Daniels Pavļuts: Uzņēmēji vēlas risinājumus ekonomikas attīstībai
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pagājušajā nedēļā tikās ar vairākām uzņēmēju organizācijām, kā arī piedalījās ekspertu un uzņēmēju diskusijā par to, kā no budžeta konsolidācijas virzīties uz ekonomikas izaugsmi. Ekonomikas ministrs secinājis, ka biznesa pārstāvji no politikas veidotājiem sagaida līdzsvaru starp nepieciešamību konsolidēt valsts budžeta tēriņus un veicināt ekonomikas attīstību.
„Lai arī nākamā gada budžets patlaban ir viens no galvenajiem stabilitātes faktoriem, tajā nevar aizmirst par ekonomikas izaugsmi veicinošiem pasākumiem, ko no valdības sagaida arī uzņēmēji. Tā kā finansiālās iespējas izaugsmei veicināšanai valdībai ir ierobežotas, jādara viss iespējamais, lai 2012.gada budžeta konsolidācijas pasākumi būtu pārdomāti, ilgtspējīgi un nodrošinātu ne vien fiskālo, bet arī uzņēmējdarbības vides stabilitāti,” uzsver D.Pavļuts.
D.Pavļuts uzskata, ka krīzes pārvarēšanas posms, kas prasīja ievērojamu budžeta konsolidāciju, tuvojas noslēgumam, tāpēc nepieciešamas reformas, kas sekmētu arī tautsaimniecības attīstību. Viņaprāt, turpmākajos trīs gados jāliek pamati ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, no valsts puses nodrošinot skaidrus spēles noteikumus uzņēmējiem.
Jau notikušajās tikšanās ministrs uzņēmējus un ekspertus iepazīstināja ar savām prioritātēm, kas vispirms balstās patiesā un caurspīdīgā dialogā starp valdību un uzņēmējiem. Uzņēmēji atzinīgi novērtēja ekonomikas ministra iniciatīvu veidot atklātu dialogu par ekonomikas attīstības jautājumiem un nepieciešamajām izmaiņām valsts politikā, kas varētu nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi.
D. Pavļuts ceļā no konsolidācijas uz izaugsmi par prioritātēm izvirzījis industriju un investīciju politikas izveidi, nodokļu politikas pilnveidošanu ar mērķi veicināt uzņēmējdarbību un nodarbinātību, Latvijas nacionālo ekonomisko interešu aizstāvību Eiropas Savienībā (ES) un starptautiskajā arēnā, kā arī efektīva valsts aktīvu pārvaldes modeļa izveidi.
Ministrs ir pārliecināts, ka tikai kopīgs darbs, kura pamatā ir dialogs ar nozaru organizācijām, var palīdzēt nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi, kas celtu Latvijas konkurētspēju un vairotu iedzīvotāju labklājību. Tāpēc arī turpmāk ekonomikas ministrs iecerējis regulāri tikties ar nozaru organizācijām, lai ne vien uzklausītu to viedokli, bet arī iespēju robežās īstenotu valsts ekonomikas politikā.
Šonedēļ, 11.novembrī, plkst.13 D.Pavļuts piedalīsies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes sēdē, lai informētu par saviem plāniem un prioritātēm ekonomikas ministra amatā.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk