Ziemeļkoreja veikusi savu piekto kodolizmēģinājumu

Ziemeļkoreja naktī uz piektdienu veikusi savu piekto un līdz šim spēcīgāko kodolizmēģinājumu, vēsta ārvalstu mediji.
Kā vēsta valsts televīzija, kodolzinātnieki valsts ziemeļu kodolizmēģinājumu objektā veikuši jaunas kodolgalviņas izmēģinājumu. Tāpat televīzijas diktors uzsvēris, ka tas bijis veiksmīgs.
Savukārt Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA vēsta, ka izmēģinājums apstiprinājis, ka kodolgalviņas var uzstādīt raķetēm. Tiek skaidrots, ka izmēģinājums apstiprinājis kodolgalviņas struktūru un konkrētās īpašības, kas tikušas standartizētas, lai to varētu uzstādīt uz stratēģiskajām ballistiskajām raķetēm.
Tiek uzskatīts, ka tas ir spēcīgākais kodolizmēģinājums, ko līdz šim veikusi Ziemeļkoreja. Kodolsprādziena jauda bija apmēram 10 kilotonnas un izsaukusi zemestrīci netālu no Ziemeļkorejas kodolpoligona, kuras stiprumu ASV Ģeoloģiskais dienests novērtēja ar 5,3 magnitūdām.
Dienvidkoreja pēc veiktā izmēģinājuma izteikusi bažas, ka šis tests pierādījis, ka Ziemeļkorejas rīcībā ir patiešām spēcīgi kodolieroči, kas var radīt draudus visai pasaulei.
Kā zināms, Ziemeļkorejas izaicinošos un paātrinātos centienus attīstīt moderno kodolarsenālu nav atturējušas līdz šim smagākās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sankcijas, kas tika pieņemtas martā.
Martā ANO Drošības padome pēc septiņu stundu garām diskusijām vienbalsīgi piemērojusi Ziemeļkorejai stingrākās un plašākās sankcijas pēdējo divdesmit gadu laikā. Bet, tā vietā, lai reaģētu uz starptautisko spiedienu, Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns palielināja kodolprogrammas izmēģinājumu skaitu un testu biežumu, draudot ar kodolenerģijas uzbrukumiem ASV un tās sabiedrotajiem Āzijā.
Ziemeļkoreja jau kopš 2006. gada ir pakļauta plašām starptautiskām un ASV sankcijām, kas tika pieņemtas pēc tās iepriekš veiktiem kodolizmēģinājumiem.
Foto:Prachatai/https://www.flickr.com/photos/prachatai//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
FID: sankciju ietekmes stiprināšanā pret Krieviju izšķiroša loma ir koordinētai rīcībai ES dalībvalstu līmenī
Krievijas karš pret Ukrainu turpinās jau vairāk nekā četrus gadus, tādēļ sankciju ietekme pret agresorvalsti ir un arī nākotnē būs svarīga Latvijas un Eiropas drošības prioritāte. 2026....
Lasīt tālākEiropas Parlamenta deputāti pieprasa Krievijai atdot deportētos Ukrainas bērnus
Ceturtdien, 12. novembrī, pieņemtajā rezolūcijā deputāti norāda, ka Ukrainas bērnu deportācijās vainīgie jāsauc pie atbildības. ezolūcijā, kas tika pieņemta ar 536 balsīm “par”,...
Lasīt tālākES Ārlietu padomē pieņemtas līdz šim plašākās individuālās sankcijas pret Krieviju
2026. gada 12. oktobrī ārlietu ministre Baiba Braže piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē, kurā tika pieņemtas līdz šim plašākās individuālās sankcijas pret Krieviju....
Lasīt tālākLatvija pilnībā solidarizējas ar Vāciju saistībā ar Krievijas īstenoto uzbrukumu Leipcigā
Šodien, 2026. gada 2. septembrī, uz Ārlietu ministriju tika izsaukts Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvarotais lietvedis. Latvijai pilnībā solidarizējoties ar Vācijas valdību, viņam tika iesniegta...
Lasīt tālākMinistru prezidents Andris Kulbergs: vajadzīgs lielāks atbalsts Ukrainai un NATO austrumu flangam
Ministru prezidents Andris Kulbergs 13.–14. jūlijā atradās darba vizīte Parīzē, Francijā, kur piedalījās Labas gribas koalīcijas (Coalition of the Willing) valstu līderu sanāksmē, kas veltīta...
Lasīt tālākĀrlietu ministrija izsaka protestu Krievijas pagaidu pilnvarotajam lietvedim, noraidot Krievijas melus
Šodien, 2026. gada 7. jūlijā, Ārlietu ministrija izsauca Krievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi un iesniedza protesta notu, kategoriski nosodot Krievijas ārlietu ministra vietnieka Mihaila Galuzina...
Lasīt tālākMonako lāsts – neticamā vēsture par to, kā viena maza kņaziste ar azartspēļu palīdzību izglābās no bankrota un kļuva par pasaules dārgāko vietu
Šodien, izdzirdot par Monako, prātā zib luksusa jahtas, Formula 1, dizaineru tērpi un neizmērojama bagātība. Šī Vidusjūras piekrastei piegulošā valstiņa, kas ir mazāka par Ņujorkas Centrālparku,...
Lasīt tālākĀrlietu ministrija atspēko Krievijas dezinformāciju
Šodien, 2026. gada 19. maijā, Ārlietu ministrija izsauca Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi un izteica kategorisku protestu par Krievijas Federācijas Ārējās izlūkošanas dienesta...
Lasīt tālākMieriņa: Ukrainas nesalaužamība ir paraugs pasaulei, un mūsu pienākums ir stāvēt tai līdzās
“Nelolosim ilūzijas – agresors nespēj un negrib mainīties. Tas izmanto visus līdzekļus, lai atgrieztos starptautiskajā apritē,” brīdinot par Krievijas centieniem normalizēt agresiju,...
Lasīt tālākBaltijas parlamentārieši: Krievijas agresija pret Ukrainu joprojām nopietni apdraud Eiropas drošību
Baltijas asamblejas prezidijs piektdien, 6. februārī, Viļņā pieņēma paziņojumu par stingru atbalstu Ukrainai, tās suverenitātei un teritoriālajai integritātei, uzsverot, ka Krievijas turpinātais...
Lasīt tālāk