Krājbankas dēļ cietušajiem rīdziniekiem nodrošina palīdzību
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs izdevis izvērtēt iespēju neaprēķināt Latvijas Krājbankas (LK) klientiem soda naudu par komunālo maksājumu kavējumiem. Rīdzinieki, kuri saņem sociālo palīdzību, šonedēļ tiek aicināti nokārtot nepieciešamos dokumentus Rīgas domes Sociālajā dienestā, lai saņemtu pabalstus jaunajā kontā.
Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) vadībai ir jāizvērtē iespēja neaprēķināt soda naudu par laikus nesamaksātajiem īres un komunālo pakalpojumu rēķiniem galvaspilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem, kuru naudas līdzekļi atrodas LK norēķinu kontos. Savukārt SIA Rīgas pilsētbūvnieks valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters Neatkarīgajai sacīja, ka tiek pieņemti to iedzīvotāju iesniegumi, kuriem radusies aizķeršanās ar rēķinu nomaksu LK krīzes dēļ. Iesniegumi vajadzīgi, lai iespējami ātri noskaidrotu katra klienta situāciju un neaprēķinātu soda procentus.
N. Ušakovs arī solīja, ka pašvaldība sniegs palīdzību tiem pensionāriem, kuriem LK krīze radījusi problēmas ar pensiju saņemšanu. Labklājības departamenta iedzīvotāju informēšanas sektora vadītāja Lita Brice pastāstīja, ka līdz šim nav saņemts neviens iesniegums par ārkārtas situāciju pēc LK darbības apturēšanas.
Tomēr rīdziniekiem, kuri saņem sociālo palīdzību, nevajag vilcināties, jo katra mēneša pirmajos datumos viņu kontos tiek ieskaitīts dzīvokļa pabalsts un garantētā minimālā ienākuma pabalsts. Pašlaik Rīgas domes Sociālais dienests pieņem iesniegumus par bankas kontu maiņu un aicina steidzami informēt par to, lai varētu pārskaitīt pabalstu un cilvēki nepaliktu bez naudas. «Cilvēki nāk, rindas veidojas, bet ažiotāžas nav. Esam pārstrukturējuši darba laiku tā, lai ātrāk noformētu nepieciešamos dokumentus,» mudināja L. Brice.
Izņēmuma kārtā Sociālais dienests pieļauj arī pabalstu piegādi mājās guļošiem klientiem, bet kasē tiem, kuri citu kontu vēl nav paguvuši atvērt. Tiek pieņemti arī iesniegumi, kurus uz Sociālo dienestu nogādā aprūpētāji, kaimiņi, radinieki, ja klients nevar ierasties pats veselības problēmu dēļ.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk