• Tweet

Šoruden aktivitātes attiecībā uz plāniem strauji sadalīt uzņēmumu “Latvijas Gāze” pieņēmušās spēkā. Lai arī steigai ar gāzes tirgus liberalizāciju nav pamata, Ekonomikas ministrija (EM) un atsevišķi politiskie spēki brīdina, ka šis pasākums jāpaveic pēc iespējas ātrāk, solot, ka iedzīvotājiem tas nozīmēs lētāku gāzi. Pieredze ar elektrības tirgus liberalizāciju gan pierāda pretējo, pastiprinot bažas, ka gāzes tirgus atvēršanas plānā iedzīvotāju intereses netiek ņemtas vērā.

Arvien biežāk mēs dzirdam argumentus no EM par labu gāzes tirgus liberalizācijai, proti, iedzīvotāji varēs iegūt ne tikai izvēles alternatīvu, bet rēķināties ar lētāku gāzi. Šeit gan jāatzīmē, ka ministrija vēl līdz šim nav nākusi klajā ar nevienu pamatojumu tam, ka gāzes cenas mazināsies. Tiek uzsvērta vien Latvijas iespēja kļūt neatkarīgiem no Krievijas gāzes giganta “Gazprom”.

Līdz 2017. gadam paredzēts īstenot gāzes tirgus liberalizācijas projektu, kas paredz sadalīt “Latvijas Gāze” divos uzņēmumos. Viens ir gāzes tirgotājs un sadales tīklu operators, un otrs būtu pārvades un uzglabāšanas operators. Iepazīstoties tuvāk ar likumprojektu, rodas pamatotas bažas, ka tas ir gatavots nevis vadoties no Latvijas patērētāju interesēm, bet gan nodrošināt ērtu iespēju kādam “investoram” izdevīgi iegādāties atsevišķu Latvijas gāzes infrastruktūras daļu, nedomājot par Latvijas drošību un izmaksām.

Vadošie politiķi visi kā viens par galveno iemeslu “Latvijas Gāze” sadalīšanai min enerģētisko neatkarību no Krievijas. Tiek norādīts, ka konkurence gāzes tirgū piespiedīs “Gazprom” samazināt gāzes cenas, tomēr patiesībā tehniski gāzes tāpat tiks piegādāta no Krievijas, tikai parādīsies dažādi starpnieki, kas sadārdzinās gāzes cenu. Piedāvātā gāzes tirgus sistēma būs sarežģītāka nekā esošā, kas nozīmē, ka tā būs arī dārgāka, jo infrastruktūras izmaksas pieaugs, kā rezultātā palielināsies arī gāzes cena.

Kā norāda Saeimas deputāts Ivars Zariņš, visnotaļ dīvaini ir censties noliegt acīmredzamo – piedāvātā gāzes tirgus sistēma būs sarežģītāka nekā esošā, tātad arī dārgāka, jo būs jāveido un jāuztur divas atsevišķas monopolu sistēmas un nosakot jaunos pakalpojuma tarifus, katram uzņēmumam būs jānosaka atsevišķi kapitāla atdeves likme, kuras objektīvi vērtējot būs augstākas nekā vienotam uzņēmumam, jaunie tarifi būs jāpārrēķina atbilstoši aktuālajam patēriņa apjomam, kurš salīdzinot ar pašreiz spēkā esošajos tarifos izmantoto apjomu ir apmēram par 30 % mazāks: “Proporcionāli apjoma samazinājumam pieaugs sistēmas izmaksas uz vienu patērētājam piegādātās gāzes vienību. Papildus tam, kopš 2008. gada “Latvijas Gāze” ir veikusi investīcijas desmitiem miljonu apmērā infrastruktūras uzturēšanā un modernizācijā, kas nav ņemtas vērā esošajos tarifos. Vai tiešām tas viss nesadārdzinās gāzes tarifu Latvijas lietotājam, kā tas mums kaismīgi tiek apgalvots?!”

Šaubas amatpersonu solījumiem rada arī skaudrā pieredze ar elektrības tirgus atvēršanu. Pirms elektrības tirgus atvēršanas tika solīts, ka elektrības cenas necelsies, tomēr, kā redzams, valdības solījumi izrādījušies kārtējie māņi.

Nenoliedzami, Latvijai ir jāpabeidz gāzes tirgus liberalizācija, kā to paredz Eiropas likumdošana. Tomēr lēmums steigties ar gāzes tirgus atvēršanu pašlaik nebūtu vislabākais. Galvenokārt, tāpēc, ka apgalvojumi, ka gāzes tirgus liberalizācijas procesā izmaksas nepieaugs ir vai nu apzināti meli un sabiedrības maldināšana vai arī klaja nekompetence, ko demonstrē EM.

Gāzes liberalizācija kārtējo reizi iezīmē jau tradicionālo scenāriju, kurā valdība uzstājīgi vēlas iegalvot, ka šāds modelis ir izdevīgs Latvijas iedzīvotājiem, kamēr patiesībā viņi rīkojas tikai un vienīgi savās interesēs. Kā situācijas zaudētāji sabiedrība jutīsies tikai tad, kad EM būs panākusi savu un par gāzi maksāsim dārgāk. Un kā jau paredzams, vainīgs pie šīs situācijas beigu beigās nebūs neviens, savukārt Latvijas iedzīvotāji kārtējo reizi būs tie, kuri maksās par ministrijas neizdarībām un nekompetenci.