• Tweet

Alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzskata, ka NATO jāsāk reaģēt uz Krievijas darbībām, īstenojot atturēšanas politiku.

Ārvalstu medijiem Stoltenbergs atgādina: “Maskava prettiesiski anektēja Krimu, atbalsta separātistus Ukrainas austrumos, pārkāpj starptautiskās tiesības. Tieši tādēļ mēs paplašinām savu klātbūtni alianses austrumos”.

Stoltenbergs arī norādīja, ka šobrīd tiek apspriesta iespēja katrā no Baltijas valstīm un Polijā izvietot starptautisku bataljonu. Šie spēki tur atrastos rotācijas kārtībā. Galīgais lēmums tiks pieņemts līdz jūlijā Varšavā gaidāmajam NATO samitam.

Šie plāni nepārkāpj NATO un Krievijas Pamataktu, jo tie neparedz ievērojamus bruņotos spēkus, uzsvēra alianses ģenerālsekretārs. Viņš arī sacīja, ka Maskava uzskatot, ka “ievērojami bruņotie spēki” ir ne mazāk kā 1000 karavīru pastāvīga atrašanās vienā NATO dalībvalstī.

Lai arī Stoltenbergs cenšas atgādināt, ka šobrīd nekas neliecina par to, ka Krievija varētu uzbrukt kādai NATO dalībvalstij, tomēr ir piesardzīgs un atzīst, ka aliansei jābūt gatavai, jāsniedz dalībvalstīm pilna solidaritāte un vienlaicīgi būtu jāīsteno atturēšanas politika.

Tāpat viņš skaidro, ka NATO nevēlas konfrontāciju ar Krieviju un jaunu Auksto karu, bet šie pasākumi ir reakcija uz Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju.

Jau ziņots, ka 20.aprīlī notika pirmā NATO un Krievijas padomes sēde, kopš alianse pirms diviem gadiem pārtrauca sadarbību ar Maskavu, tādējādi reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas aneksiju.
Ģenerālsekretārs neizslēdza iespēju, ka līdz samitam Varšavā notiks vēl viena NATO un Krievijas padomes sanāksme.

Foto: Arbeiderpartiet/ https://www.flickr.com/photos/arbeiderpartiet/ https://creativecommons.org/licenses/by-nd/2.0/