• Tweet

Pretēji tam, ko prognozēja finanšu tirgu dalībnieku vairākums, Lielbritānija ir nobalsojusi par aiziešanu no Eiropas Savienības. Likumsakarīgi, reakcija tirgos ir vētraina, notiek masveidīga bēgšana no riskantajiem aktīviem, likviditāte ir zema.

Pats acīmredzamākais upuris ir britu mārciņa, tās kurss pret dolāru nokrities līdz zemākajam līmenim kopš 1985.gada. Vēl, protams, nav zināms, kāds būs mārciņas kurss dienas beigās. Taču jau šobrīd maksimālais svārstību diapazons ir sasniedzis 11.4%, kas tālu pārsniedz līdzšinējos rekordus. 2008.gada finanšu krīzes laikā lielākā kustība dienas laikā bija 6.5%, bet Melnajā Trešdienā 1992.gadā, kad mārciņa izkrita no Eiropas valūtu kursa mehānisma, tā bija tikai 4.9%. Kredītreitingu aģentūra Standard&Poors ir paziņojusi, ka Lielbritānija visdrīzāk zaudēs savu augstākā līmeņa (AAA) kredītreitingu.

Arī eiro kurss pret ASV dolāru ir samazinājies ļoti nozīmīgi, par 3.3%. Taču dolāra kurss savukārt ir samazinājies pret jenu, par 4.7%. Jenas vērtības kāpums ir tipiska piedeva starptautiskas nestabilitātes periodiem.

Skaidrs, ka šī būs arī viena no dramatiskākajām dienām arī akciju tirgu vēsturē. FTSE 100 indekss nākotnes darījumos ir krities par 7.1%, tai skaitā britu lielākās bankas HSBC akciju cena samazinājusies par 11%. Pat vēl nedaudz vairāk, par 7.6% kritusies Tokijas Nikkei 225 indeksa vērtība, kas daļēji saistīta ar jenas kursa pieaugumu, kas eksportējošajiem japāņu uzņēmumiem ir nelabvēlīgs notikums. Savukārt ASV vadošā akciju indeksa S&P500 nākotnes darījumu vērtība ir kritusies par 4.6%.

Zīmīgi, ka zelta cena, globālās nestabilitātes indikators, pieauga par apmēram 6%, pēc tam, kad tā jau bija sasniegusi augstāko līmeni vairāk nekā gada laikā. Savukārt naftas cenas samazinājās par apmēram šādu pašu soli. Strauji krīt izejvielas eksportējošo valstu valūtu vērtība.

Tūlītēja ekonomiskā ietekme uz Latviju nebūs milzīga, taču diezgan nozīmīga. Šādi ir galvenie ietekmes kanāli:

Galvenā ietekme būs mārciņas kursa kritums pret eiro. Taču tā ietekmi, varbūt pat ar uzviju, eksportētājiem kompensēs eiro kritums pret dolāru. Latvijas eksports uz Lielbritāniju ir diezgan necils. Tas pērn veidoja 5% no kopējā preču eksporta, un tajā dominē samērā zemas pievienotās vērtības koksnes produkti. Tā ir standartprece, kuras cenu pirmkārt nosaka nevis apstākļi noieta tirgū, bet globālā mērogā, turklāt tai pircējus nepieciešamības gadījumā var atrast arī citās valstīs. Tāpēc, ja briti arī turpmāk gribēs pirkt mūsu zāģmateriālus, viņiem mārciņu izteiksmē būs jāmaksā vairāk.

Jau ir samazinājušies Lielbritānijā strādājošo tautiešu ienākumi eiro izteiksmē, kas nozīmē, ka tas pats notiks ar viņu naudas pārvedumu vērtību.

Sagaidāms, ka nākotnē došanās strādāt uz Lielbritāniju būs daudz apgrūtinātāka un varbūt daļa no tur jau esošajiem tiks pamudināti atgriezties mājās. Par spīti Brexit, ir sagaidāms, ka ekonomikas izaugsme Latvijā nākamgad un turpmākajos gados paātrināsies, ko pirmkārt noteiks kreditēšanas cikls, arī ES fondu plūsmas atjaunošanās. Vienlaikus cilvēku skaits darbaspējīgajā vecumā samazinās. Latvijas ekonomikai vajadzēs darbarokas, tāpēc šis būs labvēlīgs efekts, varbūt pat ļoti nozīmīgs. Skaidrs, ka šie cilvēki var izvēlēties citu valsti, tomēr Lielbritānija bija īpaši pievilcīga, jo angļu valodu zinām labāk nekā vācu, franču vai zviedru, šajā valstī jau ir liela diaspora, kas atvieglo pārcelšanos.

