju un Baltkrieviju ierīkošanas gaitu, plāniem paaugstināt policistu kvalifikāciju, kā arī jautājumiem, kas saistīti ar bēgļu uzņemšanu.
Frakcijas “No sirds Latvijai” uzskata, ka Iekšlietu ministrijas pārziņā esošo institūciju efektīvs darbs ir būtisks Latvijas valsts un tās iedzīvotāju drošības garantēšanai. Tāpēc pamatota ir papildu līdzekļu piešķiršana Iekšlietu ministrijas jaunajām politikas iniciatīvām 2017.gadā, to skaitā jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanai (atalgojuma palielināšanai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm), kā arī robežas ar Krieviju un Baltkrieviju iekārtošanai.
Tajā pašā laikā “No sirds Latvijai” deputāti vērsa uzmanību uz to, ka nav pieļaujama kavēšanās ar Latvijas robežas sakārtošanu – jau ir pagājuši vairāk nekā 25 gadi kopš valsts neatkarības atjaunošanas, taču robežas ar Krieviju iekārtošanu plānots pabeigt tikai 2019.gadā, bet robežas ar Baltkrieviju ierīkošanu uzsāks tikai nākamgad. Protams, ir populāri aizbildināties ar nepietiekamu finansējumu, taču šajā gadījumā ir jājautā, kam ir izdevīga neierīkota robeža, kuru joprojām šķērso bēgļi un kontrabandisti, kas rada valstij miljonos eiro mērāmus zaudējumus.
Savukārt turpmākajos gados, “No sirds Latvijai” ieskatā, nepieciešams palielināt arī finansējumu iekšlietu sistēmas infrastruktūras attīstībai – tostarp Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un Valsts policijai. Kā viena no kritiski svarīgām tēmām tikšanās laikā tika skarts jautājums par Valsts policijas izmeklēšanas kapacitātes un kvalitātes paaugstināšanu, jo ar policijas darbu nav apmierināti ne iedzīvotāji, ne prokurori, ne tiesneši. Iespējams, tam iemesls – kopš Latvijas Policijas akadēmijas slēgšanas 2010.gadā (kas no valsts budžeta līdzekļu taupīšanas viedokļa bija pareizs lēmums) Latvijā vairs nav specializētu mācību iestāžu, kas gatavotu speciālistus ar augstāko izglītību darbam policijā.
Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk