Darbu plānots uzteikt vismaz 500 VID darbiniekiem
Līdz nākamā gada vidum Valsts Ieņēmumu dienestā (VID) darbu zaudēs vismaz 500 darbinieki, intervijā LNT raidījumam “900 sekundēs” apliecināja pašreizējā VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.
Viņa uzsvēra, ka VID strādā pie nepieciešamajām reformām. Viena no redzamākajām pārmaiņām esot atalgojums izmaiņas, tāpat uz priekšu esot pavirzījies jautājums par nodokļu un muitas apvienotās policijas izveidi.
Tāpat esot sākusies štatu samazināšana, lielā mērā likvidējot neaizpildītās darba vietas, lai rastu līdzekļus algu palielināšanai. Dienests plāno samazināt vismaz prasītās 500 vietas, bet tas tikšot darīts pakāpeniski līdz nākamā gada vidum.
VID sākuši apzināt amatus, kuros tiks paaugstinātas algas. Savukārt, lai rastu līdzekļus algu palielināšanai, dienestā būs jāveic štatu samazināšana un šobrīd VID ir apzinājis jomas, kuras tā varētu skart.
Janvāris tik lielai darbinieku atlaišanai būtu pārāk agrs termiņš, taču Pelēkā apliecina, ka līdz nākamā gada vidum vismaz 500 darbiniekiem ir plānots uzteikt darbu.
Jau vēstīts, ka Saeima atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz pilotprojekta īstenošanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), paaugstinot atalgojumu iestādes “atslēgas cilvēkiem”.
Grozījumi nosaka, ka mēnešalgas apmēru VID vadītājam, kā arī atalgojuma noteikšanas kārtību noteiks Ministru kabinets (MK) saskaņā ar likuma pielikumu, un atalgojuma maksimālais apmērs nedrīkstēs pārsniegt 4030 eiro mēnesī. Līdz šim šīs mēnešalgu grupas atalgojums nedrīkstēja pārsniegt 2441 eiro.
Grozījumu autori Valsts kancelejā par likumprojekta virzību atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā iepriekš atzīmēja, ka izmaiņas VID amatpersonu atlīdzības politikas jomā noteiktas kā izmēģinājuma projekts un šī gada augustā ir parakstīta vienošanās ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kas cita starpā paredz reformas nodokļu administrācijā, būtiski ceļot tās personāla kompetenci, nodrošinot konkurētspējīgu un motivējošu personāla atalgojumu.
Foto: VID
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk