• Tweet

Dienu pirms jaunā mācību gada sākuma skolotāji aizvien nezina, kāda būs viņu alga pēc pedagogu atalgojuma reformas, trešdien intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atzina Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa.

Lai arī rīt jau ir 1.septembris, pedagogi aizvien ir neziņā par to, cik algu saņems. Situācija skaidrojama ar to, ka skolas aprēķini atšķiras no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aplēsēm.

Ikšķiles vidusskolas direktors paskaidroja, ka pašreizējās aptuvenās aplēses liecina, ka Ikšķiles vidusskolas skolotāju mēnešalga saruks par 40-50 eiro.

“Līdz šim skolas skolotāja vidējā bruto alga pārsniedza 1000 eiro, bet “uz rokas” jeb pēc nodokļu samaksas skolotājs saņēma 700-750 eiro. Tas salīdzinoši ir labs atalgojums, ” piebilda Batņa.

Savukārt runājot par citām skolām, Batņa uzsvēra, ka pēc skolotāju atalgojuma reformas galvenie cietēji būs skolotāji Rīgas un Pierīgas skolās, jo to mērķdotācija samazināsies.

Kopumā Ikšķiles vidusskolas direktors kritizēja jauno pedagogu atalgojuma modeli, norādot, ka tajā ir “nedaudz ir pamainīti cipariņi”, taču kardinālu izmaiņu nav.

“Reformai jābūt izcilai, lai tā būtu reforma,” teica skolas direktors.

Jau vēstīts, ka Jau ziņots, ka pēc trīs gadu sagatavošanās darbiem valdība 5.jūlijā apstiprināja jauno pedagogu darba samaksas modeli, kam, apstiprinot visus nepieciešamo dokumentu paketi, spēkā jāstājas 1.septembrī.

Vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, interešu izglītības skolu pedagogiem atalgojuma pieaugums būs no 2016.gada 1.septembra, nosakot, ka minimālā darba samaksa par likmi būs 680 eiro. Savukārt bērnudārza pedagogiem atalgojums sākotnēji kāps līdz 620 eiro, savukārt pēc gada – līdz 680 eiro.

Jaunais pedagogu darba samaksas modelis paredz, ka vispārējās izglītības pedagogiem ir radītas iespējas saņemt vidēji par 180 eiro vairāk nekā tagad. Katra skolotāja atalgojums būs tiešā veidā atkarīgs gan no pašvaldības, gan skolas direktora pieņemtajiem lēmumiem. Pašvaldībām ir jāveido tāds skolu tīkls, kas ir atbilstošs reālajai situācijai, iedzīvotāju migrācijas tendencēm, pieejamas un modernas skolas principiem. Izprotot un respektējot pašvaldību iespējas, ir noteikti vairāki pārejas periodi. Tas pašvaldībām ļaus ieviest jaunā modeļa nosacījumus pakāpeniski, gan izmantojot iespēju pārdalīt finansējumu starp skolām, gan saglabājot apvienotās klases 7.-9. klašu posmā, gan patstāvīgi nosakot atbalsta personāla finansējuma sadali. Tāpat pašvaldības varēs turpināt no valsts pedagogu darba samaksas mērķdotācijas apmaksāt lielāku pedagoģisko likmju skaitu, nekā tas ir noteikts valsts apstiprinātās mērķdotācijas ietvaros, taču šādi pašvaldību lēmumi var ietekmēt reālo skolotāja atalgojumu, jo lielāks likmju skaits var samazināt konkrētā pedagoga algu, uzsver IZM.

Foto:Allexsalon/https://pixabay.com/en/users/Allexsalon-1237818//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/