• Tweet

Šovasar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotajā nodokļu parādnieku sarakstā ir parādījušies jauni līderi – divi mobilo telefonu vairumtirgotāji. To parādu summa trīskārt pārsniedz līdz šim lielākos nodokļu parādus. VID aizbildinās ar konfidencialitāti un informāciju, kā parādi radušies, nesniedz, taču dažas sakarības liecina, ka uzņēmumi varētu būt iesaistīti nodokļu izkrāpšanas shēmās, aiz kurām varētu stāvēt vienas un tās pašas personas. Abu uzņēmumu darbība apturēta jau gada sākumā. TV3 raidījums “Nekā personīga” noskaidroja, ka, kamēr VID auditē, pārbauda un izmeklē, tie paši cilvēki neslēpjoties miljonus starptautiskos darījumos groza jau citā uzņēmumā.

Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu parādnieku sarakstā ir jauns līderis. Elektronikas vairumtirgotājs SIA Tendem Neman. Uzņēmums pamanījies nesamaksāt 43 miljonus eiro. Miljonus apgrozījušais uzņēmums ir reģistrēts te, bijušajās kopmītnēs Burtnieku ielā.

Burtnieku iela ir jaunākā Tendem neman adrese. Te uzņēmums iedeklarējies tikai pagājušā gada novembrī. Kā tas tradicionāli ir ar nodokļu nemaksātājiem, istabiņas īpašnieks par grandiozo īrnieku neko nezina.

Lursoft dati liecina, ka uzņēmuma īpašnieks ir Lietuvas iedzīvotājs Nikolajs Siniagins. Pirms tam firma piederējusi Krievijas pilsonim Andrejam Kazakovam. Īpašnieku maiņa notikusi reizē ar adreses maiņu. Nodokļu parādi radušies, kamēr uzņēmums bijis Krievijas pilsoņa īpašumā. Firmas saimnieciskā darbība apturēta šā gada februārī. Nodokļu parāds tad bija jau vairāk nekā 40 miljoni eiro. Tas, ka īpašnieki ir ārvalstnieki, apgrūtina izmeklētāju darbu. Tā ir ierasta prakse fiktīvos uzņēmumos.

Krievijas pilsonis uzņēmumu 2012.gadā iegādājās no Latvijas iedzīvotāja Mihaila Kočņeva. Kočņevs bija pilnvarots kārtot uzņēma lietas valsts iestādēs. Kočņevs līdzdarbojas vairākos desmitos firmu. Viņa vārds atrodams arī otra lielākā nodokļu parādnieka SIA M4U amatpersonu sarakstos. Šī uzņēmuma parāds valstij ir 33 miljoni eiro. Kočņevs pērn vasarā bijis uzņēmuma likvidators. Tā reģistrēta viņa ofisā Dzirnavu ielā. Firmas amatpersonas un īpašnieki ir Krievijas pilsoņi. SIA M4U sākotnēji radīja iespaidu, ka ir normāls uzņēmums, reklamējās, piedalījās izstādēs. Tomēr arī tai VID 2015.gadā aptur darbību un uzrēķina 30 miljonu parādu.

Abu lielāko nodokļu nemaksātāju gada pārskati rāda, ka uzņēmumi bijuši izcili veiksmīgi. Peļņa gan nav bijusi milzīga, toties apgrozījums pāris gadu laikā audzis desmitkārtīgi. Tendem neman 2012.gadā tas bija 0, bet 2014.gadā jau 39 miljoni eiro. M4U savu darbību sāka 2012.gadā, apgrozot 8 miljonus eiro. 2014.gadā jau 33 miljonus. Turklāt firmām nav kredītu bankās.

Gada pārskatos abām firmām ir daudz identiska. Firmas nodarbojas ar mobilo telefonu vairumtirdzniecību. Iepērk tos Polijā, Igaunijā, Lielbritānijā vai Vācijā un pārdot Eiropas Savienībā vai Krievijā. Pat gramatikas kļūdas gada pārskatos ir vienādas: “Vadība nodrošina piesardzīgo politiku attiecība uz debitoriem”.

Nekā personīga iztaujāt Kočņevu neizdodas. Viņš nav atrodams nevienā no daudzajām adresēm, kur reģistrēti viņam piederoši vai pārvaldīti uzņēmumi.

PVN krāpniekus var iedalīt divās grupās. Vieni cenšas izvairīties no PVN maksāšanas par īstiem darījumiem. VID Finanšu policija bieži informē par shēmām, kurās iesaistīti arī pazīstami būvniecības, tirdzniecības vai uzkopšanas pakalpojumu uzņēmumi. Otri ar īstu saimniecisko darbību nemaz nenodarbojas, bet cenšas izkrāpt no budžeta naudu, deklarējot nekad nenotikušus darījumus ar citu valstu uzņēmumiem.

Piemēram, Latvijas uzņēmums X no Polijas nopērk elektropreču kravu. Par šo darījumu Latvijas firmai PVN nav jāmaksā. SIA X preci pārdod jau citam shēmā iesaistītam Latvijas uzņēmumam Y, kas kopā ar darījuma summu pārskaita arī papildu 21 procentu PVN naudas. Uzņēmums X darījumu VID deklarē, taču naudu budžetā neieskaita un pazūd. Y savukārt izved preci no Latvijas, un atprasa no VID samaksāto PVN, jo prece nav Latvijā pārdota gala patērētājam. Ja VID nav aizdomu, tas naudu arī pārskaita. Viena un tā pati prece šādi var riņķot ilgstoši, un shēmā iesaistītie tik skaita nepamatoti saņemto naudu.

Shēmai var būt dažādas variācijas. Piemēram, prece tiešām ienāk un tiek pārdota reālam pircējam, kurš nezina, ka viņa pārskaitītais PVN budžetā nenonāk. Tāpat preci var pārdot bez čekiem, bet deklarēt, ka tā ir izvesta no Latvijas. Arī šajos gadījumā krāpnieki var saņemt PVN atmaksu no budžeta. Darījumos var būt iesaistītas desmitiem firmu, tā apgrūtinot darbu ieņēmumu dienestam.

Pieejamā informācija par abiem lielākajiem nodokļu parādniekiem Tendem neman un M4U liecina, ka tie varētu būt šādu shēmu dalībnieki. Par abām ir uzsākti kriminālprocesi. Lai arī abu uzņēmumu darbība ir apturēta, VID nesniedz informāciju, cik lielas summas šīm firmām vai viņu darījumu partneriem ir izdevies no budžeta nepamatoti saņemt.

76 miljoni ir tikai uzrēķins, no budžeta izkrāptas varētu būt daudzkārt mazākas, taču vienalga pietiekami iespaidīgas summas. Tie varētu būt miljoni. Atgūt naudu, ja palikušas tikai tukšas uzņēmumu čaumalas, ir gandrīz neiespējami. Konti ir tukši, īpašumu nav, amatpersonās bezpajumtnieki vai ārvalstu pilsoņi.

“Pieredze rāda, ka pirmās rezultatīvās darbības, ir tajos kriminālprocesos, kad ir negaidītības princips, kad ir operatīvā darba realizācijas fāze, kad gan banku konti var tikt bloķēti, gan kratīšanas veiktas, gan seifi, gan datori, gan visi pārējie pierādījumi operatīvi iegūti,” norāda VID Finanšu policijas priekšnieks Edijs Ceipe.

Tikmēr neviena netraucēts darbu turpina nodokļu parādnieka SIA M4U līdzinieks, SIA M4U Group. M4U Group ir tas pats īpašnieks, kas nodokļu parādniekam. Arī grāmatvedību un lietvedību kārto Kočņevs. Pērn uzņēmums apgrozījis gandrīz 9 miljonus eiro. Arī šim uzņēmumam gada pārskatā lasāms, ka “Vadība nodrošina piesardzīgo politiku attiecība uz debitoriem” ar visām gramatikas kļūdām.

Foto:JESHOOTS/https://pixabay.com/en/users/JESHOOTS-264599//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/