Ja referenduma rezultāts tiks uztverts kā signāls par lielāku politisko nestabilitāti Eiropā, tas var negatīvi ietekmēt investīciju apjomu Latvijā.

Brexit svarīgākā ietekme visdrīzāk būs politiska, nevis ekonomiska. Lēmumu pieņemšana Briselē divus gadus būs apgrūtināta. Brexit neapšaubāmi ir Eiropas integrācijas krīzes pazīme. Taču nav tā, ka ietekme būs tikai negatīva, iespējams, ka pārējās dalībvalstis, ES-27 tagad virzīsies uz ciešāku integrāciju:

Briti tradicionāli ir bijuši skeptiski par integrācijas padziļināšanu, bremzējuši to, prasījuši sev speciālus nosacījumus, tāpēc viņu aiziešana var pavērt ceļu drosmīgākiem soļiem.
Brexit nometnes uzvara tiek plaši uzskatīta kā liels ieguvums eiroskeptiskajiem spēkiem citās valstīs. Taču var izrādīties pretēji. Jau šobrīd zināms, ka Lielbritānijas iedzīvotāju ienākumi citu valūtu izteiksmē ir krasi samazinājušies, importa preces un ceļošana ārzemēs kļūs dārgāki. Jau referenduma kampaņas laikā Brexit atbalstītājiem bija grūti pateikt, kādi tad būs ieguvumi no šāda soļa. Viņi pamatā balstījās uz vispārīgām frāzēm par likteņa ņemšanu savās rokās, Briseles birokrātu žņaudzošo ietekmi u.t.t. Taču, salīdzinot dažādu dalībvalstu ekonomisko sniegumu, ir skaidrs, ka to pamatā nosaka pašu izdarītais un neizdarītais. Vācija ir lielākais augstas kvalitātes rūpniecības preču eksportētājs pasaulē. Zviedrija savukārt ir viens no lielajiem globālajiem centriem informācijas tehnoloģiju biznesā. Tāpēc es sagaidu, ka faktiskie rezultāti lielākajai daļai Brexit atbalstītāju sagādās vilšanos un tas var atvēsināt šādas idejas lolotājus citās valstīs.

Ja tirgi saskatīs ES pamešanas varbūtību valstī, kas ir ne tikai ES, bet arī vienotās valūtas dalībniece, tas var radīt milzīgu finanšu krīzi šajā zemē. Lielbritānijai šajā ziņā ir samērā vienkārši, tai ir sava valūta un centrālā banka var efektīvi pildīt pēdējās iespējas aizdevēja funkciju. Vairāku Dienvideiropas valstu banku sistēmas jau šobrīd ir diezgan trauslas. Tāpēc pat pieminēt šo iespēju attiecīgo valstu politiķiem būtu milzu risks. Ja vien viņi ir saglabājuši pēdējās prāta paliekas, viņi to nedarīs.

Šobrīd ir neskaidrība par to, kādi būs Lielbritānijas turpmākie politiskie soļi. Starp britu politiķiem nav vienprātības, kad iedarbināt ES līguma 50.pantu, kas nosaka izstāšanās procedūras. Kad tas notiek, sarunas par izstāšanos jāpabeidz divu gadu laikā, šo termiņu gan var pagarināt. Interesanti, ka Deivids Kamerons ir solījis to darīt nekavējoties, bet daži eiroskeptiķi savukārt mudinājuši nesteigties. Referenduma rezultāti nav juridiski saistoši, taču ir grūti iedomāties, ka britu valdība varētu nerespektēt sabiedrības lēmumu. Lielbritānija virzīsies cauri spēcīgas nestabilitātes periodam. Premjera Deivida Kamerona politiskajai karjerai ir pienācis gals, cīņa par partijas vadību var ilgt vairākus mēnešus un nav izslēgtas jaunas vispārējās vēlēšanas.