ERAF naudu atvēlēs mazākam skolu skaitam
Iesaldējot ERAF investīciju projektus profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūrās, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēl neiztērētos līdzekļus novirzīs mazākam izglītības iestāžu skaitam.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka, saskaroties ar iepriekš neplānotiem izdevumiem, IZM nolēma iesaldēt ERAF investīciju projektus. Pašlaik no apmēram 64 miljoniem latu, kas bija atvēlēti skolu modernizēšanai, neiztērēti palikuši apmēram 40 miljoni.
Izglītības ministrs Roberts Ķīlis trešdien skaidroja, ka par šiem līdzekļiem iecerēts pilnībā modernizēt un Eiropas standartiem atbilstoši iekārtot sešas līdz astoņas profesionālās izglītības skolas. Turpinot tikko kā apturētos projektus, tajos iesaistītās 34 skolas varētu tikai mazliet izremontēt, bet nekādā gadījumā panākt izvirzītos mērķus – izveidot modernas un augstiem mācību standartiem atbilstošas iestādes.
Jau iesāktie darbi skolām nebūs jāaptur, taču uzņemties jaunas saistības iepriekš apstiprināto projektu ietvaros tās nevarēs. Uz atlikušajiem ERAF līdzekļiem nākotnē varēs pretendēt jebkura profesionālās izglītības skola – arī tās, kuras uzsāktos darbus būs spiestas apturēt, skaidroja ministrs.
R. Ķīlis vairākkārt uzsvēra, ka galvenie kritēriji, saskaņā ar kuriem izvērtēs, kurai skolai piešķirt līdzekļus un kurai ne, būs tās vīzija par ilgtspējīgu un modernu darbību, ņemot vērā arī apkārtnē esošos industrijas pārstāvjus un demogrāfisko situāciju.
Uz jautājumu, ko darīt tām skolām, kas arī jaunajā konkursā nespēs pārliecināt vērtētājus par savu nākotnes redzējumu, ministrs atbildēja, ka tādām skolām vajadzēs atrast iespējas piesaistīt uzņēmējus, kas ir ieinteresēti jaunu darbinieku izskološanā. Pēc viņa domām, līdz šim tas nav noticis. Ministrs uzskata, ka šādā sadarbībā vajadzētu iesaistīt galvenokārt lauksaimniecības un mežrūpniecības uzņēmumus, kuriem Latvijā esot spēcīga un turīga pārstāvniecība.
Īsti pārliecināts par IZM iecerēto nav Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Māris Kučinskis. «Interesanti, kādi būs nākamie Ķīļa kunga soļi, bet pirmā mūsu reakcija ir diezgan negatīva. Tagad vēlamies dzirdēt piedāvājumus, kā rīkoties tālāk,» teica M. Kučinskis. Viņš uzsvēra, ka ministram vajadzētu uzsākt dialogu ar reģionu centriem un risinājumu atrast kopīgiem spēkiem, nevis vienpersoniski tos izkaldināt ministrijas kabinetos.
M. Kučinskis tomēr atzina, ka līdzšinējā kārtība īsti pareiza arī neesot bijusi, jo salīdzinoši lielie ERAF līdzekļi bija izdāļāti pārāk daudzām skolām. Rezultātā nauda būtu iztērēta, bet īsts labums tā arī netiktu gūts. Taču tas arī nenozīmējot, ka dažas mācību iestādes vajag upurēt, jo katrā lielajā pilsētā jābūt pieejamai vidējai izglītībai, tajā skaitā profesionālajai. Savukārt ministram ir jāuzņemas atbildība par augstas kvalitātes kompetenču centru izveidi, kuros tad arī investēt atlikušo Eiropas naudu.
«Kritērijiem jābūt objektīviem, piemēram, pilsētā esošā rūpniecība. Cerams, ka ministrs pats uzņemsies atbildību un noteiks tos centrus, nevis izraudzīsies kaut kādu konkursu kārtībā, kuru gaitu dažādi var ietekmēt,» sacīja M. Kučinskis.
Dīvains M. Kučinskim šķita ministra teiktais par darba devēju piesaisti, jo šāda nepieciešamība tiekot apspriesta jau 20 gadus, bet nekas īsti uz priekšu nav kustējies. «Darba devēji, protams, ir jāpiesaista, un es apšaubu, ka viņi paši to nevēlas, turklāt to visvieglāk izdarīt lielajās pilsētās, jo tur tie darba devēji arī koncentrējas,» teica M. Kučinskis.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Skolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...
Lasīt tālākValdība rosina iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas Nacionālo bruņoto spēku rindās uzņemt arī ārvalstu pilsoņus
Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā...
Lasīt tālākJauno Latvijas Universitātes kodolu veidos sešas fakultātes
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome pirmdien, 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot...
Lasīt tālākValsts prezidents iesniedz grozījumus Augstskolu likumā
22. aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis Saeimas Prezidijam vēstuli par grozījumiem Augstskolu likumā, lai novērstu normatīvajā regulējumā pastāvošās neskaidrības...
Lasīt tālākTiesībsargs: Steidzami jānovērš nevienlīdzīgā attieksme uzturlīdzekļu saņemšanas kārtībā
Tiesībām saņemt uzturlīdzekļus jābūt arī tiem jauniešiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta joprojām ir Latvijā, bet izglītību iegūst ārvalstīs. Tiesībsargs līdz šī gada 31. jūlijam...
Lasīt tālākSkolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5.oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī. To ceturtdien, 18. aprīlī, lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”....
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies no krievu valodas...
Lasīt tālākAlkoholu varēs iegādāties no 20 gadu vecuma
Lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, plānots līdz 20 gadiem palielināt vecumu, no kura iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus. To paredz 2.lasījumā Saeimas Sociālo un darba...
Lasīt tālākLatvijas Veterinārārstu biedrība: Kaķu reģistrācija norit ļoti efektīvi
Latvijas Veterinārārstu biedrība ir apkopojusi datus par apzīmēto kaķu skaitu. Kopš 16. marta, kad pirmo reizi aicinājām kaķu saimniekus sākt kaķu čipēšanu, ir pagājis tikai mēnesis,...
Lasīt tālākSprūds: Ar “dronu koalīciju” mēs stiprinām arī mūsu bruņoto spēkus
Latvijas izveidotā "dronu koalīcija"būs ne tikai palīdzība Ukrainai, bet arī iespēja attīstīt industriju Latvijā, tā šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja aizsardzības...
Lasīt tālāk