• Tweet

Mediķi varētu rīkot protesta akcijas rudenī, tā intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atklāja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.

Lai arī Keris atzina, ka dialogs ar jauno veselības ministri Andu Čakšu ir veiksmīgs un konstruktīvs, aktuāls jautājums aizvien ir finansējums veselības nozarei.

Arodbiedrības vadībai un veselības ministrei ir vienots viedoklis par to, ka nozares finansējuma reforma nedrīkst pasliktināt veselības aprūpes pieejamību un mazināt valsts atbildību par savlaicīgu un kvalitatīvu medicīnisko palīdzību. Tomēr viņš pieļāva, ka mediķi varētu rīkot protesta akcijas rudenī.

“Jautājums ir par to, vai valdība un Saeima sāks ievērot Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Komisijas ieteikumus par labāku nozares finansēšanu vai arī ne (..) Ja nebūs pārliecinošas pazīmes, ka beidzot labā starptautiskā prakse tiks ievērota, tad protesta akcijas, acīmredzot, būs neizbēgamas,” sacīja Keris.

Savukārt 1% pārdalīšana no sociālajām iemaksām veselības aprūpei būtu labs iesākums uzlabojumiem, jo ar šiem līdzekļiem nākamgad varot sasniegt 3,25% no iekšzemes kopprodukta nozares finansējumā. Keris skaidroja, ka tas ļautu būtiski saīsināt pacientu rindas, samazināt pacientu līdzmaksājumus un arī paaugstināt nozarē strādājošajiem darba samaksu.

Jau vēstīts, ka neraugoties uz Veselības ministrijas izstrādātajiem un valdībai iesniegtajiem nozares finansēšanas reformas modeļiem, joprojām nav signālu, kas liecinātu par valdības gatavību nodrošināt pienācīgu valsts finansējumu veselības aprūpei. Drīzāk otrādi: Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes laikā Ministru prezidents paziņoja par papildu finansējuma ierobežošanu veselības aprūpei nākamajā gadā: “Runa ir par 35 miljoniem un punkts.”

Arodbiedrība norāda, ka dīvaini, ka tā pati M. Kučinska valdība Latvijas Stabilitātes programmā 2016. – 2019. gadam šī gada aprīlī ir lūgusi Eiropas Komisijai (EK) atļauju palielināt budžeta deficītu par 0,5% no IKP (2017. gadā tie būtu aptuveni 130 – 140 milj. EUR) ar mērķi steidzami palielināt veselības nozares finansējumu; programmā ir norādīti arī iespējamie naudas avoti. EK oficiālajos ieteikumos Latvijai šādu atļauju arī ir devusi un pat uzsvērusi nepieciešamību strauji palielināt veselības aprūpes finansējumu. Un nu, saņēmis EK atļauju, Māris Kučinskis pēkšņi atsakās to darīt!

LVSADA uzskata, ka lielā ažiotāža, kas sacelta ap nozares finansēšanas modeļa izvēli, ir tikai kārtējais dūmu aizsegs tālākai virzībai uz veselības aprūpes privatizēšanu. Kā lai citādi izskaidro to, ka darbaspēka nodokļi (IIN + VSAOI) ir aptuveni vienādi visās trijās Baltijas valstīs (56,6 – 57,6%), bet, kamēr Igaunija un Lietuva 12 – 13% ir nodalījusi veselības aprūpei, Latvijas valdība atsakās iezīmēt pat 1%?

Foto: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība