Krievijas pārtikas embargo – ieguvēji un zaudētāji
Pirms nedaudz vairāk kā par gadu, Krievija paziņoja par pārtikas embargo Rietumvalstīm, tādējādi atriebjoties par virkni ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijām par Maskavu sakarā ar tās lomu Ukrainas konfliktā.
Neskatoties uz vairākiem mēģinājumiem, Krievijai nav pilnībā izdevies aizstāt importa pārtikas produktus, kas aizliegti saskaņā ar embargo, lai gan sākotnējais plāns bija veicināt importu no Dienvidamerikas un Āzijas. Saskaņā ar statistiku, dažas citas valstis ir guvušas labumu no Krievijas pārtikas embargo, tai skaitā, Pakistāna, Baltkrievija, Serbija un Čīle.
“Samazinot pārtikas embargo importa līmeni samazinās arī kopējais imports. Tas, visticamāk, liecina par to, ka iekšzemes patēriņš ir sarucis, jo importa preces kļuvušas dārgakas, par ko liecina arī rubļa vērtības krišanās,” sacīja Maskavā bāzētā “International Trade Center” vadītājs Vladimirs Salamatovs.
Valsts, kas ir parādījusi vislielāko pieaugumu piegādēm uz Krieviju ir Baltkrievija. Gada pirmajos piecos mēnešos Minska eksportēja 916,400 tonnas pārtikas produktu, kuru piegāde no noteiktām valstīm, ir aizliegta, salīdzinot ar 568,300 tonnas tajā pašā periodā pagājušajā gadā.
Tikmēr Brazīlija, kas pirms gada tika raksturota kā “kā galvenais ieguvējs” Krievijas pārtikas sankcijām, nav nodzīvojis līdz šīs cerībām. Neskatoties uz pagājušā gada vienošanos par piena piegādēm un mājputnu piegādēm, Brazīlijas eksportu uz Krieviju ir ne tikai izdevies palielināt, bet gada pirmajos piecos mēnešos 2015. gadā pat pazemināt, līdz 164,000 tonnām no 167,700 tonnām 2014. gada janvārī-maijā.
Ķīna arī ir samazinājusi pārtikas produktu piegādes uz Krieviju, no 418000 līdz 390000 tonnām, lai gan pagājušajā gadā Ķīnas uzņēmumiem bija plānots aizstāt Eiropas augļus un dārzeņus Krievijas tirgū.
Jaunzēlande ir samazinājusi pārtikas eksportu uz Krieviju par 69 procentiem, neskatoties uz to, ka pagājušajā gadā Krievijas varas iestādes paziņoja par savu vēlmi palielināt importu no valsts.
Jau vēstīts, ka atbildot uz Rietumvalstu sankcijām, Krievijas prezidents Vladimirs Putins šogad parakstījis dekrētu, kas paredz pagarināt pārtikas embargo līdz 2016. gada 5. augustam, tādējādi ierobežojot liellopu gaļas, cūkgaļas, putnu gaļas, piena un zivju produktu, augļu un dārzeņu importu no Rietumvalstīm.
Vēl par tēmu:
Nedēļas sākums būs mākoņains un lietains, nedēļas otrajā pusē laikapstākļi uzlabosies
Jaunās nedēļas sākumā laikapstākļus Latvijā noteiks ciklonu darbība kas nesīs mākoņainu un nokrišņiem bagātu laiku, vietām arī ar pērkona negaisu. Nedēļas gaitā atmosfēras cirkulācija...
Lasīt tālākBraže: ar ES budžeta komisāru panākta kopīga izpratne par nepieciešamību stiprināt atbalstu Latvijas drošībai
2026. gada 12. jūnijā ārlietu ministre Baiba Braže un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis Rīgā tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes...
Lasīt tālākTuvākajās dienās saglabāsies lietains laiks, un karstums nav gaidāms
Nedēļas izskaņā un jaunajā darba nedēļā debesis bieži klās mākoņu sega, kas daudzviet valstī atnesīs lietu un lokāli arī pērkona negaisu. Vējš pārsvarā pūtīs lēni, un maksimālā...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai ieviesīs 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākŠonedēļ bez lietus mākoņiem neiztiksim – daudzviet līs stipri
Šīs nedēļas sākumā Latvijas teritorijā laikapstākļus nosaka ciklona centrs, kas šķērso valsts austrumus, kā rezultātā pirmdien intensīva nokrišņu zona sāks virzīties no dienvidaustrumiem...
Lasīt tālākNedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākPar NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālāk
