No fotoradariem plānoto ieņēmumu varētu nebūt
Veidojot nākamā gada budžetu, valdība rēķinājusies, ka ieņēmumi no 160 fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem 2012. gadā varētu sasniegt 7,3 miljonus latu. Iespējams, šī summa būs mazāka, jo fotoradaru ieviesēji projekta īstenošanai ņēmuši kredītu Latvijas Krājbankā (LK).
Ņemot vērā amatpersonu izteikumus par slepeno fotoradaru līgumu, var secināt, ka pat gadījumā, ja visas mērierīces nākamā gada laikā nedarbosies, kā plānots, un budžetā radīsies miljonu zaudējumi, ātruma mērierīču uzstādītājiem šī summa nebūs jāsedz.
Līdz šim Valsts policija (VP), aizbildinoties, ka fotoradaru līgums ir slepens, nav atklājusi, cik liela soda nauda mērierīču ieviesējiem jāmaksā par termiņu kavēšanu. VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš vien aptuveni norādījis, ka summa nesasniedz 10 000 latu. Tātad var secināt, ka kompānijai nebūs jākompensē iespējamie miljonu zaudējumi. Tajā pašā laikā uzņēmums, visticamāk, būs spējīgs strādāt, jo gūst ieņēmumus no jau uzstādītajām mērierīcēm. Desmit dienās 15 fotoradari konstatējuši aptuveni 2500 pārkāpumu. Vidējais sods par pārkāpumu ir 36 lati, un tādējādi kopā nopelnīti 90 000 latu, no kuriem 31 500 latu jeb 35% daļas pienākas fotoradaru uzstādītājiem.
Nākamajiem 15 fotoradariem jāsāk darboties 2012. gada janvāra otrajā pusē. Lai uzzinātu, vai fotoradaru ieviesēji spēj pildīt saistības, nāksies gaidīt līdz nākamā gada februārim. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze PētersoneGodmane stāstīja, ka pagaidām ministrija no kompānijas oficiālu paziņojumu par finansiālām grūtībām nav saņēmusi.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis teic, ka komisija jau spērusi pirmos soļus, lai panāktu, ka valsts par Ērikam Teilānam piederošā uzņēmuma neizdarību saņemtu atbilstošu kompensāciju. «Pirms divām nedēļām mums par šo jautājumu bija speciāla sēde, kur konstatējām, ka fotoradari nav uzstādīti atbilstoši līgumam, tāpēc likām Iekšlietu ministrijai raudzīties, lai tiktu pildītas valsts intereses. Ja fotoradaru ieviesēji naudu grūž apšaubāmā bankā vai taisa savu biznesu, tā ir viņu atbildība! Viņiem ir jāpilda līgums, kurā jābūt paredzētām sankcijām. Āmen!» saka A. Latkovskis.
Vērtējot, cik nozīmīgs varētu būt pieļaujamais zaudējums, ekonomists Uldis Osis norāda, ka 7,3 miljoni kopējā budžetā nebūs jūtami. «Nu nav tā summa nekāda nozīmīgā. Saistībā ar svārstībām citās budžeta pozīcijās, pat ja šie 7,3 miljoni netiks iekasēti, tas neko daudz neietekmēs,» uzskata ekonomists.
Satraukums par nākamā gada budžetu radies, jo kompānijai Vitronic Baltica un partneri, kas atbildīga par fotoradaru ieviešanu, reģistrētas astoņas komercķīlas par labu LK. Šā gada 19. septembrī noslēgts kredītlīnijas līgums par 1,2 miljoniem latu, un tajā pašā dienā vēl viens aizdevuma līgums par 5,2 miljoniem latu.
Neoficiāla informācija liecina, ka lielākā daļa aizņemto līdzekļu palikuši bankas pusē. Teorētiski gan pastāv iespēja arī pārkreditēties citā bankā vai projektu turpināt sadarbībā ar LK, taču tas, visticamāk, nebūtu paveicams vienā dienā vai nedēļā. Attiecīgi varētu kavēties arī ātruma mērīšanas ierīču ieviešanas grafiki, kas atstātu iespaidu uz ieņēmumiem un budžeta konsolidāciju.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju
Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību...
Lasīt tālākSaeimas komisija: Tarifiem elastīgāk jāatspoguļo energoresursu cenu izmaiņas
Pēc iespējās ātrāk jāorganizē efektīvs atlikumsiltuma tirgus, un siltumapgādes tarifiem elastīgāk jāatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas, trešdien, 24.aprīlī, uzsvēra...
Lasīt tālākStradiņa slimnīca sagaida no SIA “Velve” būvniecības dokumentācijas atdošanu un skaidrojumu par parādiem apakšuzņēmējiem
Lai risinātu ar A2 būvobjekta pārņemšanu saistītos jautājumus, tostarp par norēķiniem, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) sagaida, ka SIA “Velve”...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību, pārtikas tirdzniecības vietās jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts. To noteic Saeimā ceturtdien, 25.aprīlī, trešajā – galīgajā –...
Lasīt tālākTirgotāji bieži maldina par augļu un dārzeņu izcelsmi
Veicot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu kontroli, mēneša laikā Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 390 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, 40 % gadījumu...
Lasīt tālākLBAS: Latvijas uzņēmumu konkurētspēju neapdraud izdevumi par darbnespējas lapām
30. aprīlī trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse atkal diskutēs par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas...
Lasīt tālākMazos un vidējos uzņēmumus visvairāk ietekmē nodokļu slogs, inflācija un energoresursu cenas
Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu. Par to...
Lasīt tālākProkuratūrā izbeidz lietu pret četrām personām par mēģinājumu izkrāpt “Olainfarm” akcijas
Pirms trim gadiem Valsts policija sāka kriminālprocesu par mēģinājumu izkrāpt daudzus miljonus vērtas “Olainfarm” akcijas. Likumsargi aizdomās turēja piecas personas un martā pret tām...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību par produktu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 17. aprīlī, trešajā – galīgajā – lasījumā...
Lasīt tālākLBAS: Minimālajai algai jābūt 50% apjomā no vidējās mēneša algas valstī
17. aprīlī notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sanāksme, kuras ietvaros sociālie partneri trīspusējās pārrunās diskutēs...
Lasīt tālāk