LTRK atbalsta atklāta konkursa rīkošanu uz VID ģenerāldirektora amatu

Latvijā lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atbalsta Ministru prezidenta Māra Kučinska un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikto ieceri par atklāta konkursa rīkošanu uz Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu, piesaistot profesionālu personāla atlases kompāniju.
LTRK jau vairākkārt līdzšinējā amata atlases procesā norādīja, ka būtiski raudzīties uz tādiem profesionāļiem, kuri spētu veikt reformas un uzlabot VID darbību un reputāciju kopumā. Viens no galvenajiem šķēršļiem līdz šim bija zemais atalgojums, tāpēc arī biznesa vide uzstāj uz to, lai alga tik būtiskas iestādes vadītājam būtu augstāka un konkurētspējīga ar privāto kapitālsabiedrību profesionāļiem.
“Brīžos, kad uzņēmumos kādas būtiskas daļas vadītājs nolemj atstāt savu amatu un īpašnieki neredz nevienu piemērotu kandidātu no iekšienes, viņi vēršas pie profesionālas personāla atlases kompānijas nevis paši staigā pa konkurējošiem uzņēmumiem, lai atrastu pēc iespējas labāku darbinieku,” saka LTRK viceprezidente Lienīte Caune, piebilstot, ka Ministru prezidentam un finanšu ministrei pašreiz ir krietni atvieglota konkursa noteikumu izstrāde, jo ar dažādām partnerorganizācijām liela daļa jau ierakstīta vienošanās dokumentā, kas tika parakstīts pagājušajā nedēļā.
Šajā vienošanās pausts, kādas reformas nepieciešams veikt valsts pārvaldē, par pilotprojektu pirmo izvēloties VID. Papildus izmaiņām, kas jāievieš visā valsts pārvaldē, jāveic uzlabojumi VID, lai iestāde kalpotu sabiedrības vajadzībām, īpaši rūpējoties par uzņēmējdarbības kā galvenā valsts budžeta avota veicināšanu Latvijā. Ir būtiski celt VID personāla kompetenci, nodrošināt konkurētspējīgu un motivējošu personāla atalgojumu, uzlabot iestādes tēlu un būt modernai, prestižai darba vietai. VID jābūt atbildīgiem par lēmumu pieņemšanu.
Dokumentā par iestādes pamatmērķi norādīta sadarbība un serviss, tādējādi veicinot brīvprātīgu vēlmi maksāt nodokļus, vienlaikus cīnoties ar ēnu ekonomiku un asi vēršoties pret nodokļu nemaksātājiem. Uzņēmēju organizācijas un citi sadarbības partneri vēlas būtiski samazināt laiku, kas jāvelta nodokļu nomaksai no 193 stundām līdz 81 stundai, kā arī atteikties no resursu tērēšanas un tiesvedības darbībām pret uzņēmumiem, kuriem ir augsta uzticamība. Jānodrošina attīstīts VID analītiskais darbs, lai apzinātu uzņēmumus, kuriem ir paaugstināts risks, un, sekojot Igaunijas VID piemēram, jāveic nevis kontroles darbības, bet preventīvais skaidrojošais darbs, tādējādi ar mazāku resursu patēriņu uzlabojot nodokļu nomaksu. Vienošanās paredz, ka VID jānodrošina regulāras konsultācijas un sadarbība vismaz reizi trijos mēnešos, lai realizētu stratēģiju un pilnveidotu darbu kopumā
LTRK jau pauda, ka atbildību par VID ģenerāldirektoru darbu prasīs personīgi no Ministru prezidenta un finanšu ministres.
Foto: VID
Vēl par tēmu:
Pakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeima ceturtdien, 4. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja...
Lasīt tālākJau astoto mēnesi apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi turpināja augt
Saglabājoties stabilam ārējam pieprasījumam, apstrādes rūpniecības izlaide oktobrī pieauga gandrīz visās apakšnozarēs. Izaugsme turpinājās jau astoto mēnesi pēc kārtas. 2025. gada...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma laba reputācija, talantīgi cilvēki kolektīvā, kā arī iedvesmojoša uzņēmuma attīstības vīzija...
Lasīt tālākBiedrība: Ceturtdaļai spēlētāju nav svarīgi, vai azartspēļu vietne ir legāla
2025. gadā strauji palielinājies to regulāro spēlētāju īpatsvars, kuriem ir pilnīgi nesvarīgi, ka azartspēļu operators, kura interneta vietnē tas spēlē, ir licencēts Latvijā: 24,8%...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālāk