Uzņēmēji aicina nekavējoties ieviest jaunu motivācijas sistēmu valsts pārvaldē
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) ir pārliecinātas, ka nekavējoties ir jāveic kardināla reforma valsts pārvaldes motivācijas sistēmā, lai iespējami ātri Latvija nonāktu pie mazas, efektīvas, un uz rezultātu orientētas valsts pārvaldes. Reforma ir jāuzsāk, par pilotprojektu izvēloties Valsts Ieņēmumu dienestu (VID), paredzot, ka topošajam iestādes ģenerāldirektoram ir adekvāts, ar privāto sektoru, valsts kapitālsabiedrībām un vismaz ar Igauniju konkurētspējīgs atalgojums, kurš ir atkarīgs no organizācijas darbības rezultātiem.
Abas lielākās uzņēmēju organizācijas uzskata, ka reforma ir jāveic ar mērķi nepalielināt valsts izdevumus, vienlaikus paredzot VID vadītājam rīcības brīvību esošā budžeta ietvaros pašam veidot iestādes vadošo menedžeru komandu un viņu motivācijas sistēmu.
Līdzšinējā pieeja motivācijas sistēmā tik nozīmīga amata izpildītājiem ir bijusi zem jebkādas kritikas, tādēļ lielākās uzņēmēju organizācijas atbalstīs valdības, Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas centienus meklēt veidus, kā aizsākt šo nozīmīgo reformu valsts pārvaldē. Uzņēmēji uzskata, ka reforma jāveic nekavējoties, lai Latvijas iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk sagaidītu savas labklājības pieaugumu vismaz līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim.
“Mums beidzot jāpāriet uz labāko pasaules meritokrātijas praksi, atbilstoši kurai valsts nozīmīgākos amatus iestādēs ieņem gudri, spēcīgi, nopelniem un pieredzes bagāti cilvēki, kurus nav iespējams ietekmēt ne no malas, ne ar ārēju finansiālu motivāciju, ne pierunāšanu, ne politisku spiedienu. Šajā gadījumā vienmēr jāatceras sakāmvārds, ka skopais maksā divreiz. Mēs vienkārši nevaram atļauties viduvēju vai sliktu VID vadītāju, jo no tā lielā mērā ir atkarīga ikviena valsts iedzīvotāja labklājība. Mums jāsaprot, ka tik valstiski nozīmīgam amatam, kā VID vadītājs, nepieciešamas milzīgas darbaspējas, zināšanas un kompetence”, saka LTRK Prezidents Aigars Rostovskis, piebilstot, ka jau ilgstoši tiek runāts par korupcijas riskiem un citiem aspektiem, kādēļ reformas VID ir tik nepieciešamas. Reformām jābūt atbalstītām no valdības vadītāja, finanšu ministres un pārējiem valdības locekļiem un jābūt sniegtam pilnam mandātam jaunajam vadītājam veidot savu komandu, to darot publiskā un caurspīdīgā veidā spējot izskaidrot savus lēmumus valdībai un sabiedrībai.
“Mēs visi vēlamies, lai valsts iestādēs nodarbināto skaits būtu optimāls, darbinieki profesionāli un piedāvātie pakalpojumi maksimāli kvalitatīvi. Ikviens saprot, ka par nelielu valsts pārvaldes aparātu ikvienam nodokļu maksātājam būtu jāmaksā mazāk. Tikai spējīgi, talantīgi un atbildīgi cilvēki spēs sakārtot sistēmu kopumā, tāpēc uzskatu, ka atalgojumam, kā vienam no motivātoriem, jābūt adekvātam esošajai tirgus situācijai ne tikai ņemot par pamatu Latviju, bet arī Baltijas reģionu kopumā,” saka LDDK Prezidents Vitālijs Gavrilovs, piebilstot, ka tikai no labi atalgota un atbildīga vadītāja var paprasīt izcili padarītu darbu.
Iepriekš panāktā vienošanās, ko parakstīja LTRK, LDDK, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Zinātņu akadēmija un Ministru prezidents Māris Kučinskis, paredz, ka VID kalpos kā pilotprojekts, kur būtiski tiks celta VID kompetence, nodrošināts konkurētspējīgs, motivējošs, uz rezultātu un sociāli atbildīgu uzņēmēju atbalstu orientēts personāla atalgojums, uzlabojot iestādes tēlu, lai tā būtu moderna un prestiža darba vieta. Dokumentā, ko parakstīja valdības vadītājs ar organizācijām paredzēts, ka par VID pamatmērķi norādīta sadarbība un serviss, tādējādi veicinot brīvprātīgu vēlmi maksāt nodokļus, vienlaikus cīnoties ar ēnu ekonomiku un asi vēršoties pret nodokļu nemaksātājiem. Uzņēmēju organizācijas un citi sadarbības partneri vēlas būtiski samazināt laiku, kas jāvelta nodokļu nomaksai no 193 stundām līdz 130 stundai, kā arī atteikties no resursu tērēšanas un tiesvedības darbībām pret uzņēmumiem, kuriem ir augsta uzticamība. Jānodrošina attīstīts VID analītiskais darbs, lai precīzi apzinātu uzņēmumus, kuriem ir paaugstināts risks, un, sekojot Igaunijas VID piemēram, jāveic ne tikai kontroles darbības, bet jāfokusējas uz preventīvo un skaidrojošo darbu, tādējādi ar mazāku resursu patēriņu uzlabojot nodokļu nomaksu. Vienošanās paredz, ka VID jānodrošina regulāras konsultācijas un sadarbība vismaz reizi trijos mēnešos, lai realizētu stratēģiju un pilnveidotu darbu kopumā.
Foto: VID
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk